Vējonis oficiāli pieteikts Valsts prezidenta vēlēšanām

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

Valsts prezidenta vēlēšanām ceturtdien, 21.maijā, oficiāli izvirzīts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš ir trešais oficiāli pieteiktais kandidāts valsts pirmās personas amatam.

Lēmumprojektu par viņa izvirzīšanu Valsts prezidenta vēlēšanām, kas Saeimā notiks šā gada 3.jūnijā, parakstījuši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kā arī ZZS Saeimas frakcijas deputāti Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš.

ZZS valde un Saeimas frakcija par Vējoņa izvirzīšanu Valsts prezidenta vēlēšanām vienprātīgu lēmumu pieņēma šā gada 11.maijā, uzsverot, ka pašreizējais aizsardzības ministrs ir pieredzējis politiķis un būtu cienīgs ieņemt valsts augstāko amatu, informē Zaļo un zemnieku savienība.

Iepriekš Vējonis akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būtu nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa un patriotisms un sociālais taisnīgums.

BNN jau vēstīja, ka no otrdienas, 19.maija, līdz pat nedēļas beigām Latvijā norisinās oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana. Šobrīd sagaidāms, ka uz pirmās valsts personas vietu kandidēs četri pretendenti.

Otrdienas rītā īsi pēc plkst.8 Latvijas Reģionu apvienība (LRA) iesniegusi Saeimas lietvedībā oficiālu lēmumprojektu par sava politiskā spēka līdera Mārtiņa Bondara izvirzīšanu prezidenta amatam. Pieteikumu parakstījuši seši Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti. Līdz ar to Bondars kļūst par pirmo oficiāli izvirzīto prezidenta amata kandidātu.

Līdz ar lēmumprojektu dokumentiem pievienots arī Bondara apliecinājums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Pievienota arī viņa ienākumu deklarācija un izziņa, ka viņš nav bijis sodīts.

Arī opozīcijas partija Saskaņa otrdien oficiāli izvirzīja savu kandidātu Valsts prezidenta amatam – parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu. Šis ir otrais oficiāli izvirzītais kandidāts Valsts prezidenta amatam.

Iesniegumu par Dolgopolova izvirzīšanu parakstījuši pieci Saskaņas  parlamentārieši, savukārt Dolgopolovs apliecinājis, ka gatavs kandidēt uz prezidenta amatu. Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins atkārtoti apliecināja, ka Dolgopolovam balsojumā ir garantēts visu Saskaņas deputātu atbalsts.

Dolgopolovs ir pieredzējis Saeimas deputāts un divus sasaukumus pēc kārtas ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Iepriekš Dolgopolovs ilgstoši bija arī Rīgas domes deputāts.

Kā zināms, iepriekš koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam. ZZS valsts pirmās personas amatam izvirzīja pašreizējā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa kandidatūru, ko sākotnēji oficiāli atbalstīja arī Vienotība.

Vēlāk nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK oficiāli paziņoja, ka paudīs atbalstu tiesību eksperta Egila Levita virzīšanai Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levita nominēšanu plāno atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, Ringolds Balodis, kurš pārstāv No sirds Latvijai, kā arī Vienotības deputāti, piemēram, Lolita Čigāne.

Savukārt partijas No sirds Latvijai valde un Saeimas frakcija pirmdien, 18.maijā, pieņēmusi valdes locekļa un deputāta Gunāra Kūtra iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savu kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanām. Partija un tās frakcija nolēma, ka partijas Saeimas frakcija neizvirzīs kandidātu prezidenta vēlēšanām un balsojumā neatbalstīs arī citus izvirzītos kandidātus.

Tikmēr neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir «plašāka spēle», proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.

Pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.

Ref: 102.000.102.9850

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas