bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

Vējonis uzskata, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Tikmēr Kučinskis par radušos situāciju plāno informēt Eiropadomē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Ministru prezidents Māris Kučinskis

«Finanšu sistēma Latvijā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,» uzskata Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Pēc viņa domām, izmeklēšana par Latvijas finanšu sektorā notiekošo nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) trešdien, 21.februārī, teic Vējonis.

«Varu apgalvot, ka tiesībsargājošām institūcijām ir jāturpina strādāt, lai pierādītu vai apgāztu to informāciju, kas pret attiecīgajām amatpersonām izvirzīta. Šī izmeklēšana nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk, jo šis jautājums ir saistīts ar valsts un finanšu sistēmas reputāciju, tāpēc atbildēm jābūt maksimāli ātri.»

Prezidents uzskata, ka tiesībsargājošajām institūcijām jāļauj strādāt, lai maksimāli ātri sasniegtu rezultātu un noskaidrotu, kāpēc finanšu sektorā šobrīd pastāv radušās problēmas.

Savukārt komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) otrdien, 20.februārī, izplatīto paziņojumu, kurā uzsvērts, ka notikumi ap Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tiek izmantoti plaša mēroga informācijas uzbrukumā pret Latviju, Vējonis skaidro, ka Latvija nepārtraukti zināmā mērā atrodas hibrīdkara apstākļos.

«Nepārtraukti notiek dažādi informatīva rakstura uzbrukumi Latvijai, mēģinot dezinformēt dažādus faktus, mēģinot nomelnot dažādas amatpersonas un sēt naidu starp dažādām tautībām,» uzsvēra Valsts prezidents, atzīmējot, ka pašlaik šajā ziņā situācija ir ļoti saasināta un tiek izplatīts ļoti liels apjoms informācijas.

Vienlaikus viņš aicināja saglabāt vēsu prātu un norādīja, ka pieejamā informācija ir ļoti apjomīga un brīžiem ir ļoti pretrunīga, tāpēc jāļauj dienestiem strādāt, lai šo informāciju, kas parādās publiskajā telpā, apstiprinātu vai noliegtu.

Tikmēr Kučinskis uzskata, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums.

Premjers uzsver, ka bijis nepieciešams nodemonstrēt, cik «tehniski iespējams iedot valstij reputāciju graujošu informāciju, kas īsā laikā aplido pasauli, atnāk arī uz Latviju un tiek interpretēta».

«Šī AM informācija ir kontekstā ar Norvik bankas lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova pausto, par ko nav informācijas ne man ne drošības iestādēm. Izplatītā informācija publiskajā telpā, kas liek uzdot zināmus jautājumus, tika veikta no robota, divu minušu laikā izplatot informāciju visā pasaulē, kas īsā laikā spēja atnākt arī uz Latviju. Tas nenozīmē, ka jārunā par valsts apdraudējumu vai trešās valsts iesaisti. Ir pamats domāt, ka tiek izmantoti resursi, kas bija ļoti līdzīgi tiem, kas jau iepriekš izmantoti,» komentē Kučinskis.

Latvijas Aizsardzības ministrija 20.februārī izplatījusi paziņojumu, kas pieļauj, ka šobrīd pret Latviju notiek organizēta plaša mēroga informācijas operācija. Ministrija norāda, ka saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā, kā arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.

Ir jāatzīmē, ka Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šobrīd neatrodas Latvijā, bet gan uzturas vizītē Dienvidkorejā. Pēc Kučinska domām, tas nerada apdraudējumus un ministrija ir rīcībspējīga.

Runājot par Rimšēviča atkāpšanos, gan Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, gan premjers Māris Kučinskis uzskata, ka valsts un finanšu sektora reputācijas dēļ vispareizākais Rimšēviča lēmums šobrīd būtu atkāpties no amata.

Savukārt pats Rimšēvičs otrdien, 20.februārī, paziņoja, ka neatkāpsies no amata. «Es saprotu, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, iespējams, sarežģītākā manā mūžā. Es sajūtu milzīgu atbalstu no cilvēkiem, milzīgu atbalstu no cilvēkiem, kurus es nepazītu, no maniem draugiem, no manas ģimenes. Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,» preses konferencē teica Rimšēvičs.

Par pēdējo dienu radušos situāciju Kučinskis plāno informēt savus kolēģus piektdien, 23.februārī, paredzētajā Eiropadomē.

Tāpat viņš atzīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un situāciju ap ABLV Bank nepieciešams nodalīt. Kučinskis piebilda, ka pastāv centieni šīs lietas sasaistīt kopā, ne sevišķi labā gaisotnē parādot situāciju Latvijā.

Premjers uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai ļoti daudz nepieciešams skaidrot to, ka minētās lietas ir dalītas un nav saistītas, piebilstot, ka šo piektdien, 23.februārī, viņam paredzēta dalība Eiropadomē, kuras laikā Kučinskis plāno radušos situāciju stāstīt pārējiem kolēģiem, kā arī paredzētas vairākas intervijas. «Svarīgi skaidrot, ka nav nekāda apdraudējuma finanšu sistēmai un Latvijas ekonomikai,» piebilda Kučinskis.

Ir jāatzīmē, ka vairākas politiskās partijas ir paudušas bažas, ka Latvijas premjers nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem saistībā ar problēmām finanšu sektorā. Arī opozīcijas partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka Kučinskis nespēj tikt galā ar pienākumiem, tādēļ viņam ir jāatkāpjas no amata.

Komentējot Urbanoviča izteikumus, Kučinskis skaidro, ka opozīcija līdz vēlēšanām vēl prasīs ne viena vien ministra, tajā skaitā premjera demisiju.

«Šis ir brīdis, kad ir jābūt vienotiem un stipriem. Es netaisos tāpēc darīt kaut ko citādāk, tikai tāpēc, ka Urbanovičs kaut ko paziņo. Mēs kā valdība pašā sākumā pateicām, ka mūsu dienaskārtībā ir maksātnespējas procesa sakārtošana, ēnu ekonomika un korupcijas apkarošana. Es nevienu brīdi nedomāju, ka tas būs viegli. Tas nav vienas dienas jautājums, arī ar šī brīža notiekošo,» teica Kučinskis.

Tomēr netikai Kučinskis izpelnās politiķu kritiku. Arī Latvijas finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas rīcībspēja neapmierina vairākas politiskās partijas. «Reiznieces-Ozola nav spējusi novērst Amerikas ASV Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai,» uzsvēris Jaunās konservatīvās partijas JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc politiskais spēks prasa Reiznieces-Ozolas demisiju.

Savukārt partija Progresīvie uzskata, ka politiķu reakcija uz Rimšēviča aizturēšanu rada aizdomas par varas pārdali.

«Aizdomas rada valdošās koalīcijas politiķu paustās prasības Rimšēvičam atkāpties no amata. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas prasība Rimšēvičam atkāpties no amata sakrīt ar Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un Ministru prezidenta Māra Kučinska izteikumiem. Šāda prasība pausta, vēl pirms tiesībaizsardzības institūcijas sniegušas informāciju par notiekošo,» atzīmē partijā.

Tas radot bažas par varas pārdali, jo iepriekš līdzīgās situācijās ir notikusi «slēpšanās aiz nevainīguma prezumpcijas», aizbildinoties, ka smagos noziegumos apsūdzētas amatpersonas var ilgstoši turpināt savus pienākumus, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs, pēdējās instances tiesas spriedums, uzskata politiskais spēks.

Partija Progresīvie valdes loceklis un ekonomikas darba grupas vadītājs Mārtiņš Kossovičs norāda: «Notiekošais Latvijas finanšu sistēmas politiskajā pārvaldībā jau ilgstoši bijis vērtējams kritiski. Diemžēl pārvaldes institūcijas kalpoja kapitāla jeb banku interesēm, nevis sabiedrības vairākumam. Tomēr šobrīd notiekošais atgādina iestudētu valdošās elites izrādi, brutālu ietekmes pārdali. Līdz šim neviena cita amatpersona vai pilsētas galva nav tik viegli tikusi «upurēta»».

Kā ziņots, pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Rimšēvičs paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpsies no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar ABLV Bank un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat ABLV Bank vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda FinCen.

Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka ABLV Bank un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ FinCEN paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.

Valsts prezidents un premjers par aktuālo valstī šobrīd — tostarp par Rimšēviča jautājumu

Posted by Delfi.lv on Dienstag, 20. Februar 2018

Ref:224.000.103.3857


Pievienot komentāru

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!