bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 17.01.2019 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Šāds lēmums saistīts ar to, ka komisijas sēdē neizdevās vienoties par diviem priekšlikumiem, kurus iesniedza Tiesībsargs Juris Jansons un deputāts Edgars Putra (ZZS). Komisija pieprasīja Ekonomikas ministrijai (EM), Labklājības ministrijai (LM), Tiesībsarga birojam, kā arī Juridiskajam birojam iesniegt rakstiskus atzinumus par šiem priekšlikumiem.

Tiesībsarga biroja juridiskais padomnieks Arvīds Dravnieks norādīja, ka tiesībsargs nav guvis pārliecību, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, ir pietiekami pamatota, turklāt uzskata, ka ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.

Dravnieks uzsvēra, ka redz vismaz divus iemeslus, kāpēc varētu sākties tiesvedība Satversmes tiesā, un tāpēc lūdza ļoti precīzi formulēt paredzēto ierobežojumu leģitīmo mērķi.

Savukārt deputāta Putras priekšlikums paredzēja būtiski mainīt otrajā lasījumā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) atbalstīto principu, nosakot, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu par pirmajām divām virsstundām saņem piemaksu ne mazāku kā 50%, bet par katru nākamo – ne mazāk kā 100% apmērā. Šis priekšlikums tika noraidīts otrajā lasījumā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidroja, ka šis ir jau sens priekšlikums, kuru iepriekš atbalstījusi arī LM. Endziņa ieskatā, šis priekšlikums noņem tiesībsarga norādītos Satversmības riskus, kā arī nodrošinās darbiniekiem labākus nosacījumus nekā pašreizējās redakcijas priekšlikums.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, uzsverot, ka NTSP padomē tika panākta sociālo partneru un valdības vienošanās par otrajā lasījumā atbalstīto redakciju, turklāt esošā redakcija došot darba attiecību elastību, nevis «vienas puses diktātu».

Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis piekrita LBAS aicinājumam, uzsverot, ka likumprojektu trešajā lasījumā nav vieta priekšlikumiem, kuri tik būtiski maina otrajā lasījumā atbalstīto redakciju.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka par priekšlikumiem nav nepieciešamas diskusijas un ir svarīgi panākt, ka šīs Saeimas laikā vēl tiek pieņemti grozījumi Darba likumā, lai būvniecības nozare varētu virzīties tālāk jautājumos par ģenerālvienošanos.

Fromane izteica bažas, ka, nepieņemot lēmumu, 12.Saeima nepaspēs šīs izmaiņas atbalstīt, un ilgās diskusijas būs jāsāk no jauna ar jaunievēlētajiem deputātiem.

LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis uzsvēra, ka nesaskata esošajā redakcijā Satversmības problēmas, turklāt uzskata, ka tiesībsarga un Putras priekšlikumi ir pretrunā ar NTSP nolemto, tāpēc nav atbalstāmi. Arī Ekonomijas ministrijas pārstāve pievienojās šai nostājai, norādot, ka arī ieceres leģitīmais mērķis skaidri tika formulēts jau uz pirmo lasījumu.

Vairāki Saeimas deputāti, tostarp Silvija Šimfa (LRA), Hosams Abu Meri (V) un Andris Siliņš (ZZS) skaļi iestājās par priekšlikumu noraidīšanu, vienlaikus komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) bažās par tiesvedību, aicināja balsot par rakstisku atzinumu iesniegšanu.

Pēc Barčas paustā, kaut arī trešajā lasījumā mēdz iesniegt priekšlikumus, kas ir redakcionāli, konceptuāli priekšlikumi šoreiz saņemti, un tos nepieciešams izvērtēt.

Pēc garām diskusijām, vārdu apmaiņām augstos toņos, kā arī balsošanu divās kārtās, deputāti tomēr vienojās par «politisko kompromisu», aicinot izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, kā arī solot, ka grozījumi Darba likumā tiks pieņemti šīs Saeimas laikā.

Barča uzsvēra, ka, pieņemot attiecīgo normu, var nākties doties uz Satversmes tiesu, kurā atzinumi varētu būt nozīmīgi. Atzinumus par priekšlikumiem jāiesniedz steidzamības kārtā līdz 22.oktobra plkst.17.

Trešdien, 17.oktobrī, deputāti lēma arī par citiem grozījumiem Darba likumā uz trešo lasījumu – grozījumiem, kas paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu uzteikuma gadījumā, ja ir svarīgi iemesli, kuriem piekrīt pats darba devējs. Savukārt, saskaņā ar izmaiņām, ja darba devējs apstrīd darbinieka norādīto svarīgo iemeslu, darbinieks var celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Arī par šo jautājumu izcēlās plašas diskusijas, jo Tiesībsarga birojs norādīja, ka šis priekšlikums nozīmē, ka darba devējam būs izvēle izmaksāt vai neizmaksāt atlaišanas pabalstu darba uzteikšanas gadījumā. Tiesībsarga birojs uzskata, ka šāda nosacījuma ieviešana nenāks par labu darba ņēmējam, tāpēc aicināja izslēgt šo iepriekšējos lasījumos atbalstīto priekšlikumu.

LM pārstāvis Badovskis sacīja, ka izmaiņas nemazina darbinieku tiesības, turklāt ar priekšlikumu iecerēts nevis samazināt tiesības darbiniekiem, bet gan ieviest konkrētu sistēmu, kā risināt šādus gadījumus. LM pārstāvis piebilda, ka par šo normu jau panākta vienošanās arī NTSP.

Vienlaikus LBAS jurists Kaspars Rācenājs sacīja, ka šīs normas atbalstīšana ir politiska izšķiršanās, jo tā norāda, kuram būs jāiet uz tiesu. LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa papildināja, ka judikatūra ir mainīga, tāpēc, izvērtējot praktisko normas ietekmi, nepieciešams strīdu risināšanu padarīt efektīvāku, turklāt LBAS uzskata, ka NTSP lēmums ir sabalansēts.

Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Inta Bārenīte atgādināja, ka normas mērķis ir līdzsvarot abu pušu tiesības, vienlaikus viņa piebilda, ka darbinieks tiek uzskatīts par vājāko pusi, tāpēc deputātiem jāizvērtē, vai tiešām ar šo priekšlikumu nepieciešamais balanss ir panākts.

Trešdien. 17.oktobrī, neizdevās trešajam lasījumam atbalstīt arī šīs izmaiņas. Komisijā noraidīja tiesībsarga iesniegtos priekšlikumus, vienojoties par kompromisa redakciju otrā lasījuma priekšlikumam, kas izstrādāta ar Saeimas juridisko biroju. Šos grozījumus Darba likumā atkārtoti skatīs 23.oktobra sēdē.


Pievienot komentāru

Vaidere: Krievija noteikti mēģinās iejaukties EP vēlēšanās

Krievija noteikti mēģinās iejaukties gaidāmajā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šādu viedokli pauž EP deputāte Inese Vaidere. Politiķes skatījumā, nav nekāds noslēpums, ka Krievijas mērķis ir radīt zināmu haosu un nesaskaņas Eiropas Savienības valstu starpā.

Zinātnieki atrod ilgtspējīgu uzturu, kas ļaus dzīvot ilgāk un neiznīcināt planētu

Starptautiska zinātnieku grupa, kurā ANO paspārnē apvienojušies lauksaimniecības, dabas aizsardzības un uztura speciālisti, ir izstrādājusi uzturu, kas mazināšot risku saslimt ar izplatītākām nāvējošām slimībām un vienlaikus pabarot 10 miljardus cilvēku tā, lai Zemei netiktu nodarīts katastrofāls posts.

Pesticīdi: EP deputāti piedāvā plānu, kā uzlabot ES atļaušanas procedūru

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja priekšlikumus, kas paredz uzlabot uzticēšanos Eiropas Savienības pesticīdu atļaušanas procedūrai, padarot to pārredzamāku, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

ASV biržu indeksi aug pēc labas banku peļņas, britu mārciņas vērtība kāpj

Britu mārciņas vērtība trešdien, 16.janvārī, pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Sniegs visā Latvijā apgrūtina braukšanu; strādā 134 ziemas tehnikas vienības

Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos un slidenos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Lāčplēsis domā, ka Eigims un Elksniņš nevēlas ārkārtas vēlēšanas, tāpēc viņi vienosies par mēra amatu

Daugavpils domes deputāti Rihards Eigims un Andrejs Elksniņš baidās no vēlētāju izteiktā viedokļa ārkārtas vēlēšanu gadījumā, tāpēc viņi ceturtdien, 17.janvārī, gaidāmajā domes sēdē vienosies par nākamo pilsētas mēru, pauda Latgales partijas pārstāvis Jānis Lāčplēsis.

Ieildzis darbs pie topošās valdības sadarbības dokumentiem

Lai arī darbs pie topošās valdības sadarbības dokumentiem ir nedaudz iekavējies, premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš joprojām cer, ka valdība tiks apstiprināta nākamnedēļ.

Lielbritānijas valdība knapi iztur neuzticības balsojumu

Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas valdība trešdienas, 16.janvāra, vakarā izturējusi neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Polijā ar klusuma brīdi atvadās no noslepkavotā Gdaņskas mēra

Polijas parlamentā ar klusuma brīdi un lūgšanu deputāti trešdien atvadījušies no Gdaņskas mēra Pāvela Adamovica. Liberāli no skaņotais politiķis, kurš Gdaņskas pilsētu vadījis kopš 1998.gada, svētdien cietis nāvējošus miesas bojājumus, kad viņš sadurts kāda labdarības pasākuma laikā.

Eiropas Parlaments: Apvienotajai Karalistei laiks paust skaidru nostāju

Debatēs pēc Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas balsojuma par <>Brexit Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, ka eiropieši saglabās vienotību un pilsoņu tiesības arī turpmāk būs EP prioritāte.

Kaimiņš saglabā KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu

Balsojumā par Artusa Kaimiņa atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata balsis sadalījušās vienādi, līdz ar to Kaimiņš šo amatu ir saglabājis.

Pērn patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par 12,8%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par 12,8% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

LRAA: Sprets solis riepu nozares sakārtošanas virzienā

Šī gada sākumā pieņemtie noteikumi par finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem palīdzēs sakārtot riepu apsaimniekošanas nozari Latvijā. Šī nauda kalpos kā atbalsts valstij piesārņojuma seku likvidēšanas gadījumā, kā arī mazinās negodprātīgu komersantu iespējas darboties tirgū.

LM: Latvijā arvien vairāk bērnu nonāk ģimenēs nevis caur adopciju, bet audžuģimenēs vai pie aizbildņiem

Latvijā arvien vairāk bērnu ģimenēs nonāk nevis caur adopciju, bet gan audžuģimenēs vai pie aizbildņiem, skaidrojot Latvijā adoptēto bērnu skaita kritumu, sacīja labklājības ministra biroja vadītāja Linda Baļčūne.

Latvijā pērn straujāks jaunu auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā pērn bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Gripas epidēmijas laikā noteikti ierobežojumi Rīgas Dzemdību namā

Saistībā ar gripas epidēmijas sākumu, kā arī akūtu augšējo elpceļu slimību izplatības pieaugumu no pirmdienas, 21.janvāra, māmiņu un jaundzimušo interesēs Rīgas Dzemdību namā noteikti ierobežojumi.

Top dokuments Latvijā dzīvojošo britu pilsoņu tiesību nodrošināšanai pēc Brexit

Patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc Brexit, un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, aģentūrai norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Zviedrijā gaidāma premjera nominēšana valdībai, ko beidzot varētu apstiprināt

Sadrumstalotajā Zviedrijas parlamentā trīs partijas ir pavēstījušas, ka nestāsies ceļā premjerminstra vietas izpildītāja Stefana Lēvena mēģinājumam izveidot centriski kreisu valdību, un tā izbeigt četrus mēnešus ilgu politisku krīzi.

Igaunijā turpina pieaugt iedzīvotāju skaits, lielākoties imigrācijas iespaidā

Igaunija jau trešo gadu pēc kārtas ir reģistrējusi iedzīvotāju skaita pieaugumu. 2019.gada sākumā iedzīvotāju skaits valstī bijis par 4 690 cilvēkiem lielāks nekā pērnā gada 1.janvārī, tā liecina oficiālās statistikas aplēses.

RB Rail padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Karolis Sankovskis

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, kas izveidots, lai īstenotu dzelzceļa projektu Rail Baltica, padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Karolis Sankovskis, bet padomes priekšsēdētāja vietnieka amatos iecelta Rīa Sillave un Edvīns Bērziņš.

airBaltic 2018.gadā pārvadājis rekordlielu pasažieru skaitu – 4,1 miljonu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2018.gadā pārvadājusi 4 135 711 pasažierus jeb par 17% vairāk nekā pirms gada uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2018.gadā pārvadāto pasažieru skaits ir visu laiku lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Ko tie briti īsti grib? ES līderu komentāri par noraidīto Brexit vienošanos

Paužot nožēlu par Lielbritānijas parlamenta lēmumu noraidīt līgumu par organizētu valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, tuvākās kaimiņvalstis un ES augstākās amatpersonas izteikušās, ka šobrīd galvenais ir pašiem britiem saprast, kādu turpmāko ceļu tie saskata.

KPV LV lems par Kaimiņa atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata

Partijas KPV LV Saeimas frakcija plāno skatīt priekšlikumu par Artusa Kaimiņa atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata.

Atrasts pircējs ABLV Bank piederošajai bankai Luksemburgā

8.janvārī likvidējamā ABLV Bank, AS un Duet Group Limited noslēdza akciju pirkuma līgumu par 100% ABLV Bank Luxembourg, S.A. akciju iegādi.

Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 95 miljonus eiro, no kuriem 40 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums, informē uzņēmumā.

Jaunākie komentāri