bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.01.2020 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apturēta PNB bankas (iepriekš Norvik banka) darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien, 15.augustā, pulksten 21 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no attiecīgā brīža PNB bankas karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Komisijā informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

«Eiropas Centrālā banka kā PNB bankas tiešais uzraugs 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt PNB bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā.

Eiropas Centrālā banka kā PNB bankas tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

«Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini – 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem,» sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK lems jau tuvākajās dienās.

Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas. Noguldījumu garantiju sistēma paredz katram PNB bankas klientam noguldījumu izmaksu garantētās atlīdzības veidā līdz 100 000 eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiks izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu līdzekļiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos.

Šī martā Eiropas Centrālā banka nolēma PNB banku pārņemt tiešajā uzraudzībā. Šāds lēmums tika pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam saistībā ar bankas starptautisko tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Tāpat vēstīts, ka bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 31.decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.

Bankas 2018.gada auditētajā pārskatā teikts, ka pērn banka iesniedza FKTK aktualizētu bankas/grupas kapitāla stiprināšanas plānu. Šajā plānā banka ir paredzējusi vairākus attīstības scenārijus, tostarp plāna galvenie pasākumi ietver SIA Winergy pārdošanu, bankas beztermiņa obligāciju, kuras ir iespējams konvertēt par pirmā līmeņa kapitālu, emisiju, neprofila aktīvu pārdošanu, pensiju plānu pārdošanu, subordinēto noguldījumu konvertēšanu un jaunu investoru piesaistīšanu.

«Banka turpina strādāt pie investoru piesaistīšanas, lai palielinātu akciju kapitālu, kas ir pirmā līmeņa kapitāla pamatelements un veido pamatu uzņēmējdarbības paplašināšanai. Papildus pirmā līmeņa kapitāls dos iespēju gūt papildu peļņu,» sacīts pārskatā.

Pārskatā arī teikts, ka 2019.gada 28.jūnijā būtiski mainījās bankas akcionāru sastāvs. «Bankas vadība šo akcionāru maiņu vērtē pozitīvi. Jaunā bankas/grupas stratēģija, kas tiks izstrādāta tuvākajā nākotnē, ļaus bankai turpināt savu darbību un būs vērsta uz ilgtermiņa stratēģisko attīstību. Pozitīvi, ka jauno akcionāru papildus kapitāla ieguldījumu dēļ, banka/grupa spēs izpildīt regulatora noteiktās kapitāla pietiekamības prasības. Turklāt, papildus kapitālieguldījumi palīdzēs palielināt bankas/grupas rentabilitāti, ieguldot ienesīgākos finanšu instrumentos,» sacīts pārskatā.

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% PNB bankas akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz).

Tāpat bankas pārstāvji ziņoja, ka PNB bankas jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas esošās tiesvedības ar Latvijas valsti FKTK un Eiropas Centrālo banku.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto PNB bankas un tās akcionāra Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts «nelikumīgo darbību vai bezdarbības» rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka «Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība Norvik bankai un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros», kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi «nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu» no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, «prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā», «nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu» un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

Norvik bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi «ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK».

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo «augsta ranga amatpersonu», neminot tās vārdu. Savukārt bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels (Oliver Bramwell) ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Norvik bankas valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā Norvik Bank Russia akcijām pret bankas Sberbank Ukrainā akcijām.

«Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām Sberbank Ukraine, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,» lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Ziņots arī, ka šogad 30.jūlijā Bramvels, kurš bankas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2013.gada, atstāja amatu.

Paziņojumā presei šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka PNB bankai ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.

Savukārt, pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, PNB bankai 2018.gada beigās bija 68 974 klienti, tostarp 64 691 klients bija privātpersona.

Asociācijas jaunākie dati arī liecina, ka 2019.gada 31.martā PNB banka noguldījumos bija piesaistījusi 494,756 miljonus eiro, tostarp privātpersonu noguldījumi bija 264,757 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmumu noguldījumi bija 228,976 miljonu eiro apmērā.

PNB bankas aktīvi 2018.gada 31.decembrī bija 569,53 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,8% jeb 219,563 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās. Pēc aktīvu apmēra PNB banka 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.

Atslēgvārdi: Svarīgi


Pievienot komentāru

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Latvijas Kuģu reģistrā pieaug kravas kuģu skaits

Gada laikā Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti astoņi – seši sauskravas kuģi un divi naftas tankkuģi. SOLAS kuģu kopējā tonnāža sasniegusi 140 301.

Atskats uz laiku pēc dižķibeles: Latvijā turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politika

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rīgas domes opozīcija neredz jēgu parakstīties par Burova atlaišanu, jo Saeima, visticamāk, atstādinās visu domi

Rīgas domes opozīciju pārstāvošie politiskie spēki pagaidām neplāno sākt parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Oļegam Burovam, jo uzskata, ka tuvāko nedēļu laikā Saeima nobalsos par domes atlaišanu.

Krievijas lielpilsētās evakuē tiesas spridzināšanas draudu dēļ

Maskavā un Sanktpēterburgā otrdien, 21.janvārī, evakuēti tiesu nami saistībā ar atkārtotiem spridzināšanas draudiem šajās ēkās, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Vējoni ievēl par Latvijas Basketbola savienības prezidentu

Par Latvijas Basketbola savienības prezidentu ievēlēts bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!