Lai izveidotu nebanku kreditēšanas nozarei samērīgu regulējumu, kas pasargātu kredītņēmējus no negodprātīgas prakses un vienlaikus neradītu riskus nozares uzņēmumu ieiešanai pelēkajā zonā, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija izteikusi aicinājumu Ekonomikas ministrijai un Saeimas deputātiem izstrādāt atsevišķu likumu nozares regulēšanai.

«Pērn nebanku kredītus izmantoja aptuveni 175 000 Latvijas iedzīvotāju, kas skaidri parāda pieprasījumu pēc šī finanšu pakalpojuma. Ieviešot nesamērīgu regulējumu, nozares uzņēmumi var ieiet pelēkajā zonā, kas vēl vairāk radīs riskus patērētāju tiesību aizskārumam. Jau šobrīd virkni problēmu rada tieši nelicencētie uzņēmumi. Lai risinātu šo jautājumu, asociācijas biedri rosina izstrādāt atsevišķu likumu, kas ļautu nozarei kvalitatīvi attīstīties, vienlaikus stiprinot kredītņēmēju aizsardzības mehānismu,» komentē asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri uzskata, ka jaunajam likumam būtu jāreglamentē nebanku kreditētāju darbības tiesiskais pamats, licencēšanas un uzraudzības kārtība, datu aizsardzības kontrole, pakalpojumam atbilstošs maksātspējas izvērtēšanas mehānisms un patērētāju informēšanas kārtība. Kā arī citi ar nozari saistīti jautājumi, tai skaitā stingrāku sodu noteikšana par nelicencētu darbību.

«Esošais dialogs ar valsti rada izjūtu, ka jautājums par nozares tālāko attīstību šobrīd tiek skatīts fragmentāri un sasteigti, kas, iespējams, ir skaidrojams ar priekšvēlēšanu gaisotni. Atsevišķi lēmumi tiek pieņemti Saeimā, citi jautājumi tiek skatīti Ekonomikas ministrijā, viedokli par nozari pauž gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Nebanku kredītdevēji aicina valsti īstenot vienotu un konstruktīvu dialogu, lai jautājums par nozares tālāko attīstību tiktu skatīts kompleksi, aptverot visus problēmjautājumus. Ir nepieciešama sistēmiska pieeja, ne fragmentāri risinājumi,» atzīst asociācijas vadītāja.

Asociācija pārstāv uzņēmumus, kuriem ir vairāk nekā 80% no kopējās nozares tirgus daļas.

BNN jau ziņoja, ka Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri vienojušies, ka, sākot ar 11.februāri, vairs neizsniegs aizdevumus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem. Šāds ierobežojums būs spēkā līdz brīdim, kamēr valsts izveidos vienotu kredītreģistru, kā arī nodrošinās iespēju pārbaudīt personu ienākumu līmeni.

«Kopējais īpatsvars starp kredītņēmējiem, kas ir 18 un 19 gadus veci, ir neliels. Tie veido tikai 5% no kopējā skaita, turklāt arī atmaksas radītāji ir labi. Tomēr ņemot vērā, ka atsevišķi precedenti var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā un šī ir sociāli jūtīga grupa, asociācijas biedri lēma par aizdevuma ierobežojuma noteikšanu līdz brīdim, kamēr valsts izveidos kredītreģistru, dodot nebanku kredītdevējiem likumiskas tiesības pārbaudīt jauniešu maksātspēju,» norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Tāpat vēstīts, ka ka viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir tā saucamie ātrie kredīti. Tos ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. Diemžēl fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos, kas rada nopietnus riskus virknei Latvijas kredītņēmēju par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā, sabiedrības uzmanību vērsis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lai nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, ekonomikas ministrs ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tāpat ekonomikas ministrs atbalsta Saeimas jau sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība.

Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013.gada 1.aprīlim.

Galvenie darba grupas uzdevumi būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ierobežotu ātro kredītu aizdevumu likmju apmēru, aizdevumu izsniegšanu bez kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanas un izstrādātu kritērijus ātro kredītu reklāmas un mārketinga aktivitātēm, lai veicinātu ilgtspējīgu aizņemšanos.

Tāpat paredzēts stiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras, nodrošinot tam plašākas iespējas saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju no nebanku kreditētājiem, noteikt standartus nebanku kredītdevēju darbības pārskatiem un statistikai, kā arī kontrolēt atbildīgu kreditēšanas principu ievērošanu.

102.000.102.3827