Veltījums Māmiņdienā | Anna Lieckalniņa: Vispirms mammām ir jābūt laimīgām, lai laimīgi būtu viņas bērni

«Tev ir savs vārds, tev ir savs zieds, tev sava zvaigzne debesīs, tev ir savs rīts un saules riets, un sirds, kas tevi sapratīs.» Tik skaisti Normunda Beļska vārdi. Šo publikāciju šķita pareizi sākt ar šiem vārdiem, godinot visas mātes Māmiņdienā. Aicinot apdomāt attiecības ar mūsu mammām, Rīta kafija sarunājās ar Annu Lieckalniņu, kura dalīsies savā mātes pieredzē, pastāstīs savu skatījumu par dažādām ar māti saistītām tēmām no profesionālā skatījuma, par šķirtām ģimenēm, kā arī dos vērtīgus padomus ikvienai mammai.

Anna Lieckalniņa ir geštalta terapeite, teoloģe, viņai ir tuva ezotērika un filozofija. Viņa ir divu meitu – Annijas un Olīvijas mamma. Anna pēc horoskopa zīmes ir Vēzis, tāpat kā viņas jaunākā meitiņa, mēdz teikt, ka šīs horoskopa zīmes pārstāvēm piemīt spēcīga emocionālā saikne ar bērnu, un viņa piekrīt, ka tas tā bijis gan 19 gados, kad sagaidīja Anniju šai pasaulē, gan tagad, kad audzina Olīviju.

Vārdu «mamma» nav iespējams precīzi definēt, piekritīsiet? Taču svarīgākais, par ko mums ikvienam vajadzētu  pateikt paldies savai mammai, ir dzīve, ko viņas mums devušas.

Annas mammas artava viņas dzīvē

Jautājot, kādas attiecības Annai ir ar pašas mammu, viņa atbild filozofiski: «Mana mamma ir māksliniece, un māksliniekiem ir sava pasaule. Jāteic, ka viņa man ir daudz devusi filozofiskas ievirzes un plašāku skatījumu dzīvē domāt ārpus rāmjiem, domāt drosmīgāk un nedomāt klišejiski. Tā es varētu komentēt mammas artavu manā dzīvē.»

Vienlaikus Anna atklāj, ka tomēr sirdsmīļākas un tuvākas attiecības gan viņai bijis ar vecmāmiņām. «Viena no viņām ir aizsaulē, kura man bija ļoti mīļa un tuva, bet otrai vecmāmiņai šobrīd ir 94 gadi, un drīzāk mammas mīlestību es smeļos pie viņas.»

Tāpat viņa atklāj, ka esot tēta meita.

Jautājām arī, vai Anna Mātes dienai piedēvē īpašu lomu? «Es šo dienu īpaši neizceļu, bet es to uztveru līdzīgi kā Valentīndienu, kad cilvēki varbūt vairāk padomā par mīlestību, bet ne lētā un klišejiskā nozīmē – es domāju par sevi kā mammu, par to, ka man ir mamma, ko mamma ir devusi, ko es savām meitenēm esmu devusi un varu dot. Tādā filozofiskā nozīmē.»

Anna stāsta, ka vecākā meita Annija ik gadu mammu sveic Māmiņdienā: «Protams, tas ir mīļi, ja meita uzdāvina ziedus, par kaut ko pasaka paldies, bet šie svētki mūsu ģimenē nav ar īpašām tradīcijām.»

Mātes, kuras mīl  par daudz, un mātes, kuras nemīl

Mamma – vārds ar sešiem burtiem, katram noteikti ideja par šī vārda patieso jēgu ir atšķirīga. Ņemot vērā, ka Anna ir arī terapeite, viņa stāsta, ka mamma ne vienmēr nes tikai skaisto, jo cilvēki, situācijas, dzīves piespēlētās likstas, gājums, bagāža – tas mūs katru padara citādu. «Diemžēl, bet fakts, ka nevar teikt, ka visas mammas ir mīlošas un gādīgas, mammas ir toksiskas, sociopātes, alkoholiķes, narkomānes, garīgi slimas, tāpēc būtu nepareizi teikt, ka mamma ir mīlestība.»

«Pasakās pamātes tēls lielākoties patiesībā ir mammas tēls – mammas, kuras nemīl savus bērnus, ir greizsirdīgas, viņām skauž bērnu jaunība un veiksme. Gribētos jau domāt, ka, nākot Māmiņdienai, visas mammas ir eņģeļi, taču tā nav. Tāpat slavina, ka mammas mīlestība ir kaut kas brīnišķīgs, taču arī tā reizēm var neizrādīties taisnība.»

Jā, tā tas patiešām ir, mīlestību veidi ir dažādi, izpratne par to, kas ir mīlestība, arī ir ļoti dažāda. «Reizēm mātes, kuras mīl par daudz, nodara bērnam pāri.»

Vai ir kāda recepte, lai mīlētu savu bērnu pareizi? «Te nu mēs esam divos grāvjos – vai nu nemīl nemaz, vai mīl par daudz, vidusceļš ir tad, kad mīl veselīgi, no pieauguša cilvēka skatpunkta. Tas ir ļoti svarīgi, ka veselīgi mīlēt var cilvēks, kuram ir sakārtota iekšējā pasaule, kuri ir izauguši veselīgā vidē. Diemžēl mīlestība joprojām tiek greizi nodota no paaudzes paaudzē, tāda ir realitāte. Mātes tēma vispār ir viena no vislielākajām tēmām cilvēka dzīvē.»

Kāda ir laba mamma?

Kas vispār ir laba mamma, kādai jābūt labai mammai? Domājam, ka šādi filozofiski jautājumi ienākuši prātā lielākajai daļai mammu. Jautājām Annai viņas viedokli.

«Būtu jēgpilni paskatīties uz mammu no bērna skatpunkta. Es domāju, ka ļoti svarīgi apzināties un pieņemt savu mammu tādu, kāda viņa ir. Mēs bieži vien uzliekam fantāziju dažādās dzīves jomās, bet, ja šodien runājam par mammu, tad mēs uzliekam fantāziju, ka mammai ir jābūt tādai un tādai, un tad mēs ciešam no ilūzijām.»

Mēs ciešam no tā, ka iekšējās vēlmes un fantāzijas neatbilst patiesībai.

«Kā būt labai mammai, skatoties uz bērniem no mammas pozīcijas? Manuprāt, svarīgākais ir tas, ka mamma ir apmierināta ar sevi, laimīga, priecīga, kā arī svarīgi ir dalīties ar bērniem realitātē. Tāpat dažreiz ir jāprot paskaidrot, ka mamma var būt arī skumīga, bēdīga vai dusmīga, un iemācīt saviem bērniem to, ka ir normāli kādreiz kaut ko nezināt, kļūdīties, jo tikai tā var iemācīties veselīgu attieksmi pret dzīvi. Bet visvissvarīgākais ir mammai būt laimīgai, lai arī dzīve reizēm apgriežas otrādāk, mamma ir drosmīga, mamma dzīvo, un tad arī bērni paņem šo skatījumu.»

Pilnu interviju ar Annas pārdomām lasiet portālā Rītakafija.lv.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas