bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 30.03.2020 | Vārda dienas: Ilgmārs, Nanija
LatviaLatvija

Lemberga miljonu vērtā reputācijas sile – Ventas Balss

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 6 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No Ventspils pilsētas pašvaldības un tās kapitālsabiedrībām pludinot vairāku miljonu lielus «ieguldījumus» uz Ventas Balsi, visticamāk, ir radīts mīts par Aivaru Lembergu – «viņš zog, taču dalās». Līdzējušas arī izveidotās shēmas, kā domei atbrīvoties no atbildības un ieguldīt desmitiem tūkstošu reģionālā medijā ar «reklāmrakstiem» par uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs. Tāpat BNN izgaismo sistēmu – kā domes pārvaldīts uzņēmums pieprasa sponsorētajai Ventas Balsij saskaņot saturu pirms tā publicēšanas.

Reklāmas par vairākiem miljoniem

No Ventspils pilsētas pašvaldības vairākkārtēji izskanējis apgalvojums, ka tā nefinansē medijus, tai skaitā Ventas Balsi. Tomēr no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem var secināt, ka SIA Ventas Balss no domes kopš 2008.gada vien ir saņēmusi vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.

Piemēram, viens no Ventspils pilsētas domes noslēgtajiem līgumiem ar Ventas Balsi par 2017. un 2018.gadu bijis par 369 066 eiro. Šī summa piešķirta sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas.

Tāpat 2017.gadā «informatīvo pakalpojumu sniegšanai» izlīdzējusi arī Ventspils novada dome. Pēc IUB datiem, kopsumma medija realizācijai sasniegusi 413 596 eiro. Un tā visa ir iedzīvotāju nodokļos iemaksātā nauda.

Dāsno atbalstītāju pulkam pievienojusies arī Ventspils brīvostas pārvalde, kas gūst līdzekļus no domes. Tas nozīmē, ka Lembergs, kurš ietekmē domes budžeta sadali un darbojas arī pārvaldē, piešķir līdzekļus medijam sevis popularizēšanai – tēla spodrināšanai.

Pērnajā gadā brīvostas pārvalde reģionālā medijā bijusi jāreklamē ar vērienu – par 116 808,64 eiro. Tāpat arī 2017.gadā brīvostas pārvalde reklāmai lēmusi tērēt tādu pašu summu – 116 808,64 eiro.

Šāda «sistēma» piekopta jau gadiem. Piemēram, 2015.gadā tika slēgts reklāmas līgums par 118 807 eiro. «Lai uzlabotu sabiedrības attieksmi un palielinātu sabiedrības atbalstu Ventspils brīvostas darbībai,» un: «veidotu brīvostas pārvaldes pozitīvu tēlu,» tā teikts domes Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka infrastruktūras jautājumos Jāņa Vītoliņa parakstītajā iepirkuma lēmumā. 

Lai gan budžeta piešķīruma apliecinājums Ventas Balsij 2019.gadam no brīvostas pārvaldes nav publiski pieejams, valdes sastāvs – Lembergs, Blumbergs un Vītoliņš – un līdz šim piekoptā shēma liek domāt, ka minētie kungi, visticamāk, joprojām spodrina savu tēlu caur Ventas Balsi par pašvaldības līdzekļiem.

 

Barotnes – pašvaldības kapitālsabiedrības un iestādes

 

IUB mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka SIA Ventas Balss šī gada aprīlī ar pašvaldības iestādi Ventspils Digitālais centrs ir noslēgusi līgumu par 36 363 eiro. Līguma nosaukums – Aktuālās informācijas publicēšana vietējā laikrakstā un tā izplatīšana Ventspils pilsētā.

Iepirkumu komisijas, kas izvērtē domes finansējuma sadali, priekšsēdētājs ir Aigo Gūtmanis, kurš arī ir Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij biedrs, kā arī Ventas Balss redaktores Gundegas Mertenas vīramātes brāļa audžu dēls.

Runājot par pašu iepirkuma konkursu, jāatzīmē, ka izsludinātā konkursa sadaļā par darba uzdevumiem ir teikts: «Sagatavoto publikāciju Pretendents saskaņo ar Pasūtīja pārstāvi pirms publicēšanas.»

Proti, Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde Ventspils Digitālais centrs, kas ir domes pārvaldīts uzņēmums, pieprasa žurnālistiem saskaņot saturu pirms publicēšanas, kas no žurnālistikas viedokļa nav atbalstāms.

Ja iepriekš dome piešķīra finansējumu SIA Ventas Balss tieši no pašvaldības budžeta, tad tagad tas tiek pludināts caur kapitālsabiedrībām un domes iestādēm. Iespējamais iemesls – ar šādu shēmu domei nav jānes atbildība par to, kas tiek publicēts laikrakstā, kā tiek veidots tā saturs, ja finansējums nāk no kapitālsabiedrībām, kur katrā no tām ir savs direktors, valde. Proti, kapitālsabiedrība slēdz reklāmas līgumu ar mediju, un tai nav pienākuma atskaitīties sabiedrības priekšā par to, kā piešķirtie līdzekļi jeb nodokļu maksātāju nauda tiek iztērēta.

Jāpiebilst, ka saikne starp kapitālsabiedrības budžetu un pašvaldības budžetu nav jāmeklē pārāk tālu – kapitālsabiedrības budžetu veido pašvaldības piešķirtie līdzekļi. Tāpat jāatzīmē, ka dome stingri pārrauga savu pakļautībā esošo kapitālsabiedrību darbību, kas nozīmē, ka visās kapitālsabiedrībās, kas piešķir Ventas Balsij finansējumu vai slēdz ar to reklāmas līgumus, ir Lemberga pakļautībā esoši cilvēki.

 

Radniecība un draudzība

 

Izveidotais «tīkls» ir pavisam vienkāršs. Ventspils Digitālais centrs ir domes iestāde, kas ar Ventas Balsi slēdz līgumu, lai medijs izplatītu informāciju par tā sauktajām «aktualitātēm pilsētā».

Tādus pašus līgumus šogad laikraksts noslēdzis ar vēl četrām pašvaldības kapitālsabiedrībām – ar SIA Olimpiskais centrs Ventspils par 12 900 eiro, ar pašvaldības uzņēmumu Komunālā pārvalde un Kurzemes filharmonija noslēgti divi līgumi, katrs par 14 005 eiro. Tāpat Ventas Balsi šogad sponsorējis uzņēmums Ūdeka ar 13 600,50 eiro. Šeit jāpiezīmē, ka Ventas Balss galvenā redaktore ir Gundega Mertena, kura tiek dēvēta par «Lemberga režīma» piekritēju, un viņas vīrs Austris Mertens ir valdes loceklis kompānijā A.Mertena birojs. Firma gādājusi par dūņu izvešanu domes uzņēmumam SIA Ūdeka.

SIA Ūdeka vadītājs Edgars Daugelis 2011.gadā partijai ZZS ziedojis 2 000 latu (ap 2 800 eiro), turklāt tas bijis aptuveni pusotru gadu pēc Daugeļa nokļūšanas amatā.

Jānorāda arī tas, ka Mertenas dēla Ata Mertena sieva Žanete Mertena ir pašvaldības iestādes Ventspils Digitālais centrs IT klastera vadītāja. Tikmēr Lemberga labā roka jeb Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks sadarbības jautājumos ir Guntis Blumbergs, kura sieva Ventspils Digitālajā centrā ieņem Pieaugušo izglītības centra vadītājas amatu.

Šāda paša veida līgumi – par «aktuālās informācijas izplatīšanu pilsētā» – noslēgti ar kapitālsabiedrību SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca par 13 999,99 eiro un ar pašvaldības iestādi Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde par 12 561,98 eiro.

Lursoft datu bāzē Ventas Balss patiesā labuma guvēju sarakstā vienīgā persona ir norādīts medija īpašnieks Mihails Soifers, kurš reiz bijis arī viens no Lemberga kontrolētā medija Neatkarīgā Rīta Avīze komercdirektoriem.

 

Saruna ar Mertenu – no «pienākumiem atstādinātais» ir tikai kļička

 

BNN izdevās sazināties arī ar izdevuma Ventas Balss laikraksta galveno redaktori un direktori Gundegu Mertenu. Uz jautājumu, vai Ventas Balss tiek atbalstīta no Ventspils domes kapitālsabiedrībām, Mertena atbild noliedzoši.

Jautāta, kāpēc gan laikrakstā, gan portālā ar lielu pārsvaru regulāri parādās Lembergs un netiek iekļauta viedokļu daudzveidība, piemēram, intervijas ar Ventspils domes opozīcijas deputātiem, viņa atbild, ka neatceroties datumu, bet Ventas Balsī esot bijis pietiekami daudz opozīcijas viedokļu.

BNN sazinājās ar Ventspils domes opozīcijas deputātiem, kuri apgalvo pretējo – ne laikraksts, ne portāls nevēlas publicēt viņu viedokļus, kā arī nav mēģinājis sazināties ar kādu no viņiem.

Tāpat uz jautājumu, kādēļ medijā nekur netiek pieminēts, ka Lembergs ir no pienākumiem atstādināts mērs, Mertena pauž viedokli, ka «šaura grupa politisku mērķu labā ir ielikuši viņam šo te kļičku».

Jāuzsver, ka tiesa jau 2007.gadā Lembergam piespriedusi drošības līdzekli – aizliegumu pildīt Ventspils mēra pienākumus.

Tikmēr Ventas Balss portāla ventasbalss.lv redaktors Pēteris Neimanis atzīmē, ka mājaslapā nav opozīcijas deputātu viedokļu, jo nepietiekot darbinieku, lai viņus intervētu.

Tomēr uzņēmuma gada pārskats liecina, ka vidējais Ventas Balss darbinieku skaits 2017.gadā bijis 46, un 2018.gadā – 42 cilvēki. Šķiet savdabīgi, ka reģionāls medijs, kas koncentrējas uz satura veidošanu par notikumiem vienā pilsētā, ar šādu darbinieku skaitu nespēj «pavilkt» intervijas ar pretēju viedokļu paudējiem. Salīdzinājumam – Latvijas lasītākajā portālā delfi.lv darbinieku skaits vidēji 2017.gadā bijis 92, tikmēr 2018.gadā 99 darbinieki. Turklāt portāls aptvert notikumus gan Latvijā, gan pasaulē.

Runājot par to, ka medijam it kā neesot kapacitātes atspoguļot arī opozīcijas viedokļus, liecina pašvaldību vēlēšanu laika – 2017.gada – Ventas Balss publikāciju saturs. Jāpiebilst, ka 2017.gadā arī finansējums medijam bijis ievērojami apjomīgāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tomēr gan pirms, gan pēc pašvaldību vēlēšanām uz laikraksta pirmajām lapām bija gandrīz tikai ZZS cilvēki ar Lembergu priekšgalā. Drukātā informācija par cilvēkiem, kas cīnās pret esošo varu Ventspilī, bijusi tiem tikai nomelnojoša.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākotnes vīzija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir iesniedzis priekšlikumus grozīt likumu Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, nosakot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus.

Tikmēr sarunā ar BNN Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne atzīmē, ka būtu jāvērtē, cik likumīgi ir Ventas Balsij piešķirt finansējumu no kapitālsabiedrībām. Viņa arī piebilst, ka pašvaldībai ir iespēja publiski piešķirt finansējumu medijiem, taču tam jābūt caurskatāmi, atklāti un tam ir jāietver publisks mērķis – kas ar to tiek panākts.


Pievienot komentāru

  1. dzo teica:

    Nu ar Lembergu viss ir skaidrs,tikai tiesību iestādes to nevar saprast vai pierādīt.To,ko Kokalis bija publicējis mūsu KNABi u.c.iestādes nu nekādi 10 gadu garumā nevar pierādīt,jo Lembim ir labi advokāti,kuri bieži slimo un daudz naudas,kas nav nopelnītas ar paša rokām!

  2. Jānis teica:

    Un d…..i, Rīgā, Nav , Rēzeknē nav, Daugavpilī nav,

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!