bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 18.09.2019 | Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma

Ventspils domes izpilddirektoram alga lielāka nekā Valsts prezidentam, premjeram un Saeimas priekšsēdētājai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele

Ventspils domes mājas lapā saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma prasībām pieejama informācija par šā gada janvārī domes deputātiem un amatpersonām izmaksātā atalgojuma apmēru. Ja deputātu atalgojuma ziņā īpaša pārsteiguma nav, un daži domes vadībai pietuvinātie «pilsētas tēvi» kā saņēmuši, tā turpina saņemt teju desmit reizes lielāku atalgojumu nekā opozīcijas deputāti, tad domes izpilddirektora Alda Ābeles darba alga liks skaudībā noelsties ne tikai Latvijas lielo pilsētu izpilddirektoriem, bet arī valsts augstākajām amatpersonām, vēsta ziņu portāls Ventspilnieks.lv

Kā liecina domes publiskotā informācija, Aldis Ābele šā gada janvārī «uz rokas» saņēmis 4 206 eiro un 36 centus (2017.gada decembrī – 4003,7 eiro). Tikmēr par Ventspili ievērojami lielākās un arī bagātākās Rīgas  pilsētas izpilddirektors, domes deputāts Juris Radzēvičs pērnā gada decembrī (par janvāri dati vēl nav publiskoti) algā saņēmis 2365,59 eiro. Jūrmalas domes izpilddirektors saņēmis 2859,38 eiro, bet Daugavpils domes izpilddirektorei izmaksāti 1743,39 eiro, kuros ietilpst arī atvaļinājuma nauda 1091,75 eiro apmērā.

Ventspils pilsētas domes izpilddirektors neto atalgojuma ziņā apsteidzis arī Valsts prezidentu ar 3542,52 (pirms nodokļu nomaksas – 5 121 eiro), Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Arni Salnāju ar 3978 eiro mēnešalgu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci ar 2888,27 eiro, Ministru prezidentu Māri Kučinski, kurš janvārī «uz rokas» saņēmis 3789,33 eiro, un valsts galveno ierēdni – Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, kurš saņēmis 2833,63 eiro.

Likums jau vairāk nekā septiņus gadus visām Latvijas 119 pašvaldībām ik mēnesi liek publiskot visu deputātu un arī pašvaldību amatpersonu «uz rokas» saņemto algu. Likums viņiem visiem ir devis vienādus pienākumus un vienādas tiesības, taču atalgojuma apmēra starpība ir dramatiska. Nav noteikti ne deputātu un pašvaldības amatpersonu atalgojuma griesti, ne arī «sarkanās līnijas», par kurām zemāk vairs nevar iet. Deputātu algu jautājumi ir pašu pašvaldību rokās. Rezultātā izveidojusies situācija, kad lojalitāte pašvaldību «patvaldniekiem» atmaksājas. Jo lojālāks ir deputāts, jo vairāk komitejās vai Ventspils gadījumā, komisijās, deputāts strādā un vairāk arī saņem.

Ventspilnieks.lv atzīmē, ka par šo jautājumu kā mediji, tā arī politikas eksperti ne reizi vien cēluši trauksmi. Piemēram, politikas centra Providus pētnieču Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas 2017.gadā veiktajā pētījumā Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās rodams maziepriecinošs secinājums – atalgojums ir spēcīgs ierocis domes priekšsēdētāju rokās: «Piepelnīšanās iespēju sagādāšana deputātiem pārvēršas no centieniem nodrošināt svarīgus balsojumus līdz koruptīvas vai sastingušas varas sargāšanai.»

Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka situācija ar pietuvināto un lojālo «apbalvošanu» varētu mainīties – šo jomu valsts pārvaldē neviens nekontrolē un datus neanalizē. Tātad, ir maz cerību saprast, kāpēc, piemēram, Rīgas pilsētas, ar tās vairāk kā 640 tūkstošiem iedzīvotāju un 2018.gadā prognozētiem 906 622 100 eiro lieliem budžeta ieņēmumiem, saņem mēnesī teju par diviem tūkstošiem eiro mazāk nekā Ventspils pilsētas izpilddirektors.

Salīdzinājumam var minēt, ka Ventspilī saskaņā ar oficiāliem datiem 2017.gada sākumā bija deklarēti 39 286 iedzīvotāji, bet pilsētas 2018.gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti 70,874 miljonu eiro apmērā.

Varētu pieņemt, ka Ventspils vidējā atalgojuma ziņā visās sfērās, ne tikai pašvaldības amatpersonu algošanā, ir krietnu soli priekšā pārējai Latvijai, tomēr tā nav. Kā liecina interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia gadskārtējā algu un atlīdzību pētījuma dati, tad augstākais vidējais atalgojums – 936 eiro neto, ir Rīgā, bet zemākais Daugavpilī – 582 eiro. Savukārt vidējais atalgojums Pierīgā un Jūrmalā ir 865 eiro, Zemgalē – 680 eiro,  Kurzemē – 678 eiro, Vidzemē 649 eiro, bet Latgalē 594 eiro.

Ref:224.000.103.4086


Pievienot komentāru

Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanās līgums «ciešāks nekā ES»

Ekonomiskās integrācijas nolīgums, ko noslēgušas Krievija un Baltkrievija saskaņā ar Krievijas ziņu portālu vēstīto paredz ekonomikas politikas saskaņošanu un kopēju enerģētikas regulatori izveidi.

ES tiesa izskata Īrijas prasību pret 13 miljardu eiro piedziņu no Apple

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā sākta izskatīt Īrijas apelācijas sūdzība pret Briseles lēmumu, ka Īrijai jāpiedzen no tehnoloģiju milža Apple 13 miljardi eiro par nesamaksātiem nodokļiem.

Swedbank atzīst nepilnības naudas atmazgāšanas novēršanā

Igaunijā un Zviedrijā komercbanka Swedbank ir atzinusi izmeklējošām iestādēm, ka darbā ar naudas atmazgāšanas gadījumu novēršanu, tai ir bijušas «zināmas nepilnības», paziņojumā presei atzinusi bankas vadība.

EP atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Eiropas Parlaments atbalstījis Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatam.

Jaundzimušajiem plānots vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.

Saeimā neatbalsta paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, pirms trešā lasījuma neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Diskusija par OIK gandrīz «norauj» 2020.gada budžeta izskatīšanu

Valdība, saķeroties jautājumā par OIK problēmas risināšanas pēkšņu iekļaušanu 2020.gada budžetā, sašūpoja nākamā gada budžeta tālāku virzību.

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->