bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Veselībai - celt PVN vai ieviest obligāto veselības apdrošināšanu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem – obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.

Kučinskis pēc darba grupas sēdes žurnālistus informēja, ka ceturtdien, 1.jūnijā, diskusijas notika par četriem priekšlikumiem. Lai arī galīga vienošanās netika panākta, darba grupa lēma izskatīšanai koalīcijā piedāvāt divus priekšlikumus – Latvijas Bankas ideju ieviest katram iedzīvotājam fiksētu vai diferencētu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu vai arī Kučinska priekšlikums obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli ceļot PVN par vienu procentpunktu – līdz 22%.

Kučinskis sacīja, ka viņa piedāvātajā variantā tie iedzīvotāji, kas maksā sociālās iemaksas saņems medicīnas pakalpojumus 75% apmērā no pakalpojumu groza, kurā ietverti tādi pakalpojumi kā ģimenes ārsts, specifiskās saslimšanas, piemēram, onkoloģija, kā arī ātrā medicīniskā palīdzība u.c.

Premjera piedāvājums paredz, ka tādējādi veselības nozare papildus iegūtu aptuveni 80 miljonus eiro. «Papildus finansējums ļaus strikti pateikt, ka vairs nebūs gadiem jāstāv rindās, bet valsts garantēs pakalpojumus noteiktā laika posmā,» sacīja premjers.

Viņš gan atturējās prognozēt, vai šis priekšlikums gūs atbalstu koalīcijā. «Gaidīšanas laiks ir beidzies. Lēmums jāpieņem nākamās nedēļas beigās,» uzsvēra Kučinskis.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas modeli, augtu medicīnas pakalpoju klāsts Latvijas iedzīvotājiem.

Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz obligātu maksājumu visiem iedzīvotājiem, piemēram, 20 eiro apmērā, bet summu arī varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Savukārt tiem, kas nevarēs atļauties iegādāties polisi, palīdzēs valsts vai pašvaldība.

«Latvijas Bankas modelis neparedz nodokļu celšanu, turklāt Latvijas bērniem, studentiem un pensionāriem apdrošināšanas polise būtu par velti, bet strādājošie varētu maksāt, iespējams, diferencētas polises izmaksas. Pēc mūsu aprēķiniem, valsts budžets iegūtu 250 miljonus eiro, par ko varētu samaksāt gan ārstiem un māsiņām, gan arī samazināt rindas,» stāstīja Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas prezidents bija skeptisks par priekšlikumu celt PVN, jo tas viņa ieskatā ir «lielākais bezspēcības apliecinājums».

«Šo nodokli parasti ceļ valstis, kas atrodas dziļā krīzē un tām nav naudas. Manuprāt, PVN ir nacionālais drošības nodoklis, kuru valstis ceļ tikai tad, kad ir bezizeja, bet Latvijai tāda situācija nav,» uzsvēra Rimšēvičs.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Pēcāk veselības finansējuma jautājuma risināšanai tika izveidota darba grupa Ministru prezidenta vadībā. Valdības vadītājs norādījis, ka viņa vadītā darba grupa no iepriekšējām darba grupām atšķiras ar to, ka šoreiz ir noteikta robeža jeb datums, proti, 1.jūnijs, līdz kuram jāpanāk vienošanās. Viņš uzsvēra, ka koalīcijai būs jāsanāk kopā un jāpieņem viens no risinājumiem, kas kādam noteikti nepatiks.

Tāpat ziņots, ka Veselības ministrija (VM) neatbalsta valsts veselības apdrošināšanu fiksētā maksājuma veidā. VM un veselības ministre Anda Čakša iestājas par to, ka jānodrošina veselības apdrošināšanas piesaiste sociālajam nodoklim, īpaši ņemot vērā ēnu ekonomikas apmēru Latvijā.

Ref:224.000.103.1355


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.