bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē otrdien, 22.oktobrī, diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

Prioritārajiem pasākumiem kopumā Ārlietu ministrijai (ĀM) nākamgad piešķirti trīs miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 1,78 miljoni eiro paredzēti vēstniecības atvēršanai Austrālijā, kā arī tās darbības nodrošināšanai.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL–TB/LNNK) pauda, ka «summa vienai vēstniecībai ir paliela». Uz ko ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atbildēja, ka

«summa ir paliela, bet arī valsts ir tālu».

Tāpat ministrs uzsvēra, ka ĀM ir plāns, kā virzīties, ja Saeima pieņem valdības izstrādāto budžetu. Viņš sacīja, ka no 1.marta Austrālijā varētu būt viens diplomāts un līgumdarbinieks, kuri meklētu telpas vēstniecībai un kārtotu dažādas formalitātes, savukārt no 1.augusta ministrija varētu plānot vēstnieka amata kandidātu. Visbeidzot no 1.oktobra vēstniecībā parādītos vēl viens diplomāts un vēstniecība varētu sākt strādāt, uzsvēra ministrs.

«Mēs rēķināmies, ka nebūs vienkārši uzreiz atrast telpu, tāpēc meklēsim arī iespējas sadzīvot ar citiem kolēģiem. Ņemot vērā, ka Latvijas vēstniecība ir arī Šengenas vēstniecība, tad jāievieš visas prasības Šengenas vīzu izsniegšanai, jo tam ir tehniskas un arī dažādas drošības prasības,» skaidroja Rinkēvičs.

Komisijas loceklis Jānis Dombrava (VL–TB/LNNK) vaicāja ministram, vai nevar iesaistīt diasporu, kas piedāvātu konkrētas telpas vai privātīpašumu, tā nodrošinot visizdevīgākos nosacījumus. Ministrs aicināja praktisko tirgus apzināšanu atstāt diplomāta ziņā, kas dosies uz Austrāliju, jo šis cilvēks izmantos arī latviešu kopienas padomus un sakarus.

«Es šobrīd pieļauju visus variantus, tomēr ir virkne prasību – ēkai jābūt vismaz divām ieejām, jābūt pietiekamai pārbūvei un jāievēro visas drošības prasības,» norādīja Rinkēvičs. Tāpat viņš uzsvēra, ka ministrija cenšas ēkas iegādāties vai domāt par virzību uz to izpirkšanu, tomēr šajā jautājumā par to esot pāragri spriest.

«Manuprāt, mēs šobrīd pērkam Rolex rokas pulksteni, bet nav naudas nopirkt skolas somu,» pauda deputāts Didzis Šmits (KPV LV),

atgādinot, ka budžetā nav paredzēta nauda jau iepriekš pieņemtajam lēmumam par pedagogu algu paaugstināšanu no nākamā gada septembra.

Tāpat viņš piebilda, ka joprojām nav sadzirdējis pārliecinošu atbildi tam, kādēļ lemts vēstniecību atvērt Austrālijā, ne Brazīlijā. «Austrālija ir izolēts tirgus, bet vēstniecība Brazīlijā ver vaļā tirgu uz visu Latīņamerikas kontinentu,» pauda Šmits.

Ministrs skaidroja, ka skaitliski ekonomiskā sadarbība ar Austrāliju ir plašāka nekā ar Brazīliju, tomēr vēstniecības atvēršana Brazīlijā būs viens no jautājumiem, ko ministrija nākotnē plāno risināt, jo tur nav nevienas Latvijas pārstāvniecības.

Šmits piekrita, ka Latvijas sadarbība ar Austrāliju ir labāka, tomēr, viņaprāt, ir jāskatās otrādi. «Austrālija ir klasisks rietumu tirgus, tajā nav būtiska protekcionisma, savukārt Brazīlijas tirgū mēs netiekam jau desmit gadus,» uzvēra politiķis. Viņš piebilda, ka vēstniecības atvēršana nav «burvju nūjiņa», tomēr vēstniecības uzdevums, viņaprāt, ir pastāvošos šķēršļus novērst.

Ministrs piekrita Šmita sacītajam un uzsvēra, ka apsvērumi atvērt vēstniecību Austrālijā, ne Brazīlijā neesot bijuši vienkārši. Viņš norādīja, ka par pamatu lēmuma pieņemšanai kalpoja tas, ka latviešu diaspora Austrālijā ir daudz aktīvāka, kā arī tas, ka ar vienu vēstniecību izdotos segt kopumā piecu valstu loku areālu.

Kols vaicāja ministram, vai, algojot līgumdarbiniekus, Latvijas vēstniecībās izvēlas latviešu pilsoņus. Ministrs atbildēja, ka līgumdarbiniekus cenšas meklēt pilsoņu starpā, jo tas atvieglo drošības jautājumus, pielaižu jautājumus un administratīvi finansiālus jautājumus, tomēr ir vairāki kritēriji, kuriem potenciālajiem kandidātiem jāatbilst, piemēram, valodas zināšanas vai kāda speciāla kvalifikācija.

Pēc ĀM datiem, no pārstāvniecību līgumdarbiniekiem 55% esot Latvijas pilsoņi.

Kā ziņots, ĀM 2020.gada izdevumi plānoti 67,25 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,62 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, liecina valdībā atbalstītais 2020.gada budžeta plāns.

Ministrijas nākamā gada izdevumi plānoti 67,25 miljonu eiro apmērā, no kuriem 66,28 miljonus iecerēts tērēt valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet 959 527 eiro – Eiropas Savienības (ES) un citu ārvalstu līdzfinansēto un finansētu projektu īstenošanai. Salīdzinot ar 2019.gada budžetu, nākamgad ĀM izdevumi plānoti par 1,62 miljoniem eiro lielāki.

Latvijas ārpolitikas plānošanai un īstenošanai tiks tērēti 56,45 miljoni eiro, bet iemaksās starptautiskajās organizācijās – 10,80 miljoni. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem – 39,36 miljoni eiro – paredzēti diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājumam.

Prioritārajiem pasākumiem kopumā ĀM nākamgad piešķirti trīs miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 1,78 miljoni eiro – paredzēti vēstniecības Austrālijā atvēršanai un darbības nodrošināšanai, savukārt 398 885 eiro tiks tērēti Latvijas ārlietu dienesta personāla spēju attīstībai, 248 664 eiro – lai sagatavotos NATO ārlietu ministru sanāksmes organizēšana Latvijā 2021.gadā, bet vēl 154 666 eiro, lai aizstāvētu Latvijas intereses, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, kā arī nodrošinātu Latvijas gatavību Brexit radītajām pārmaiņām.

Tāpat 101 449 eiro plānots atvēlēt Latvijas interešu lobēšanai par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027.gadam, 69 512 eiro Latvijas Institūta darbībai, bet 25 000 eiro – Latvijas Ārpolitikas institūta darbam.

221 000 eiro paredzēti arī, lai nodrošinātu informāciju par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām, IKT funkcionalitātes nodrošināšanai un pārvaldības spēju stiprināšanai pieaugošo kiberdraudu apstākļos, kā arī pārstāvniecību ārvalstīs materiāli tehniskajam nodrošinājumam.

Gala lēmums par nākamā gada budžetu vēl jāpieņem Saeimai.


Pievienot komentāru

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!