Vēstulēs labklājības ministrei lūdz neliegt adopciju uz ārzemēm

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) saņēmusi kopumā 17 vēstules no bērniem, kuri adoptēti uz ārzemēm ar lūgumu neliegt adopcijas iespējas uz ārzemēm arī citiem institūcijās esošiem bērniem, informē labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.

Vēstuļu autori iepazīstinot ar savu adopcijas pieredzi izsakot pateicību iespējai iegūt ģimeni, kura par viņiem rūpējas, ņem vērā viņu vēlmes un vajadzības. Tiekot saņemtas arī vēstules no pilngadīgiem jauniešiem, kurās tie stāstot par šī brīža nodarbošanos, kā, piemēram, studijām medicīnā, stāsta Zariņš.

Ņemot vērā vēstuļu saturu, vairāk nekā desmit nevalstiskās organizācijas un aktīvisti ar vēstuli vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām, valdības, parlamenta un tiesībsarga, vēstulē paužot neizpratni par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu par ārvalsts adopcijas moratoriju. Zariņš stāsta, ka  aktīvisti  norāda uz faktu, ka komisijas sēdē piedalījās tikai tās nevalstiskās organizācijas, kas publiskajā telpā pauž savu nostāju pret ārvalstu adopciju, bet nebija pārstāvētas organizācijas, kurām ir pretējs viedoklis. Tāpat aktīvisti vēstulē norāda, ka komisijas uzaicināto personu vidū nebija ne bāriņtiesu pārstāvji, ne bērnu namu un jauniešu centru vadītāji, ne bērnu tiesību aizsardzības institūciju pārstāvji, ne organizācijas, kas pārstāv tos bērnus, kas ir izauguši no «sistēmas», norāda Zariņš.

Lasiet arī: LM neatbalsta Saeimas ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm

Neesot izprotama arī lēmuma pieņemšanas steiga, jo šobrīd Latvijā attiecībā uz ārvalstu adopciju nav izveidojusies krīzes situācija, nav ārkārtas apstākļi vai būtiski cilvēktiesību pārkāpumi. Zariņš stāsta, ka labklājības ministrei adresētajās vēstulēs arī norādīts uz ANO Bērnu tiesību konvencijas 12.pantu, kurš paredzot, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas skar bērnu un valsts pienākums ir šos uzskatus pienācīgi ņemt vērā.

«Paredzot aizliegumu bērniem tikt adoptētiem uz ārvalstīm, bērna intereses un viedoklis nemaz netiktu uzklausīts.»

Tāpat vēstulē vērsta uzmanība uz situāciju, kādā nonāk bērnu namu bērni, kad sasniedz 18 gadu vecumu – viņiem ir praktiski neiespējami iestāties augstskolā, iegūt labi apmaksātu darbu, nodrošināt sev pienācīgu iztiku un veidot pilnvērtīgu ģimeni. Pirms tiek īstenota iecere par ārvalstu adopcijas aizliegumu, nevalstiskās organizācijas mudina izstrādāt atbalstu bērniem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu veiksmīgas patstāvīgās dzīves uzsākšanai, stāsta Zariņš.

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

  1. Lai sabiedribai, parāda vai Valsts Prezidentam atnes tās vēstules,
    jo tā nav taisniba,daudzi berni gribeja atpakaļ,,un dažiem izdevās atbegt.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas