bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 19.05.2019 | Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
LatviaLatvija

Vēstules nosūtīšana varētu izmaksāt dārgāk: Latvijas pasts plāno palielināt tarifus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Latvijas pasts iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies – no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka – no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki – svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk – no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Latvijas pasta Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa norādīja, ka pasts SPRK iesniedzis universālo pasta pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņu projektu, lai atvieglotu un uzlabotu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši mūsdienu prasībām. Jaunā pieeja paredz no līdzšinējiem 240 dažādiem pamata tarifiem pāriet uz vienkāršotu sistēmu, kurā jebkura sūtījuma cenu ietekmētu tikai trīs faktori: sūtījuma svars, tas, vai sūtījums ir ierakstīts vai apdrošināts, un ģeogrāfiskā zona, uz kuru sūtījums jānogādā. Paredzams, ka jaunie tarifi varētu stāties spēkā 2019.gada otrajā pusē.

«Universālā pasta pakalpojuma tarifi un to struktūra Latvijā nav mainīti vairāk nekā 10 gadu, tie ir novecojuši, ļoti sarežģīti un neatbilst ne vietējai, ne starptautiskajai tirgus situācijai un mūsdienu patēriņa paradumiem. Pēdējos gados esam strādājuši pie pakalpojumu optimizācijas, produktivitātes celšanas un digitalizācijas. Pienācis laiks mainīt arī tarifu struktūru, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu – atvieglota tarifu administrēšana ļaus nodrošināt ātrākas piegādes un ievērojami uzlabot apkalpošanas ātrumu,» uzsvēra Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Vārpa norādīja, ka plānotās tarifu izmaiņas skars tikai regulēto tirgus segmentu, izņemot abonēto preses izdevumu piegādes tarifus. Veidojot jauno universālā pasta pakalpojuma tarifu sistēmu, ņemti vērā tādi faktori kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī digitalizācija un interneta pieejamība, kas nozīmē tādu pasta pakalpojumu kā vēstuļu korespondence apjoma kritumu un attiecīgi – dārgākas piegādes izmaksas. Tikpat būtiski pakalpojumu sniegšanu ietekmē dažādu izmaksu pieaugums – pēdējos desmit gados kopš patlaban spēkā esošo universālā pasta pakalpojuma tarifu apstiprināšanas 2008.gadā dārgāka kļuvusi gan degviela, gan preces un pakalpojumi, augušas arī darbaspēka izmaksas.

«Latvijas pasta tarifi šobrīd ir krietni novecojuši arī starptautiskā kontekstā, jo Eiropas Savienībā Latvija un Rumānija ir vienīgās valstis, kurās tarifi pēdējo desmit gadu laikā nav pārskatīti ne reizi. Salīdzinājumam – Igaunijā pasta cenas reālā izteiksmē, ņemot vērā kopējo inflāciju, šo gadu laikā ir augušas par 44%, Somijā – 88%, savukārt Zviedrijā par 50%. Tas nozīmē, ka Latvijas pasts citu valstu pasta uzņēmumiem par vienu un to pašu sniegto pakalpojumu faktiski maksājis dārgāk nekā saņēmis no tiem pretim par analogu pakalpojumu Latvijas teritorijā,» atzīmēja Vārpa.

Viņa arī skaidroja, ka jaunās tarifu sistēmas projekts paredz atteikties no sūtījumu iedalījuma divās klasēs – A un B, saglabājot tikai prioritāras piegādes sūtījumus, tādējādi uzlabojot piegādes ātrumu, kā arī paredzot apkalpošanas ātruma uzlabošanu pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, jo pasta operatoru darbs kļūs vienkāršāks.

SPRK informēja, ka regulators ir saņēmis tarifu projektu no Latvijas pasta un uzsācis universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifu projekta vērtēšanu – tā atbilstību metodikai. SPRK skaidro, ka UPP ietilpst iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences, pasta paku (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) sūtījumu pieņemšana un piegāde.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo UPP tarifu, iesniegtais tarifu projekts paredz pieaugumu vairumam no pakalpojumiem.

«Šobrīd SPRK uzsācis tarifu projekta rūpīgu izvērtēšanu, pārskatot, vai visas tajā iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas UPP sniegšanai. Regulators organizēs uzklausīšanas sanāksmi, kurā Latvijas pasta pārstāvji iepazīstinās ar plānoto universālā pasta pakalpojumu tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu. Par sanāksmes norises datumu regulators informēs jau tuvākajā laikā. Ikvienam sanāksmes dalībniekam tiks dota iespēja uzdot jautājumus un izteikt savus priekšlikumus par iecerēto tarifu projektu,» norādīja SPRK.

Latvijas pasts savā paziņojumā regulatoram ir norādījis, ka vēlamais piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datums ir 2019.gada 15.jūlijs. Regulatoram ir pienākums iesniegto tarifu projektu izvērtēt 120 dienu laikā (ieskaitot lēmuma pieņemšanu) kopš tā publicēšanas. Šajā termiņā neieskaita laiku, kurā komersants pārrēķina tarifu projektu vai gatavo papildu informāciju.

Latvijas pasts nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību Latvijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas pasts” ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.

Uzsāk Igaunijas – Latvijas 3.starpsavienojuma izbūvi

AST uzsācis projekta realizācijas nākamo posmu, izbūvējot jaunu 330 kV elektrolīniju no Rīgas TEC–2 līdz apakšstacijai Kilingi – Nōmme Igaunijā.