bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

Vēsturiski sēravoti un dabas takas – trīs pārgājienu maršruti Jūrmalā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai arī zelta rudens jau beidzies un baltā ziema vēl nav sākusies, daba piedāvā daudz vairāk par svina pelēkām debesīm un vienmuļu zemes toņu gammu. Ļaujot vaļu piedzīvojumu garam un dodoties jaunu taku meklējumos, acīgiem vērotājiem atklāsies arī vēla rudens skaistums: Melnalkšņu dumbrāja laipa, Slokas ezera taka un Ragakāpas dabas takas var kļūt par īstu atklājumu visos gadalaikos.

Pašā Ķemeru Nacionālā parka sirdī, aiz dabas izglītības un informācijas centra Meža māja meklējama Melnalkšņu dumbrāja laipa. Tā apmēram 600 metru garumā ved cauri ļoti mitram, dabiskam lapu koku mežam, kuru par ērtu mājvietu atzīst teju visi Latvijā sastopamie dzeņi, arī parka simbols baltmugurdzenis.

«Iespējams, vislabākais laiks takas apmeklēšanai ir pavasarī, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi un zied purenes, taču rūpīgam vērotājam dumbrājs sagādās skaistus pārsteigumus visos gadalaikos. Piemēram, rudeņos uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība, bet ziemā, kad uzkrīt sniegs, varat pārbaudīt, cik labi pazīstat meža dzīvnieku pēdas,» aicina Dabas izglītības centra Meža māja vadītāja Agnese Balandiņa, piebilstot – jārēķinās, ka lietus laikā un ziemā dēļu laipas var būt slidenas, tāpēc ieteicams izvēlēties piemērotus apavus.

Taču, ja tas nebiedē un pastaigu vēlaties paildzināt, Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, pa kuru var aizstaigāt līdz Ķirzaciņai – vēsturiskā Ķemeru kūrorta sēravotam, kas tā tiek dēvēts, jo avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas. Jau kopš seniem laikiem gan vietējie, gan ārzemnieki uz šo avotu devušies atjaunotnes meklējumos.

Īpašas dabas bagātības glabā arī 3,1 km garā Slokas ezera taka. Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar dolomītu grunti, bagātīgām ūdensaugu audzēm un sēravotiem. Ezerā mājvietu radušas vairākas aizsargājamas ūdensputnu sugas; tur spēkus uzkrāj arī migrējošie putni, tāpēc sevišķi putnu migrācijas laikā pavasaros un rudeņos šī taka ir īsts dārgums putnu vērotājiem. Mazos lidoņus labāk aplūkot ļauj septiņus metrus augsts peldošs putnu vērošanas tornis.

«Slokas ezera taka ir lokveida: vienā virzienā tā ved gar ezera krastu, otrā – cauri mežam, ļaujot vērot, kā pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu dumbrājs ar lielu sūnu un dzeņu daudzveidību nomaina sēnēm bagātu priežu mežu, kas savukārt mijas ar nosusinātu un kokiem apaugušu augsto purvu. Pa ceļam atrodami arī dažādi sportisku aktivitāšu rīki – šūpoles, līdzsvara koks, kāpelēšanas objekti, kas sevišķi priecēs jaunāko paaudzi. Pavasaros un rudeņos daļa taku gan var būt applūdusi,» atgādina Agnese Balandiņa.

Savukārt Ragakāpas dabas takas ir unikāls dabas parks, kas var lepoties ar retām augu sugām un neatkārtojamu ainavu. Ragakāpa ir vēja darbības rezultātā pārveidots 800 m garš un 100 m plats kāpu valnis. Tā ir svaigā jūras gaisa apdvesta klusa pastaigu vieta ar izkoptu ekotaku un skatu platformām. Dabas parka teritorijā sastopamas ap 340 gadu vecas priežu audzes, retas augu sugas un četras aizsargājamas putnu sugas. Parks iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000. Lai gan aizsargājamos augus un dzīvniekus rudenī ieraudzīt neizdosies tik viegli kā vasarā, tā ir iespēja baudīt dabas tuvumu un atslābinošu klusumu, dodoties pretī vietai, kur Lielupe satiek jūru.

Ragakāpa, kuras augstums ir 17 metru, ir valsts aizsardzībā jau kopš 1962. gada. Dabas parka nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu vienīgais patvērums – tajā konstatēti septiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, to skaitā embrionālās kāpas, baltās kāpas un mežainās jūrmalas kāpas.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.