Eksperts: pedagogu paaudzēm skolās jānomainās straujāk

Jānis Vētra

Izglītības un psiholoģijas studiju virziena programmām eksperti kā vienu no lielākajām problēmām norādīja to nepietiekamo sasaisti ar darba tirgu, atzinis Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, analizējot Eiropas Sociāla fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» rezultātus.

«Izglītības studiju programmās ir daudz lielāks studējošo skaits nekā skolotāju brīvās vietas Latvijas skolās. Līdz ar to šīm programmām pazūd galvenais mērķis – sagatavot absolventu darbam klasē, jo ļoti daudziem no viņiem nav iespējas sākt strādāt, tādēļ arī nav motivācijas gatavoties darbam skolā,» norādīja Vētra.

Viņš uzsver, ka pašlaik skolās strādā daudz pensijas vecuma skolotāju, daudzi skolotāji, lai nopelnītu, strādā vairāk nekā vienu likmi. Ja skatās datus, tad skolās vajadzētu būt vakancēm, bet tās pašlaik aizpilda tie pedagogi, kuri jau ir skolās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka nevajadzētu gatavot jaunus skolotājus, sacīja Vētra.

AIP esot redzēti aprēķini, ja pensijā aizietu visi pensijas vecumu sasniegušie skolotāji un visi skolotāji strādātu vienu likmi, tad ar augstskolu pedagoģijas studiju programmu absolventiem tā vien būtu, lai aizpildītu visas vakances. Kā norāda padomes vadītājs, pārtraukt vai būtiski samazināt jauno skolotāju sagatavošanu būtu riskanti, gadījumā, ja paaugstina darba algas un skolotāji strādā vienu slodzi vai aiziet pensijā, var izveidoties situācija, ka veidojas skolotāju deficīts. Būtu jādara viss iespējamais, lai paaudžu nomaiņa skolās notiktu ne tikai straujāk, bet arī plānveidīgāk.

Savukārt, runājot par psiholoģijas studiju programmu zemo vērtējumu, Vētra domā, ka tam pamatā nav tikai viens faktors. Arī psiholoģijas programmām vispirms ir problēmas ar darba tirgu, jo pašlaik nav skaidrs, kam speciālisti tiek gatavoti – kā darba devēji, kā darba ņēmēji vai kā pašnodarbinātas personas. Pieprasījums pēc psihologiem ir piesātināts, un, lai jauni psihologi ienāktu darba tirgū, viņiem ir jābūt ļoti kvalitatīvi sagatavotiem.

Kā ziņots, AIP publiskotie ESF projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» starprezultāti liecina, ka eksperti apšaubījuši 55 studiju programmu pastāvēšanas lietderību.

Studiju programmu izvērtējumam jau ir izlietoti 1 001 495 lati, kas pilnībā segti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Ref. 104.000.102.2245

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. diemžēl arvien biežāk jaunie pedagogi nav tik spējīgi un gudri, kā vecie. Arī es kā mamma, gribētu, lai mans bērns mācās pie vecāka gadagājuma skolotāja, kas ir ne vien gudrāks, bet arī māk savaldīt klasi

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas