bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.09.2018 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

VID vadītāja konkursa fiasko: par Skujiņa lomu biogāzes projektā pretrunīgas versijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Skujiņš

Otro reizi pāris gadu laikā skandālu dēļ nav izdevies atrast jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru. Konkursā par labāko atzītā kandidāta Māra Skujiņa pagātni uzņēmējdarbībā Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (FM) organizētā komisija pastiprināti vētīt apņēmās vien pēc uzvarētāja pasludināšanas. Komisijai, kurai bija gandrīz mēnesis informācijas pārbaudei, jautājumi par Skujiņa agrāko darba gaitu krustošanos ar vairākos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu izrādījās pārsteigums. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto vēsta, ka VID konkursa komisija turklāt arī nepamanīja vai vismaz sabiedrībai neatklāja pretrunas par Skujiņa lomu Vaiņodes biogāzes stacijas projektā.

«Es ceru, ka izdosies gūt valdībā atbalstu, un es ceru, ka VID tiks pie jauna vadītāja, pie jaunas sejas,» vēl aizvadītās nedēļas sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija pārliecināta, ka konkursa komisijas piedāvātais Māris Skujiņš varētu būt ļoti labs VID vadītājs, un apņēmās virzīt viņu uz balsojumu valdībā, atzīmē raidījumā. 

De facto atzīmē, ka ne ministrei, ne Skujiņam nebija bažu par to, ka viņa pagātnē varētu slēpties kāds skelets, piemēram, sadarbības partneri, kas nokļuvuši Finanšu policijas redzeslokā. «Es esmu bijis uzņēmumu vadītājs. Ar uzņēmējdarbību nodarbojas, kā zināms, uzņēmumu īpašnieki. Es esmu strādājis arī banku jomā. Man ir bijuši ļoti daudzi klienti un ļoti daudzi sadarbības partneri. Es esmu saskāries ar dažādām dzīves situācijām savā pieredzē, un arī šīs situācijas vienmēr risinājis atbilstoši labākajiem ētikas principiem, atbilstoši likumiem. Tā kā es konkrētāk jums nevarēšu atbildēt,» uz tiešu de facto jautājumu pēc tikšanās ar ministri atbildēja Skujiņš.

Neilgi pēc tam kļuva zināms, ka pirms sešiem gadiem Skujiņš deviņus mēnešus nostrādāja par finanšu direktoru uzņēmumā Energo Capital. Viņa uzdevums bija panākt, lai bankas aizdod naudu biomasas elektrostaciju projektam. Viens no potenciālajiem projekta investoriem, kas tika prezentēts arī pārrunās ar bankām, bija uzņēmējs Māris Martinsons. Viņa vārds pēdējos gados saistīts ar vairākiem kriminālprocesiem – arī ar tā dēvēto «būvnieku lietu», kuru joprojām izmeklē VID struktūrā ietilpstošā Nodokļu un muitas policijas pārvalde, vēsta raidījumā.

«Tajā laikā, 2012.gadā, tā informācija, kas bija manā rīcībā par šo cilvēku, ka viņš ir cilvēks, kas ir Rīgā veiksmīgi veicis uzņēmējdarbību, kuram pieder uzņēmumi, kurš investē jaunos biznesos un kuram nav ne mazāko reputācijas problēmu,» jau vēlāk sarunā ar de facto skaidroja Skujiņš. Vaicāts, vai Martinsons, viņaprāt, joprojām ir uzņēmējs ar labu reputāciju, Skujiņš atzina: «Pēc tās informācijas, kura ir izskanējusi publiski, noteikti nē. Man grūti saprast, kāpēc cilvēki iet šādā virzienā. Pilnīgi nesaprotami, pilnīgi nepieņemami.»

Informācija, ka Martinsons bija Energo Capital investors, nebija publiska – tā ir minēta de facto rīcībā esošā prezentācijā, kuru uzņēmums izveidoja sarunām ar kredītiestādēm. Tomēr kāda saikne ar Martinsonu bija redzama arī publiski. Laikā, kad Skujiņš strādāja Energo Capital, viņš kļuva arī par uzņēmuma Natural Resources īpašnieku un valdes locekli. Šis uzņēmums, kas iepriekš saucās SIA Taka-G5, bija saistīts ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi, kurš 2009.gadā saņēma gandrīz visas biogāzes staciju kvotas, un savulaik desmit procentu īpašnieks tajā bija Māris Martinsons, informē de facto. 

Tāpat raidījumā atzīmē, ka ļoti līdzīgas izmaiņas tai pat dienā notika vēl trīs bijušajos Taka-G grupas uzņēmumos. Par SIA Bio Eko, SIA Iesim zaļi un SIA Zaļais spēks īpašniekiem attiecīgi kļuva Energo Capital apkalpojošie advokāti Sandis Petrovičs un Armands Masulis, kā arī būvuzraugs Arturs Circenis. De facto zināms, ka tas bija saistīts ar iecerēto četru megavatu spēkstaciju Vaiņodē.

Skujiņš sarunā ar de facto atzīst, ka firmas Natural Resources patiesais īpašnieks viņš nebija: «Tas bija viens no maniem darba pienākumiem Energo Capital ietvaros –kļūt par šī uzņēmuma akciju īpašnieku, lai konkrētam biogāzes projektam varētu sakārtot juridisko struktūru atbilstoši starptautiskajiem standartiem, izauditēt viņu un pēc tam uzsākt projekta realizāciju.»

Projekta realizācija gan nesākās – gan Skujiņa Natural Resources, gan trīs pārējie uzņēmumi vienā un tai pašā dienā 2012.gada septembrī nolēma uzsākt likvidācijas procesu. Kas bija šo firmu patiesais labuma guvējs, Skujiņš neatklāj: «Man ir līgumattiecības, kuras ir konfidenciālas. Es patiesā labuma guvējus norādīšu ar visiem attiecīgiem dokumentiem visām kompetentām iestādēm. Diemžēl privāti dokumenti satur konfidenciālu informāciju, un man ir saistības ievērot šo konfidencialitāti publiski.»

LTV atzīmē, ka strādāt Energo Capital Skujiņu uzaicināja uzņēmuma valdes loceklis, bijušais SEB bankas darbinieks Gatis Vītols, kurš esot nodarbojies arī ar privāto investoru piesaisti. Viņš apstiprina, ka gadījumā ar Natural Resources Skujiņš bija izpildītājs: «Par to, ka viņš bija īpašnieks – tas bija laikam tāda formāla lieta, jo vienkārši mums tur vajadzēja, lai… Es tagad precīzi neatceros, kāpēc… Bet tā, lai laikam nebūtu… Jo tur bija laikam LAD [Lauku atbalsta dienesta] atbalsts tiem projektiem, un tur laikam nedrīkstēja tur būt vienā grupā kaut kas… Un tāpēc sanāca, mums vajadzēja kaut kā, ka tie īpašnieki ir dažādi tiem uzņēmumiem, kas tur bija tajā Vaiņodē. Un tāpēc tā sanāca.»

Energo Capital bijušais valdes loceklis Vītols vēl uzsver, ka esot svarīgi saprast: «Tajā brīdī, kad viņš [Skujiņš] bija īpašnieks, tad jau principā tika pieņemts lēmums, ka tas projekts vairāk nebūs. Un tas pēc būtības jau bija ar tukšu kontu uzņēmums pļavā…»

Raidījumā norāda, ka arī Vītols noliedz, ka Skujiņš būtu kontaktējies ar Martinsonu – ar to nodarbojies pats Energo Capital valdes loceklis. Tāpat Martinsons uz lūgumu sniegt viedokli par VID direktora amata kandidātu de facto norādīja, ka to nevar izdarīt, jo Skujiņš viņam neesot zināms.

Tomēr par Energo Capitalun Natural Resources Martinsons gan rakstiski sniedza izvērstu atbildi: «Saistībā ar Jūsu minētajām kompānijām man ir pazīstami Gatis Vītols un Vigars Kaktinieks, kuri kā SEB bankas bijušie darbinieki mani uzrunāja ar aicinājumu kā finanšu investoram izvietot ievērojamus naudas līdzekļus mezanīna aizdevumu veidā viņu vadītos investīcijas projektos. (..) Solītie investīciju projekti tā arī netika realizēti, un absolūti lielāko daļu no piešķirtajiem aizdevumiem neizdevās atgūt, neskatoties pat uz to, ka Gata Vītola parakstīto dokumentu un veikto darbību likumības izvērtēšana bija pat tiesībsargājošo iestāžu dienas kārtībā.»

Vītols atzīst, ka pēc Martinsona juristu iesniegumiem bija sākti daži kriminālprocesi, kas visi gan esot izbeigti, jo nekādas krāpniecības neesot bijis, vien neveiksmīgs projekts. de facto gan zināms, ka aizdomas par likumpārkāpumiem Vītola darbībās Energo Capital bijušas arī citiem aizdevējiem vai biznesa partneriem.

Skujiņam tas esot jaunums, jo neko aizdomīgu viņš, strādādams Energo Capital, nemanīja: «Es neredzēju neko tādu, kas man liktu zvanīt policijai vai Valsts ieņēmumu dienestam.»

LTV raidījuma norāda, ka līdz galam nav skaidrs, cik daudz par atjaunojamās enerģijas biznesa posmu Skujiņa dzīvesgājumā un iespējamām saiknēm ar Martinsonu bija noskaidrojusi pretendentu atlases komisija. To izveidoja finanšu ministre Reizniece-Ozola, sastāvā bija arī viņas biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs, bet vadīja komisiju Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Uz jautājumu, kā komisija varēja šadas saiknes nepamanīt, Reizniece-Ozola aicināja to vaicāt komisijas locekļiem, taču piebilda: «Es pieņemu, ka komisija tomēr strādā ar to informāciju, kas publiski ir pieejama, ko arī kandidāts pats ir norādījis, un zināmā mērā arī, protams, par šādiem sensitīviem jautājumiem uzticējās novērotājiem, kas speciāli šādam mērķim arī tika pieaicināti – KNAB un Drošības policijai.»

Savukārt Citskovskis jau 5.jūnijā de facto solīja: «Mēs vēlreiz lūgsim drošības iestādēm izvērtēt tos riskus, jo tas ir 2012.gads – pēdējo reizi, kad bija šīs attiecības. Mēs paši personiski (..) Skujiņa kungu lūgsim iesniegt, skaidrot šo situāciju ar dokumentāciju, kādas bija šīs attiecības, kādi ir šie līgumi slēgti, lai saprastu, vai tur ir iespējams… Jo svarīgi, vai no Martinsona kunga vai kādas citas personas puses nav pēc tam iespējas ietekmēt.»

Politiķu un ierēdņu satraukuma dēļ versijas par plānu «B» sāka cirkulēt jau kopš nedēļas vidus. Kuluāros tika runāts, ka par VID vadītāju varētu virzīt otrās vietas ieguvēju. De facto rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka tā bija VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe, viņa pati komentēt atteicās.

Raidījumā uzsver, ka šādu rīcības plānu 7.jūnijā pēcpusdienā pat apsvērt gan negribēja premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš iepriekš de facto pauda, ka pret Skujiņu vēršas tie, kam esot bailes no godīga un profesionāla cilvēka: «Es noteikti domāju, ka tādā gadījumā jauns konkurss, citādi es arī sākšu sazvērestības teorijas meklēt, ka kādam vajag noņemt, lai ieliktu tur kaut ko citu. (..) Es ļoti labi saprotu arī šobrīd gan Citskovska kungu, gan komisijas locekļu tādu zināmu sajūtu, ka viņu darbs tā kā tiek apšaubīts.»

Pagāja vien pusotra stunda pēc šiem premjera vārdiem, kad Māris Skujiņš publiski paziņoja, ka savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam atsauc, jo pret viņu esot izvērsta melu kampaņa, atgādina de facto. 


Pievienot komentāru

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.