bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 29.01.2020 | Vārda dienas: Aivars, Bille, Valērijs
LatviaLatvija

VID vadītāja konkursa fiasko: par Skujiņa lomu biogāzes projektā pretrunīgas versijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Skujiņš

Otro reizi pāris gadu laikā skandālu dēļ nav izdevies atrast jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru. Konkursā par labāko atzītā kandidāta Māra Skujiņa pagātni uzņēmējdarbībā Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (FM) organizētā komisija pastiprināti vētīt apņēmās vien pēc uzvarētāja pasludināšanas. Komisijai, kurai bija gandrīz mēnesis informācijas pārbaudei, jautājumi par Skujiņa agrāko darba gaitu krustošanos ar vairākos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu izrādījās pārsteigums. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto vēsta, ka VID konkursa komisija turklāt arī nepamanīja vai vismaz sabiedrībai neatklāja pretrunas par Skujiņa lomu Vaiņodes biogāzes stacijas projektā.

«Es ceru, ka izdosies gūt valdībā atbalstu, un es ceru, ka VID tiks pie jauna vadītāja, pie jaunas sejas,» vēl aizvadītās nedēļas sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija pārliecināta, ka konkursa komisijas piedāvātais Māris Skujiņš varētu būt ļoti labs VID vadītājs, un apņēmās virzīt viņu uz balsojumu valdībā, atzīmē raidījumā. 

De facto atzīmē, ka ne ministrei, ne Skujiņam nebija bažu par to, ka viņa pagātnē varētu slēpties kāds skelets, piemēram, sadarbības partneri, kas nokļuvuši Finanšu policijas redzeslokā. «Es esmu bijis uzņēmumu vadītājs. Ar uzņēmējdarbību nodarbojas, kā zināms, uzņēmumu īpašnieki. Es esmu strādājis arī banku jomā. Man ir bijuši ļoti daudzi klienti un ļoti daudzi sadarbības partneri. Es esmu saskāries ar dažādām dzīves situācijām savā pieredzē, un arī šīs situācijas vienmēr risinājis atbilstoši labākajiem ētikas principiem, atbilstoši likumiem. Tā kā es konkrētāk jums nevarēšu atbildēt,» uz tiešu de facto jautājumu pēc tikšanās ar ministri atbildēja Skujiņš.

Neilgi pēc tam kļuva zināms, ka pirms sešiem gadiem Skujiņš deviņus mēnešus nostrādāja par finanšu direktoru uzņēmumā Energo Capital. Viņa uzdevums bija panākt, lai bankas aizdod naudu biomasas elektrostaciju projektam. Viens no potenciālajiem projekta investoriem, kas tika prezentēts arī pārrunās ar bankām, bija uzņēmējs Māris Martinsons. Viņa vārds pēdējos gados saistīts ar vairākiem kriminālprocesiem – arī ar tā dēvēto «būvnieku lietu», kuru joprojām izmeklē VID struktūrā ietilpstošā Nodokļu un muitas policijas pārvalde, vēsta raidījumā.

«Tajā laikā, 2012.gadā, tā informācija, kas bija manā rīcībā par šo cilvēku, ka viņš ir cilvēks, kas ir Rīgā veiksmīgi veicis uzņēmējdarbību, kuram pieder uzņēmumi, kurš investē jaunos biznesos un kuram nav ne mazāko reputācijas problēmu,» jau vēlāk sarunā ar de facto skaidroja Skujiņš. Vaicāts, vai Martinsons, viņaprāt, joprojām ir uzņēmējs ar labu reputāciju, Skujiņš atzina: «Pēc tās informācijas, kura ir izskanējusi publiski, noteikti nē. Man grūti saprast, kāpēc cilvēki iet šādā virzienā. Pilnīgi nesaprotami, pilnīgi nepieņemami.»

Informācija, ka Martinsons bija Energo Capital investors, nebija publiska – tā ir minēta de facto rīcībā esošā prezentācijā, kuru uzņēmums izveidoja sarunām ar kredītiestādēm. Tomēr kāda saikne ar Martinsonu bija redzama arī publiski. Laikā, kad Skujiņš strādāja Energo Capital, viņš kļuva arī par uzņēmuma Natural Resources īpašnieku un valdes locekli. Šis uzņēmums, kas iepriekš saucās SIA Taka-G5, bija saistīts ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi, kurš 2009.gadā saņēma gandrīz visas biogāzes staciju kvotas, un savulaik desmit procentu īpašnieks tajā bija Māris Martinsons, informē de facto. 

Tāpat raidījumā atzīmē, ka ļoti līdzīgas izmaiņas tai pat dienā notika vēl trīs bijušajos Taka-G grupas uzņēmumos. Par SIA Bio Eko, SIA Iesim zaļi un SIA Zaļais spēks īpašniekiem attiecīgi kļuva Energo Capital apkalpojošie advokāti Sandis Petrovičs un Armands Masulis, kā arī būvuzraugs Arturs Circenis. De facto zināms, ka tas bija saistīts ar iecerēto četru megavatu spēkstaciju Vaiņodē.

Skujiņš sarunā ar de facto atzīst, ka firmas Natural Resources patiesais īpašnieks viņš nebija: «Tas bija viens no maniem darba pienākumiem Energo Capital ietvaros –kļūt par šī uzņēmuma akciju īpašnieku, lai konkrētam biogāzes projektam varētu sakārtot juridisko struktūru atbilstoši starptautiskajiem standartiem, izauditēt viņu un pēc tam uzsākt projekta realizāciju.»

Projekta realizācija gan nesākās – gan Skujiņa Natural Resources, gan trīs pārējie uzņēmumi vienā un tai pašā dienā 2012.gada septembrī nolēma uzsākt likvidācijas procesu. Kas bija šo firmu patiesais labuma guvējs, Skujiņš neatklāj: «Man ir līgumattiecības, kuras ir konfidenciālas. Es patiesā labuma guvējus norādīšu ar visiem attiecīgiem dokumentiem visām kompetentām iestādēm. Diemžēl privāti dokumenti satur konfidenciālu informāciju, un man ir saistības ievērot šo konfidencialitāti publiski.»

LTV atzīmē, ka strādāt Energo Capital Skujiņu uzaicināja uzņēmuma valdes loceklis, bijušais SEB bankas darbinieks Gatis Vītols, kurš esot nodarbojies arī ar privāto investoru piesaisti. Viņš apstiprina, ka gadījumā ar Natural Resources Skujiņš bija izpildītājs: «Par to, ka viņš bija īpašnieks – tas bija laikam tāda formāla lieta, jo vienkārši mums tur vajadzēja, lai… Es tagad precīzi neatceros, kāpēc… Bet tā, lai laikam nebūtu… Jo tur bija laikam LAD [Lauku atbalsta dienesta] atbalsts tiem projektiem, un tur laikam nedrīkstēja tur būt vienā grupā kaut kas… Un tāpēc sanāca, mums vajadzēja kaut kā, ka tie īpašnieki ir dažādi tiem uzņēmumiem, kas tur bija tajā Vaiņodē. Un tāpēc tā sanāca.»

Energo Capital bijušais valdes loceklis Vītols vēl uzsver, ka esot svarīgi saprast: «Tajā brīdī, kad viņš [Skujiņš] bija īpašnieks, tad jau principā tika pieņemts lēmums, ka tas projekts vairāk nebūs. Un tas pēc būtības jau bija ar tukšu kontu uzņēmums pļavā…»

Raidījumā norāda, ka arī Vītols noliedz, ka Skujiņš būtu kontaktējies ar Martinsonu – ar to nodarbojies pats Energo Capital valdes loceklis. Tāpat Martinsons uz lūgumu sniegt viedokli par VID direktora amata kandidātu de facto norādīja, ka to nevar izdarīt, jo Skujiņš viņam neesot zināms.

Tomēr par Energo Capitalun Natural Resources Martinsons gan rakstiski sniedza izvērstu atbildi: «Saistībā ar Jūsu minētajām kompānijām man ir pazīstami Gatis Vītols un Vigars Kaktinieks, kuri kā SEB bankas bijušie darbinieki mani uzrunāja ar aicinājumu kā finanšu investoram izvietot ievērojamus naudas līdzekļus mezanīna aizdevumu veidā viņu vadītos investīcijas projektos. (..) Solītie investīciju projekti tā arī netika realizēti, un absolūti lielāko daļu no piešķirtajiem aizdevumiem neizdevās atgūt, neskatoties pat uz to, ka Gata Vītola parakstīto dokumentu un veikto darbību likumības izvērtēšana bija pat tiesībsargājošo iestāžu dienas kārtībā.»

Vītols atzīst, ka pēc Martinsona juristu iesniegumiem bija sākti daži kriminālprocesi, kas visi gan esot izbeigti, jo nekādas krāpniecības neesot bijis, vien neveiksmīgs projekts. de facto gan zināms, ka aizdomas par likumpārkāpumiem Vītola darbībās Energo Capital bijušas arī citiem aizdevējiem vai biznesa partneriem.

Skujiņam tas esot jaunums, jo neko aizdomīgu viņš, strādādams Energo Capital, nemanīja: «Es neredzēju neko tādu, kas man liktu zvanīt policijai vai Valsts ieņēmumu dienestam.»

LTV raidījuma norāda, ka līdz galam nav skaidrs, cik daudz par atjaunojamās enerģijas biznesa posmu Skujiņa dzīvesgājumā un iespējamām saiknēm ar Martinsonu bija noskaidrojusi pretendentu atlases komisija. To izveidoja finanšu ministre Reizniece-Ozola, sastāvā bija arī viņas biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs, bet vadīja komisiju Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Uz jautājumu, kā komisija varēja šadas saiknes nepamanīt, Reizniece-Ozola aicināja to vaicāt komisijas locekļiem, taču piebilda: «Es pieņemu, ka komisija tomēr strādā ar to informāciju, kas publiski ir pieejama, ko arī kandidāts pats ir norādījis, un zināmā mērā arī, protams, par šādiem sensitīviem jautājumiem uzticējās novērotājiem, kas speciāli šādam mērķim arī tika pieaicināti – KNAB un Drošības policijai.»

Savukārt Citskovskis jau 5.jūnijā de facto solīja: «Mēs vēlreiz lūgsim drošības iestādēm izvērtēt tos riskus, jo tas ir 2012.gads – pēdējo reizi, kad bija šīs attiecības. Mēs paši personiski (..) Skujiņa kungu lūgsim iesniegt, skaidrot šo situāciju ar dokumentāciju, kādas bija šīs attiecības, kādi ir šie līgumi slēgti, lai saprastu, vai tur ir iespējams… Jo svarīgi, vai no Martinsona kunga vai kādas citas personas puses nav pēc tam iespējas ietekmēt.»

Politiķu un ierēdņu satraukuma dēļ versijas par plānu «B» sāka cirkulēt jau kopš nedēļas vidus. Kuluāros tika runāts, ka par VID vadītāju varētu virzīt otrās vietas ieguvēju. De facto rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka tā bija VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe, viņa pati komentēt atteicās.

Raidījumā uzsver, ka šādu rīcības plānu 7.jūnijā pēcpusdienā pat apsvērt gan negribēja premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš iepriekš de facto pauda, ka pret Skujiņu vēršas tie, kam esot bailes no godīga un profesionāla cilvēka: «Es noteikti domāju, ka tādā gadījumā jauns konkurss, citādi es arī sākšu sazvērestības teorijas meklēt, ka kādam vajag noņemt, lai ieliktu tur kaut ko citu. (..) Es ļoti labi saprotu arī šobrīd gan Citskovska kungu, gan komisijas locekļu tādu zināmu sajūtu, ka viņu darbs tā kā tiek apšaubīts.»

Pagāja vien pusotra stunda pēc šiem premjera vārdiem, kad Māris Skujiņš publiski paziņoja, ka savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam atsauc, jo pret viņu esot izvērsta melu kampaņa, atgādina de facto. 


Pievienot komentāru

ES sarunas par nākotnes sakariem ar Lielbritāniju sāks martā

Eiropas Savienība (ES) martā, nevis februārī iesaistīsies saspringtās un apjomīgās sarunas ar Lielbritāniju par pušu nākotnes sakariem, tā noskaidrojis portāls The Guardian.

TM piedāvā VDD izvietot ēkā, kuru jau šobrīd būvē ministrijas vajadzībām

TM nosūtījusi vēstuli premjerministram, informējot par iespējamu alternatīvu risinājumu jaunai VDD ēkai, proti, dienestu izvietot ēkā, kura jau šobrīd tiek būvēta ministrijas iestāžu vajadzībām.

Ekonomikas ministram pagaidām nav plānu nodokļu «zaļināšanai»

Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, atzinis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Valdība: Klimata un enerģētikas plāns līdz 2030.gadam ir solis ceļā uz klimatneitraliti

Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, atzinuši ministri.

Aviācijas milzis Airbus izlīgst kukuļošanas izmeklēšanās trīs valstīs

Pasaulē vadošais lidmašīnu ražotājs, vairāku Eiropas valstu kopuzņēmums Airbus ir piekritis izlīgumam kukuļošanas izmeklēšanās, ko pret uzņēmumu ierosinājušas Francijas, Lielbritānijas un ASV iestādes.

Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš atkāpjas no amata veselības stāvokļa dēļ

Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš nolēmis atstāt domes vadītāja posteni veselības stāvokļa dēļ.

Dienesti apliecina gatavību jaunā koronavīrusa iespējamai ienākšanai Latvijā

Latvijas atbildīgie dienesti apliecināja, ka seko līdzi slimības izplatībai pasaulē un veikuši priekšdarbus, lai spētu kontrolēt tās iespējamu ienākšanu Latvijā.

Latvijā būvniecības izmaksas decembrī augušas 2,8% apmērā

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7%, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Igaunijā novēro krievu vārdu popularitātes kritumu iecienītāko bērnu vārdu topos

Igaunijā jaunie vecāki retāk izvēlas dot krievu valodas personvārdus, par ko liecina šo vārdu maza klātbūtne populārāko bērnu vārdu sarakstos 2019.gadā, salīdzinot iepriekšējo gadu tendencēm, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valdība nosaka termiņu Rīgas un Ventspils ostu valžu locekļiem – pieci gadi

Valdība pieņēmusi grozījumus Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu nolikumos, nosakot ostu valdes locekļa amata termiņu līdz pieciem gadiem.

Latvijas dzelzceļam nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljoni eiro

VAS Latvijas dzelzceļš nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljonus eiro, tos novirzot LDz infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, otrdien, 28.janvārī, lēmis Ministru kabinets.

Kratīšana ABLV Bankā saistīta ar 50 miljonu eiro atmazgāšanu

Kratīšanas ABLV Bank saistītas ar vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu no 2015. līdz 2018.gadam, informē prokuratūrā.

Foto: Levits piedalās Aušvicas atbrīvošanas 75.gadadienas atceres pasākumos Polijā

«Latvija konsekventi nosoda jebkādas totalitārisma izpausmes, noziegumus pret cilvēci, kā arī II Pasaules kara laikā pastrādātos kara noziegumus.»

Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%

Aizvadītajā gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%, no 5,36 miljoniem eiro pieaugot līdz 5,7 miljoniem eiro.

KNAB veic kratīšanu likvidējamā ABLV Bank

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.janvārī, veikuši procesuālās darbības likvidējamajā ABLV Bank.

Swedbank peļņa Latvijā pērn samazinājusies par miljonu

Aizvadītajā gadā Swedbank peļņa Latvijā samazinājusies par miljonu eiro un sasniegusi 108 miljonus eiro, informē bankā.

Nausēda Aušvicā: Lai nepieļautu sabiedrības sanaidošanu, jāatklāj musinošie spēki

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, piedaloties Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienā, sacījis, ka, lai nepieļautu jaunus noziegumus pret cilvēci, «mums ir jāidentificē spēki, kuri musina uz naidu».

Delna: Latvijai nesekmējas ar korupcijas apkarošanu

Latvija jau vairākus gadus stagnē Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā, jo mūsu valstij nesekmējas ar korupcijas apkarošanu, tā Delna direktore Liene Gātere.

Etiopija gatava noslēgt konvenciju ar Latviju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

Etiopija ir paudusi gatavību drīzumā ar Latviju noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, informē Ārlietu ministrijā.

Ķirsis: Šim Rīgas domes sastāvam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam

Ņemot vērā pār pašreizējo Rīgas domes sastāvu krītošo «korupcijas ēnu» un tās pieļautās neizdarības, šim sasaukumam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam, tā Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis.

Afganistānā avarējusī ir ASV militārā lidmašīna

Afganistānas austrumos avarējušais lidaparāt ir ASV militārā lidmašīna, nevis pasažieru lidmašīna, kā sākotnēji ziņojušas afgāņu varasiestādes. Avārijas faktu apstiprinājuši ASV spēki un NATO. Pagaidām nav informācijas par iespējamiem upuriem.

Autoceļi vietām apledo Kurzemē, Zemgalē un Latgalē

Apledojums 28.janvāra rītā vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Pūce kritizē Ķekavas novada domes rīcību, ārkārtas sēdi organizējot nakts vidū

Sasaucos domes ārkārtas sēdi krietni pēc darba laika beigām, Ķekavas novada pašvaldība nav ievērojusi labas pārvaldības praksi, vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Olainfarm: Olmafarm dezinformē sabiedrību par it kā notikušu akcionāru sapulci

AS Olainfarm lielākais akcionārs SIA Olmafarm, izplatot informāciju par it kā notikušu akcionāru sapulci un izmaiņām Olainfarm padomē un valdē, ir dezinformējis sabiedrību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!