Vidējā atlīdzība par kravas auto nodarītajiem zaudējumiem joprojām augsta

Pēdējos trīs gados vidējā atlīdzība par kravas auto nodarītajiem zaudējumiem joprojām ievērojami pārsniedz vidējo atlīdzību par citu transportlīdzekļu radītajiem zaudējumiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tāpat būtiski pieaugusi arī vidējā atlīdzība par mototransporta nodarītajiem bojājumiem.

Pēdējos trīs gados kravas transportlīdzekļi izraisījuši 19 200 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), par ko kopumā atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Vidējā atlīdzība par kravas auto nodarītajiem zaudējumiem sarukusi (2014.gadā – 1 722 eiro, 2015.gadā – 1 716 eiro, 2016.gadā – 1 508 eiro), tomēr tā joprojām ir augstāka nekā vidējā atlīdzība par citu transportlīdzekļu nodarītajiem zaudējumiem.

«Kravu pārvadātāji ir salīdzinoši vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri turklāt arī ļoti bieži pārsvarā uzturas ārzemēs, tādēļ arī OCTA cena tiem parasti ir daudz augstāka kā pārējiem transportlīdzekļiem,» komentē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pēdējos trīs gados pieaugusi vidējā atlīdzība par mototransporta līdzekļu nodarītajiem zaudējumiem. Ja 2014.gadā mototransporta līdzekļi kopumā izraisīja 221 CSNg un vidējā atlīdzība bija 965 eiro, 2015.gadā 257 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 013 eiro, tad pērn tie bija 234 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 315 eiro. «Jāsecina, ka mototransporta līdzekļu skaits pēdējos gados samērā strauji aug, un tādēļ arī palielinās varbūtība izraisīt CSNg ar smagākām sekām un lielākiem zaudējumiem,» skaidro Abāšins.

Tikmēr, neskatoties uz ievērojamu izraisīto CSNg skaita pieaugumu, būtiski sarukusi vidējā atlīdzība par traktortehnikas nodarītajiem zaudējumiem. 2014.gadā traktortehnikas izraisīto CSNg skaits bija 165, bet vidējā atlīdzība 1 534 eiro, gadu vēlāk – 197 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 452 eiro, bet pērn – 208 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 094 eiro. «Šo tendenci, iespējams, var skaidrot ar to, ka pēdējos divos gados nav bijuši lieli ar traktortehniku izraisīti negadījumi, kuros nodarīti zaudējumi cilvēku veselībai vai mantai,» stāsta Abāšins.

Skaitliski lielākais izraisīto CSNg īpatsvars tradicionāli ir vieglo automašīnu segmentā, turklāt tam ir tendence pieaugt – 2014.gadā vieglie transportlīdzekļi izraisīja 25 566 negadījumus, 2015.gadā – 27 767, bet 2016.gadā 29 721 CSNg. Tikmēr vidējā atlīdzība par vieglo auto nodarītajiem zaudējumiem nav ievērojami mainījusies – 2014.gadā – 1 181 eiro, pēc gada – 1 212 eiro, bet 2016.gadā – 1 099 eiro, skaidro LTAB pārstāvji.

Salīdzinoši liels ir vidējās atlīdzības īpatsvars par tramvaju un trolejbusu izraisītajiem zaudējumiem. 2014.gadā vidējā atlīdzība par šo transportlīdzekļu nodarītajiem zaudējumiem bija 1 321 eiro, 2015.gadā – 609 eiro, 2016.gadā 1 272 eirio. Jāatzīmē, ka 2017.gada trijos mēnešos tramvaji un trolejbusi izraisījuši septiņus CSNg, bet vidējās atlīdzības apjoms uz vienu negadījumu ir 1 662 eiro.

Savukārt autobusu segmentā izraisīto CSNg skaits un vidējā atlīdzība palikusi salīdzinoši nemainīga – 2014.gadā autobusi izraisījuši 490 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 057 eiro, 2015.gadā – 453 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 040 eiro, bet pērn – 477 CSNg ar vidējo atlīdzību 1 118 eiro.

Ref:224.000.225.957

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas