bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Vidusskolēniem ieviesīs piekto centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 7 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIzskatot valdībā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien, 7.janvārī, rosināja centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl vienu eksāmenu.

Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā. Ministrs rosināja šo sarakstu papildināt ar vēl vienu izvēles eksāmenu ar nosacījumu, ka tas būs vai nu fizikā, vai ķīmijā. Valdība šādu ministra priekšlikumu atbalstīja.

Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām zinātnēm. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums.

Valdība atbalstīja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kuru mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus – paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.

Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.

Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tostarp paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam, klāsta ministrija.

Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.

Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.

Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa – doktorantūras – kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes vēl būs jāskata Saeimā.

102.000.102.6277


Pievienot komentāru

  1. Milija teica:

    šausmas! neapskaužu!

  2. Agnese teica:

    Un interesanti, ko tad iesāks tie skolēni, kuri fiziku vai ķīmiju vidusskolā neapgūst? vai arī apgūst to tikai vienu gadu – izejot ātri cauri tikai svarīgākajam tēmām?

    • magone teica:

      varbūt viņiem šis eksāmens būs “vieglāks”? kopumā jau labs lēmums, vismaz piespiedīs skolēnus apgūt arī citus priekšmetus ne tikai humanitārās zinātnes

    • . teica:

      Rakstā minētas nostādnes 2014.-2020.gadam. Tas taču pašsaprotami, ka pašreizējiem vidusskolniekiem tas eksāmens nebūs obligāts. Acīmredzot nākošgad uzņemtajiem vidusskolniekiem vairs nebūs tāda iespēja neapgūt vidusskolā fiziku un ķīmiju.

  3. Valdis teica:

    Vjačeslav, varbūt Tu mums vari sniegt priekšzīmi un mēs paskatīsimies kā Tu nokārto šo eksāmenu? :)

  4. Inese teica:

    Pareizi lai berni macas,nevis slapstas ap sturiem dzerot un lietojot narkotikas.

    • Andris teica:

      Ne jau visi bērni ir vienādi un iedomājies sevi mūsu vietā, kā tu justos ja tev būtu jākārto šāda veida eksāmens ;) Padomā par vārdiem ko raksti ;)

    • Tatjana teica:

      Es nezinu kā ir latviešu skolas, bet krievu skolas uzdod mājas darbus, ka uz parastam papildus pulciņiem nav laika.

  5. sviests teica:

    “Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām zinātnēm.” – un ko darīt tiem, kuri savu nākotni negrib saistīt ar ķīmiju vai fiziku jo galīgi neko tur nesaprot, un apzinās, ka sekmīgi šo eksāmenu nolikt nevarēs?? par to kāds ir padomājis?

  6. Neee teica:

    The f**k?! Viņiem laikam tiešām nav ko darīt.. Būtu mēģinājuši cīnīties ar tiem spice kurītājiem nevis te pielikuši vēlvienu eksāmenu.. Viņi laikam domā, kas tad tur, par vienu eksāmenu vairāk vai mazāk..

  7. Diāna teica:

    Bet ir viens izvēles priekšmets, var kārtot : fizikā, ķīmijā, informātikā, ekonomikā, bioloģijā, ģeogrāfijā vai vēsturē. Ja tev nākotnes profesijā ir vajadzīgs attiecīgais priekšmets, tad liec tur eksāmenu. Ja ir kāds eksāmens vajadzīgs papildus, var ņemt klāt vēl. Kāpēc tas ir jāievieš par obligātu eksāmenu? To nu es gan nesaprotu.

  8. oldarts teica:

    Stulbums. Idiotisma kalngals.

  9. Suicide teica:

    Es gribu nomirt!

  10. Skolēns teica:

    Tiešām labāk būtu domājuši, ko iesākt, lai bērni beidz lietot narkotiskas vielas, nejau kā viņiem vēl lielāku stresusuz eksāmeniem sniegt… Kas tagad būs 5 obligātie kontroldarbi, ieskaitot paša izvēli? Tak nebūs iespējams visu galvās iekalt! Tikai samazināsiet izglītības līmeni Latvijā! Un tad brīnās, kapēc visi brauc prom no Latvijas… ;)

  11. minka teica:

    Idiotisma augstākā pakāpe. Lai liek tie, kam to vajag. Ne valsts,bet kazarma kaut kāda. Nolieciet paši sākumā un tad kaut ko domājat. Nu, ja viegli jau teikt kaut kādam Dombrovskim, kurš pats fizikas skolotājs.

  12. Skolēns teica:

    Labi, izskatās, ka man vairs nav jēgas vidusskolā mācīties, tāpat šo eksāmenu nenolikšu. Paldies.

    P.S. – savu dzīvi netaisos saistīt ar eksaktajām zinātnēm.

  13. Skolēns.. teica:

    Labi, izskatās, ka man vairs nav jēgas vidusskolā mācīties, tāpat šo eksāmenu nenolikšu. Paldies.

    P.S. – savu dzīvi netaisos saistīt ar eksaktajām zinātnēm.

  14. Una teica:

    “Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar ekstaktajām zinātnēm”

    Ja jau kādam vidusskolēnam būs svarīgi ekstaktie priekšmetiem, tad jau tos izvēlēsies kā izvēles priekšmetu. Kāda jēga citiem lieki stresot, ja tikai 40% no vidusskolēniem šo eksāmenu vēlas kārtot, jo tikai viņiem tie nākotnē viņiem būs vajadzīgi. Šie priekšmeti tikai lieki bojās attestātus.

  15. 12.klases skolniece teica:

    Ko gan dos, ja skolenu rezultati shajos prieksmetos bus vaaji? Tos prieksmetus liek tie, kuriem ta kimija vai fizika patiik un bus vajadziga. Un paslaik var tacu izveleties, kaut visus parejos prieksmetos kaarto eksamenu. Es veel saprastu, ja butu vispaar dabaszinibu eksamens, kur viss kopaa, bet tas ir tikai lieks stress skoleeniem, kuri skaidri zin, ka viniem tas nebus vajadziigs. Dziivei vini skolaa bus paneemusi to, ko stundaas stastija.

  16. h teica:

    Un kā tieši esat iedomājušies, ka skolēni noliks kādu no tiem? Cik būs sekmīgi?

  17. Anna teica:

    Tātad skolu pabeigs labi,ja 1 no 10 jauniešiem!! Ak, musu spožā nakotne..

  18. Laura teica:

    Cik labi apzināties, ka man tas vairs nedraud, jo šogad beigšu vidusskolu, bet domājot par citiem, mati ceļas stāvus. Kāds būs ieguvums, ja lielākā daļa skolēnu nenokārtos eksāmenu, vai arī būsļoti vāji rezultāti? Ne jau visi grib saistīt savu dzīvi ar zinātni. Un kāpēc tieši Fizika vai Ķīmija? Kur tad palika Bioloģija, kas arī ir eksaktais priekšmets?
    Ja man būtu jānoliek eksāmens Ķīmijā vai Fizikā, es skolu pabeigtu tikai ar liecību, nevis atestātu, jo eksāmens būtu nesekmīgs, bet ko tad darīt tālāk? Augstskolā jau netiek!! Ak, jā, aizmirsu, Latvijas valdībai jau vajag tikai lēto darbaspēku!!!! Lūk, kur tas “suns aprakts”!

  19. meh teica:

    Jau tagad skatoties, kas darās ar fiziku un ķīmiju…
    Jaunieši tajos priekšmetos (lielākā daļa) tiek sveikā ar 4-6 ballēm kuri tāpat ir nopelnīti vai nu aiz skolotājas labās sirds, vai arī špikojot…

    Protams, nesaku par tiem, kas apzinīgi tiešām mācās un tie priekšmeti padodas…cepuri nost, bet tie kas mācās un nesanāk “iebraukt” tajos priekšmetos, ko tad?

    KO GAN MŪSU MĪĻĀ VALDĪBA ATKAL DARA????

  20. viedoklis teica:

    neapskaužami tiešām! jo ir cilvēki, kam nepadodas tā matemātika, fizika un ķīmija, kaut nosit. zinu vienu ļoti labu zobārstu, kas tris reizes kārtoja iestājeksāmenus, līdz nokārtoja, jo vienkārši ķīmija nepadevās, bet vajadzēja, lai tiktu pie sava sapņu darba. un tagad ir tiešām izcila savā jomā, par spīti tam, ka ķīmija sagādāja mokas! ir cilvēki, kam nav dots, bet kur tālāk viņi ies, ja dabūs tikai liecību pēc 12.klases? aizbrauks uz ārzemēm :(

  21. Linda teica:

    Da nu!! Iešu pudeles lasīt, nemācīšos vairāk.

  22. kristians teica:

    stulbie debīliķi nahuj to 5 examenu

  23. elizabeth teica:

    šausmas, neapskaužu! ja man būtu eksāmens jāliek ķīmijā vai fizikā, tad izgāztos.. bet tā skatoties, fizikā būtu likt vieglāk.. bet kam tas vajadzīgs? ne jau visiem padodas šie priekšmeti. tāpat lielākā daļa ko skolā māca, dzīvē nav vajadzīgs. :D tagad vienkārši skolniekus iedzīs lielākā stresā.

  24. Oskars teica:

    Kāpēc bijušais un tagadējais izglītības ministrs pieņem spontānus lēmumus tādā veidā sarežğījot skolēnu dzīvi.Tie ministri domā, kad skolēniem nav, ko darīt tik mācīties.Varbūt ministri paši pamēğina nolikt to eksāmenu un tad varbūt kāds mainīs domas.

  25. Kitija teica:

    Piekrītu Agnesei!
    Es tagad mācos 10. kl. – Ar humanitāro novirzienu.
    Man tādu priekšmetu NAV!! – Ko tad la es daru??
    Esmu tieši starp tiem, kas aabsolvēs skolu 2015/2016 gadā. – tieši no šī m.g. grib ieviest šo eksāmenu!.
    – ar šiem priekšmetiem minimāli saskaros tikai dabaszinībās un ļoti minimāli.

  26. sii teica:

    tur rakstīts IZVĒLES eksāmenu,tātad tas nav obligāts,izlasiet pirms komentējat.

  27. kristians teica:

    Nun galīgi saspiedis galvu doma ka baigi viegli, gribetu redzet ka tie ministri pasi noliktu visus examenus varbut 1 no 100 noliktu,sēž tur augša un kasa savas pavianu pakaļas un spodras galvas.

    • Kitija teica:

      ++ Kristiānam.
      Lai paši ņem un nokārto. Gudri runāt arī es protu.

      Vai tiešām Latvijā neviens nedomā par skolniekiem?
      Mums ir arī citas lietas ko darīt, nevis tikai mācīties, katram cilvēkam ir savas problēmas un lieku strezu dzīvē, es domāju, neviens nevēlās.

      P.s. – Pēc tam brīnās, kāpēc gan jaunieši brauc prom no Latvijas. Pareizi dara! Visu te jauc un maitā. Paši Latviju novedīs bezdibenī un tad klaigās.
      Goga vārds. Padomājiet taču ar galvu nevis sēžamvietu!
      – Ieviesiet kaut vai 5to eksāmenu bet BRĪVĀS IZVĒLES nevis izvēlē sarp diviem priekšmetiem!!!

      • ???? teica:

        Es pareizi sapratu – tu tiešām tikko pateici, ka skolniekiem ir citas lietas darāmas kā mācīties? :D Ej tu nost! :D

        Ko tad citu vēl skolniekiem darīt, je ne mācīties! Kas tad jums tās par problēmām, kas jārisina, ja ne par savu izglītību jādomā??? :D

        Mīlestība? SMS jāraksta mīltajam? Sirsniņa slauztā jādziedē! Nu jā – nav brīnums, ka jaunieši brauc prom no Latvijas, ja pamatlieta ar ko skolniekam ir jānodarbojas – viss tikai ne mācīšanās :D

        p.s. vispār labs – biju skolnieku pusē, bet izlasot šitos debīlismus, sapratu, ka skolnieki tiešām padumji Latvijā palikuši!

    • Nu teica:

      Vispār jau ministri nav 100 :) Deputāti ir 100! :D

    • sasmējos teica:

      “sēž tur augša un kasa savas pavianu pakaļas un spodras galvas” – :DDDD nu jā, šis komentārs tiešām velk vairāk uz humanitāro, ne eksakto pusi ar šādiem epitetiem :D vēl tikai jāsamācās garumzīmes likt un varēs iet par rakstnieku :D

  28. Ričards teica:

    Pilnīgs murgs!

  29. Anonīms teica:

    Kas jūs galīgi aptaurēti, tehnikumos vispār 1 gads abi priekšmeti iet un izejot cauri pāris tēmām un jūs vēl gribat eksāmenu? Tas ir pilnīgi un galīgi garām. Atradušies gudrīši, pabeiguši skolu un tagad domā kā vēl iegāst skolēnus uzdodot vēl kādus debīlismus…

  30. Divpadsmitais teica:

    Vai tas nozīmē, ka šis izmaiņas attiecās arī uz šī gada CE??

  31. Vecis teica:

    Īsti veči kārto gan fizikā, gan ķīmijā :D

  32. Marija Krista teica:

    Un Latvija vel brīnās , kāpēc jaunieši bieži vien pat nepabeidzot 9 klasi aizlaižās uz citām valstīm mācīties/strādāt , jo jūs dauņi viņus pārslogojat .
    Aizejat paši noliekat tos eksāmenus , jūsu līmens būs 5 klases skolēna .
    Slimiķi

  33. Sabīne teica:

    Ehe he, es būtībā es priecājos, ka no šī pasākuma izsprukšu sveikā cauri, bet ja es mācītos šobrīd 10.klasē, tad tas pat būtu ļoti nepieciešams. Es jau apzinos, ka man šogad arī varbūt vajadzētu kārtos to fiziku, bet manj jau viss ir izplānots ko un kā es darīšu, tapēc man tas exāmens var pagaidīt. ;)
    Apsveicu IZM ar šādu lēmumu! :)

  34. 12.klases skolniece teica:

    Ko darīs tie skolēni, kas nebūs spējīgi nolik šos eksāmenus? Vai patiešām mums Latvijā nav pietiekami smaga izglītības programma ? Šādi drīz izjuks daudzu interešu izglītības pulciņu, jo nebūs jauniešu kas to darītu, jo ir jāmācās. Jāpiebilst, ka ne jau visi grib nākonti saistīt ar eksaktajām zinātnēm! Daļai pat šie mācību priekšmeti vispār nebūs nepieciešami! Tie kas gribēs, tie arī izvēlēsies,šos priekšmetus eksāmenā!
    Šāda eksāmena dēļ krietni samazināsies skolēnu skaits vidusskolās un iespējams pat Latvijā!Jo tagad jau ir iespēja braukt un mācīties ārzemēs!

    Iesaku vēlreiz pārdomāt par šiem eksāmeniem skolēniem!

  35. Mārtiņš teica:

    No pirmās klases audzina kā individuāli domājošus cilvēkus, bet tad skaisti sašķiro ar eksāmeniem, it kā visi būtu vienādi. Patīk tas, ka dzīve tiek izlemta un veidota no papīra, kuru tu aizpildi 3h (eksāmena). Un kādēļ tad tik daudzi jaunieši nodzeras un pīpē zāli, var būt tādēļ, ka eksāmeni viņus pazudinās un dzīvē viņi tā vai tā neko nesasniegs. Bet droši lieciet vairāk eksāmenus un mājasdarbus, paildziniet mācību gadu un vēl neaizmirstiet likt jauniešiem būt aktīvākiem. Lai viņi mācās un vairāk dara, un lai vairojas narkotiku lietošana un pašnāvības jauniešu vidū.

  36. . teica:

    Kāpēc tāda brēka par obligāto priekšmetu fizikā vai ķīmijā? Ir cilvēki, kam nepatīk/nepadotas visi tie humanitārie priekšmeti, toties viņi ir izcili eksaktajos priekšmetos. Tikai nez kāpēc viņiem likt piespiedu kārtā kārtot divas valodas ir ok, bet ja to pašu (likt divus eksaktos kārtot- matemātiku un fiziku vai ķīmiju) izdara humanitāro priekšmetu mīļiem, tad pēkšņi liels satraukums? Beidzot taisnīgi būs!

    • Laura teica:

      Humanitārie priekšmeti ir nedaudz vieglāki par eksaktajiem. Es neapgalvoju, ka tas ir elementāri vai kā citādi, taču Latviešu valoda, manuprāt, ir obligāti jākārto, savukārt angļu, krievu, vācu, franču utt. arī ir jākārto, lai vieglāk būtu orientēties augstskolās, jo tur grāmatas latviešu valodā ir diezgan maz. un no eksaktajiem ir matemātika, un, ja cilvēks vēlas vēl kādu no tiem kārtot, tad to var izvēlēties pie izvēles eksāmena.

    • skolniece teica:

      Ja vēlaties lai Latvijā ir zems izglītības līmenis, tad lūdzu tik uz priekšu, lieciet šo eksāmanu. Tikai pēc tam lūdzu “neraudiet” , ka līmenis ir zems! :)

  37. life teica:

    Es jūtu ka būs lieli protesti, vismaz ceru ka būs!

  38. unda teica:

    protestu!!!!!!!!!!!!!!!

  39. kāds vai teica:

    nezināt fiziku vai ķīmiju……….murgs. Latīņu valoda jāpieliek

  40. cik priekšmetu teica:

    tik eksāmanu. Nav ko dirnēt vidusskolās

  41. Ilze teica:

    Pilnīgs sviests! Izskatās, ka tiem ministrijas ierēdņiem nav ko darīt

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.