bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Viedoklis: Cīņā ar prostitūciju policijai būtu jāpievēršas pakalpojumu pircēju sodīšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COMCīņā ar prostitūciju un cilvēku tirdzniecību policijai laiks būtu jāvelta šo pakalpojumu pircēju, nevis pašu prostitūtu sodīšanai, kā tas ir daudzās valstīs, šādu viedokli intervijā pauž Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieks jautājumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecības novēršanu, Pērs Anderšs Sunesons (Per-Anders Sunesson).

Pēc viņa paustā, tā sauktais Zviedrijas modelis, kurā atbildība tiek prasīta no pakalpojumu saņēmēja, bet no sodīšanas bailēm ir atbrīvotas pakalpojumu sniedzējas jeb prostitūtas, savu uzmanību pievērš cilvēkam, kurš izmanto cita neaizsargātību. Šāda prakse tiek piekopta arī Francijā, Īrijā un citur.

Sunesona ieskatā, ir viegli apcietināt prostitūcijā iesaistītās sievietes, bet svarīgi dot signālu, ka tieši pircējs dara kaut ko nepareizu. Zviedrija šādu soli veica ar 1999.gadā ieviesto likumu, kas soda par seksa pirkšanu, bet no kriminālatbildības atbrīvo pakalpojuma sniedzējus.

Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieks uzvēra, ka šāda kārtība nesusi ļoti labus rezultātu, jo tagad valstī tikai retais vairs uzskata, ka prostitūcija ir pieņemama. «Zviedrijā ļoti maz cilvēku iegādājas sievietes un meitenes seksuālām vajadzībām, un tas saistīts ar to, ka tās sabiedrībā notikušas milzīgas izmaiņas,» sacīja Sunesons.

Tāpat, pēc viņa paustā, Zviedrijas modeļa ieviešana ļāvusi sekmīgi cīnīties ar cilvēku tirdzniecību. «Salīdzinot ar citām valstīm, mums ir diezgan maz problēmu saistībā ar cilvēku tirdzniecību. Ik pa laikam gan ir atsevišķi cilvēktirdzniecības gadījumi darba ekspluatācijas nolūkā, kā arī gadījumi, kad cilvēki nogādāti Zviedrijā, lai ubagotu uz ielām. Vienlaikus, runājot par seksuālai ekspluatācijai pārdotajiem upuriem, salīdzinot ar citām valstīm, Zviedrijā situācija ir laba,» sacīja eksperts.

Viņš skaidro, ka arī Zviedrijai 1999.gadā lēmums par īpašā modeļa ieviešanu nebija viegls, jo likuma ieviešanu atbalstīja apmēram puse sabiedrības, tomēr tagad, kad likums jau ilgstoši nesis labus rezultātus, to atbalsta vairāk nekā 80% no Zviedrijas iedzīvotājiem.

Pēc Sunesona paustā, pirms modeļa ieviešanas un likuma atbalstīšanas vairākus gadus iepriekš bija notikušas plašas diskusijas, kurās īpaši skaļa bijusi sieviešu tiesību kustība Zviedrijā. Tāpat valdības veikto pētījumu rezultāti parādījuši ļoti nepatīkamu ainu, un arī tas palīdzējis pieņemt lēmumu mainīt situāciju Zviedrijā.

Eksperts norāda, ka Zviedrijā veiktie pētījumi par prostitūciju atklāja, ka tajā iesaistītās sievietes un meitenes uzauga disfunkcionālās ģimenēs ar ļoti smagu bērnību, tāpēc secīgi sabiedrība izdarīja secinājumu, ka prostitūcijā iesaistītās sievietes ir nevis spēcīgas uzņēmējas, bet upuri. «Šīs sievietes un meitenes bija zaudējušas pašcieņu, negāja uz skolu, proti, bija vienīgi upuri, nekas cits,» uzsvēra Sunesons.

Viņš piebilst, ka tāpat sabiedrības viedoklis mainījās, dzirdot, kā vīrieši, kas pērk seksuālus pakalpojumus, runā par sievietēm kā precēm.

Pēc Sunesona teiktā, laikā, kad valdība izlēma, ka nevēlas pieļaut Zviedrijā prostitūciju, bija arī cilvēki, kas teica, ka būtu jāsoda gan pircējs, gan pakalpojuma sniedzējs, tomēr, pateicoties tam, ka spēcīgāk izskanēja arguments par pircēja sodīšanu, tika pieņemts lēmums nesodīt pakalpojuma sniedzējus.

Vienlaikus pēc likuma pieņemšanas Zviedrija ļoti daudz strādāja ar sabiedrisko domu, tostarp, pēc Sunesona teiktā, ļoti daudz resursu tika izmantoti, lai izglītotu policijas darbiniekus, prokurorus, sociālos darbiniekus, turklāt palīdzēja arī dzimumu līdztiesības iekļaušana skolu mācību programmās. Zviedrijā notika arī dažādas informatīvās kampaņas, kurās, piemēram, populāri sportisti teica, ka vīrieši nepērk seksu.

Sunesons uzsver, ka prostitūcijas ierobežošanas likums mainīja cilvēku viedokli par prostitūciju, līdzīgi kā tas notika ar likumu, kas aizliedz sist bērnus, turklāt tagad Zviedrijas prostitūcijas «tirgus» ir praktiski miris, jo ir ļoti zems pieprasījums pēc sievietēm un meitenēm. «Protams, joprojām ir cilvēki, kuri pērk seksu, bet, salīdzinot ar citām valstīm, Zviedrijā ir daudz labāka situācija. Kad likums Zviedrijā bija darbojies jau trīs gadus, salīdzinājām mūsu stāvokli ar situāciju Norvēģijā, Dānijā un Somijā, un atšķirība starp valstīm bija milzīga,» stāstīja eksperts.

Vienlaikus Zviedrija savu cīņu ar prostitūciju un cilvēku tirdzniecību nav beigusi, jo uzskata, ka visi jautājumi vēl nav atrisināti. Tā, piemēram, ir zviedri, kuri dodas pirkt seksu ārpus Zviedrijas, un arī šo jautājumu valsts vēlas regulēt. Sunesons atzina, ka saistībā ar šo tendenci diemžēl nav precīzu datu, jo ir ļoti sarežģīti izpētīt šo situāciju. Kaut arī Zviedrijā nav liela pieprasījuma pēc šāda veida pakalpojumiem, neesot iespējams ietekmēt pilnīgi visu cilvēku viedokli, un ir vīrieši, kuri dodas seksa tūrismā uz Taizemi, Latviju un citām valstīm, sacīja Sunesons.

Viņš gan norāda, ka esošā valdība šī gada sākumā izteica priekšlikumu dot iespēju tiesāt cilvēku, kurš pērk seksu citā valstī, pat ja attiecīgajā valstī šāds pakalpojums ir legāls. Šāds regulējums jau vairākus gadus ir Norvēģijā. «Diemžēl politisku iemeslu dēļ šis priekšlikums nenonāca līdz parlamentam, bet es ceru, ka tas nonāks līdz politiķiem nākamajā parlamentā,» atklāja Sunesons.

Viņš uzskata, ka ar laiku arī šis regulējums tiks pieņemts, un tas varētu būt signāls no sabiedrības, ka tā neuzskata, ka cilvēki drīkst pirkt seksu, un arī nevēlas pieļaut, ka cilvēki dodas to darīt uz ārzemēm.

Vienlaikus eksperts atzīst, ka Zviedrijas policijai būs grūti noķert likumpārkāpējus ārzemēs – ja zviedrs dosies uz Taizemi, kur prostitūcija ir legāla, Taizemes policija nearestēs personu. Vienlaikus kopumā šāds regulējums varētu būt labs signāls no sabiedrības. Piemēram, Zviedrijā ir daudz lielu uzņēmumu ārzemēs, piemēram, IKEA, ABB, Volvo, un, ja tiek kriminalizēta seksa pirkšana ārzemēs, visi šie uzņēmumi savās politikās varētu iestrādāt nosacījumu, ka neviens darbinieks nedrīkst pirkt seksu citās valstīs, kam, manuprāt, varētu būt liela ietekme. Turklāt daudziem Zviedrijas uzņēmumiem šāds nosacījums jau brīvprātīgi iestrādāts politikā, piebilda Sunesons.


Pievienot komentāru

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Latvijas Kuģu reģistrā pieaug kravas kuģu skaits

Gada laikā Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti astoņi – seši sauskravas kuģi un divi naftas tankkuģi. SOLAS kuģu kopējā tonnāža sasniegusi 140 301.

Atskats uz laiku pēc dižķibeles: Latvijā turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politika

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rīgas domes opozīcija neredz jēgu parakstīties par Burova atlaišanu, jo Saeima, visticamāk, atstādinās visu domi

Rīgas domes opozīciju pārstāvošie politiskie spēki pagaidām neplāno sākt parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Oļegam Burovam, jo uzskata, ka tuvāko nedēļu laikā Saeima nobalsos par domes atlaišanu.

Krievijas lielpilsētās evakuē tiesas spridzināšanas draudu dēļ

Maskavā un Sanktpēterburgā otrdien, 21.janvārī, evakuēti tiesu nami saistībā ar atkārtotiem spridzināšanas draudiem šajās ēkās, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Vējoni ievēl par Latvijas Basketbola savienības prezidentu

Par Latvijas Basketbola savienības prezidentu ievēlēts bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.

Konkurences padome: Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome.

ASV sākas impīčmenta tiesa pret Donaldu Trampu

ASV Kongresa Senātā otrdien, 21.janvārī, paredzēts sākums impīčmenta tiesai, kuras mērķis ir noskaidrot, vai ASV prezidents Donalds Tramps ir vainīgs apsūdzībās, kas saistītas ar viņa ārpolitikas kontaktiem ar Ukrainu.

Aptauja: Puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte ir uzlabojusies

Puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā ārpus apdzīvotām vietām esošo valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

LZP reģionālā nodaļa rosina runāt par partijas atšķelšanos no ZZS

Latvijas Zaļās partijas Cēsu nodaļa uzskata, ka partijai būtu jāuzsāk diskusija par iespējamu aiziešanu no Zaļo un zemnieku savienības, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

SVF samazina pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam

Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis tā ekonomiskās izaugsmes prognozi pasaulei 2020.gadam, lēmumu skaidrojot ar neskaidrību, ko rada ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecību saspīlējums un gausa tautsaimniecības izaugsme Indijā.

Klimatam veltītā Davosas forumā pretējus skatījumus paudīs Tunberga un Tramps

Davosā, Šveicē otrdien, 21.janvārī, sākas Pasaules Ekonomikas forums, un tas ir veltīs ekonomikas pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pretēji skatījumi ir gaidāmi ASV prezidenta Donalda Trampa un klimata aktīvistes Grētas Tunbergas.

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmi 2020.gadā paredz 2,2% apmērā

Latvijas tautsaimniecības izaugsme arī 2020.gadā balstīsies privātajā patēriņā un izaugsme gaidāma 2,2% apmērā, prognozē Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Arī Jūlija Krūmiņa sodīšana par nelikumīgu partijas finansēšanu neesot iemesls ZZS nepiešķirt valsts finansējumu

Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz pārtraukt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai.

Gaisa spēku komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pulkvežleitnants Masulis dienējis dažādos amatos Gaisa spēkos, tostarp bijis Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandieris un Gaisa spēku štāba priekšnieks, un starptautisku dienesta pieredzi ieguvis NATO štābā.

Ģirģens: Plašāks pretendentu loks VP vadītāja amatam būtu sabiedrības interesēs

Plašaks pretendentu loks Valsts policijas priekšnieka amatam būtu sabiedrības interesēs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Valodas inspektori Igaunijā lūdz Hesburger pārtulkot «drive-in» zīmes

Igaunijas Valodas inspekcija norādījusi somu ātrās ēdināšanas tīklam Hesbruger, ka tas pārkāpj Valodas likumu, izvietojot zīmes ar anglisko uzrakstu «drive-in» bez tulkojuma igauņu valodā.

Piemin arī barikāžu laika žurnālistus

«Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un mēs paši – jaunāki, bet mēs un mūsu atmiņas ir tās pašas – par Latvijas brīvību.»

Lietuva pārdēvēs autoceļus, godinot Baltijas ceļu; mudinās Latviju un Igauniju darīt tāpat

Lietuva plāno godināt Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi aicināt līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju.

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām kandidātiem VP vadītāja amatam, nevis pret konkursa rīkošanu

Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām Valsts policijas vadītāja amata kandidātiem, bet nevis pret konkursa rīkošanu, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!