bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Viedoklis: Drāma kā darbības māksla ir vitāla nepieciešamība 21.gadsimta cilvēkam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Pēdējo dienu laikā sabiedrībā atskan plašas diskusijas par jauno valsts pamatizglītības standartu un valsts pamatizglītības programmu paraugiem. Daudzos medijos ļoti vienpusīgi tiek atspoguļots literatūras skolotāju un literātu viedoklis par jautājumu, ka literatūrai tiek samazināts stundu skaits un tas tiek darīts uz jaunā mācību priekšmeta drāma rēķina. Lai arī saprotams kolēģu satraukums par stundu skaita samazināšanu, redzam, ka drāmas priekšmeta būtība nav izprasta un plānotais priekšmeta saturs tiek atspoguļots greizi,» iesāk biedrības Teātris un izglītība valdes locekļi Edgars Niklasons, Zane Bēķe un Inguna Vēja.

Biedrības locekļu stāsta, ka drāmas pedagogi, praktiķi, skolu un augstskolu mācībspēki vēlas paust atbalstu daudzpusīgai, spēcīgai humanitārajai izglītībai Latvijā, uzsverot drāmas vietu un nozīmi tajā.

Drāma ir darbības māksla (gr. val). Jau 20.gs. sākumā Amerikā tika definēts jēdziens radošā drāma – mācību metode skolā, kura veicina pašizpausmi, literatūras dziļāku izpratni un runas prasmju attīstīšanu angļu valodas apguvē.

Teātris un izglītība valdes locekļi uzskata, ka drāmai pamatizglītībā Latvijā ir nepieciešams ienākt gan mācību priekšmeta statusā, gan integrētas metodikas formātā. Viņi atzīmē, ka drāmas priekšmets sevī iekļauj divus aspektus:

1) sevis un citu apzināšanās indivīda un sabiedrības līmenī: tiešās komunikācijas prasmju, uzstāšanās prasmju attīstīšana, publiskās drosmes treniņi, verbālā un neverbālā saskarsme, komandas un līderības prasmju attīstība, sabiedriski līdzdalīga un atbildīga indivīda audzināšana;

2) teātra kā starpdisciplināras un kompleksas mākslas formas iepazīšana praktiskā darbībā pasaules un Latvijas kultūras kontekstā: teātris kā pašizpausmes forma, radošas un radīt gribošas personas attīstības veicinātājs; skolēns kā lietpratīgs skatuves mākslas vērotājs, vērtētājs; teātris kā sabiedriska, politiska vai sociāla vēstījuma platforma; teātris kā apzinātas indivīda identitātes katalizators.

«21.gadsimta otrajā desmitgadē darba tirgū dominējoši uzvaras gājienu turpina tā sauktā millenial paaudze, kurai paralēli sāk līdzdarboties Z paaudze jeb Gen Z. 2030.gadā millenial paaudze būs pamata darba devēji, kuriem līdztekus ienāks jaunie līderi. Abām šīm paaudzēm ir raksturīga spēja brīvi orientēties tehnoloģijās, ātri pieņemt lēmumus, u.c. pozitīvas īpašības, tomēr visos pētījumos tiek atzīti arī būtiskākie paaudžu trūkumi, kas abām ir līdzīgi: nespēja veidot efektīvu tiešo komunikāciju,» atgādina Niklasons ar kolēģiem.

Viņi uzsver: «Pastāvot izglītības sistēmai, ir mainījušies, nākuši klāt un transformējušies mācību priekšmeti. Laikmetīgai izglītības sistēmai ir jāpiedāvā tāds prasmju kopums, kas konkrētajai paaudzei ļauj veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā. Tādēļ Skola 2030 projekta komanda izvēlējusies drāmu iekļaut jaunajā izglītības modelī. Šobrīd Rietumu pasaulē, izglītības modeļos, uz kuriem tiecamies, drāma ir neiztrūkstoša sastāvdaļa (Skandināvija, Lielbritānija, ASV, u.c.). Arī Latvijā ir vairākas skolas, kuras praktizē drāmu kā mācību priekšmetu.»

Režisors un drāmas pedagoģijas praktiķis Viesturs Roziņš (Rīgas 31.vidusskola) atklāj: «Ir ļoti svarīgi saprast, ka drāma nav kāda «piedeva» vai «palīgmāksla». Tā ir suverēna radoša nozare līdzās mūzikai, vizuālajai mākslai un literatūrai. Kāpēc netiek uzdots jautājums par mūzikas vai vizuālās mākslas vajadzību skolā? Drāmas saknes ir vēl senākas nekā rakstītajam vārdam – senajās kultūrās dramatiskiem rituāliem bija gan pašaizsardzības, gan cilts kārtības, gan reliģiska nozīme. Cilvēkiem dramatiska darbība bija izdzīvošanas, nevis izklaides vajadzība. Lai arī drāmu iespējams integrēt citās jomās un mācību priekšmetos, šajos gadījumos drāma paliek kā «metode» vai «forma», kurā analizējamais saturs ir pilnīgi cits. Jā, var būt grupu darbs vēsturē, lomu izspēle fizikā, var sacerēt publisko runu mājturībā par mazgāšanas līdzekļiem – taču visos gadījumos šis fokuss ir uz informatīvo rezultātu, kas radies caur kādu no metodēm. Vienīgi drāmā tiek analizēts pats šis izziņas un skatuviskais process – sadarbība, komunikācija, koncentrēšanās, uzmanība, iztēle u.c.»

Roziņš turpina par drāmas nozīmību: «Mūsdienu cilvēka attīstība nevar apstāties pie jomas pārzināšanas. Ja cilvēks nespēj nodot šo savu zināšanu un prasmju bagāžu citiem, neprot prezentēt sevi, sadarboties ar citiem vai atrast radošus risinājumus dažādās problēmsituācijās, viņš paliek nepamanīts – lai cik kompetents un talantīgs viņš savā jomā būtu. Tieši drāmā plānots jauniešus aicināt būt sabiedriski aktīviem un savā apkārtnē, sabiedrībā, politikā ieraudzīt pretrunas, būtiskas tēmas un runāt par tām caur mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem savos radošajos darbos. Šīs prasmes ir nozīmīgas ļoti daudzās profesijās – gan žurnālistiem, gan reklāmas aģentūru darbiniekiem, gan speciālistiem biznesā, sabiedriskajās attiecībās u.c. Drāma kā mācību priekšmets nepretendē uz mākslinieku audzināšanu – tā aptver sociāli nozīmīgas prasmes, kas ir būtiskas jebkurā jomā.»

«Vairākas Latvijas skolas, kurās drāmu jau praktizē kā mācību priekšmetu, kā pozitīvāko aspektu un jauniešu lielāko ieguvumu min to, ka no pilnīgas izolēšanās agrīnā pusaudža vecumā, tie vēlāk ir komunikācijai atvērti, spēj pārliecinoši uzstāties publikas priekšā, argumentēt, būt radoši brīvi un spontāni, kā arī daudz vieglāk akceptē un pieņem atšķirīgo apkārtējos, ir uz sadarbību vērsti,» atzīmē Teātris un izglītība valdes locekļi.

Režisors, dramaturgs un drāmas pedagogs Edgars Niklasons (Siguldas Pilsētas ģimnāzija) stāsta: «Lielākais ieguvums skolēnam no drāmas ir iespēja veidot atklātu, atgriezenisku sarunu pašam ar sevi jeb ar savu iekšējo «es» bez starpniekiem (sveša autora teksts, kino filma vai jebkāda cita veida informācija), kā tas mēdz būt, piemēram, literatūrā, kulturoloģijā, vēsturē utt. Skolēns tieši un nepārprotami reflektē pats uz savu raksturu un pasaules uztveri, kas tad arī veicina viņa personības attīstību, kļūstot par kritiski domājošu, saprotošu un uz izziņu vērstu indivīdu. Nodarbību epicentrā ir paša skolēna izvirzītā problemātika, tēma, kuru viņš grib analizēt, savukārt drāmas skolotājs pilda gida jeb līdzdalībnieka funkciju, palīdzot virzīties skolēnam pa viņa paša izvēlēto ceļu. Skolēns mācās saprast sevi, savu gribu, attīsta spēju publiski paust savu viedokli,un ietērpt tos radošā kultūras produktā.»

Arī žurnālists un režisors, Latvijas Universitātes un Liepājas Universitātes pasniedzējs Dmitrijs Petrenko pēc iepazīšanās ar pamatizglītības standartu īpaši uzsver tieši drāmas saistību ar sociāli emocionālo kompetenci: «Drāmas studijas nenozīmē to, ka visi skolēni tiks mācīti spēlēt teātri vai iestudēs lugas. Drāmas studijas ļauj apgūt bērniem un jauniešiem svarīgās sociālās kompetences – viņi mācās to, kā sadarboties, kā cienīt otro cilvēku, kā arī to, kā pašam veidot attiecības ar savām emocijām – bailēm, uztraukumu. Drāmas studijas iemāca ētisko pieeju dzīvei – to, cik svarīgi ir saprast sevi un citus.»

«Drāmas stundās netiks veikts terapeitisks process, taču nevar noliegt drāmas nozīmīgo ietekmi indivīda attīstībā,» uzsver Latvijas Drāmas Terapijas Asociācijas valdes priekšsēdētāja Līgas Rundāne, «drāma kā izpildītājmāksla, kā priekšmets skolā ir ārkārtīgi svarīga, ar daudzdimensionālu nozīmi, jo tā nav tikai drāmas materiāla iepazīšana vai iestudēšana, tā ir drāmas izdzīvošana. Par to liecina pierādījumos balstīti pētījumi, ka drāma var būt ļoti efektīva ne tikai sadarbības un komunikācijas prasmju pilnveidošanai un radošuma attīstīšanai, bet arī stresa un nomāktības mazināšanai, dažādu uzvedības modeļu iepazīšanai, sociālo prasmju pilnveidei, empātijas attīstīšanai. Daudzveidīgie drāmas elementi – gan spēle, gan lomas izdzīvošana – ir ļoti nozīmīga daļa sevis iepazīšanas un personības izaugsmes procesā, un tas norit radošā un aktīvā darbībā.»


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->