bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Viedoklis: Drāma kā darbības māksla ir vitāla nepieciešamība 21.gadsimta cilvēkam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Pēdējo dienu laikā sabiedrībā atskan plašas diskusijas par jauno valsts pamatizglītības standartu un valsts pamatizglītības programmu paraugiem. Daudzos medijos ļoti vienpusīgi tiek atspoguļots literatūras skolotāju un literātu viedoklis par jautājumu, ka literatūrai tiek samazināts stundu skaits un tas tiek darīts uz jaunā mācību priekšmeta drāma rēķina. Lai arī saprotams kolēģu satraukums par stundu skaita samazināšanu, redzam, ka drāmas priekšmeta būtība nav izprasta un plānotais priekšmeta saturs tiek atspoguļots greizi,» iesāk biedrības Teātris un izglītība valdes locekļi Edgars Niklasons, Zane Bēķe un Inguna Vēja.

Biedrības locekļu stāsta, ka drāmas pedagogi, praktiķi, skolu un augstskolu mācībspēki vēlas paust atbalstu daudzpusīgai, spēcīgai humanitārajai izglītībai Latvijā, uzsverot drāmas vietu un nozīmi tajā.

Drāma ir darbības māksla (gr. val). Jau 20.gs. sākumā Amerikā tika definēts jēdziens radošā drāma – mācību metode skolā, kura veicina pašizpausmi, literatūras dziļāku izpratni un runas prasmju attīstīšanu angļu valodas apguvē.

Teātris un izglītība valdes locekļi uzskata, ka drāmai pamatizglītībā Latvijā ir nepieciešams ienākt gan mācību priekšmeta statusā, gan integrētas metodikas formātā. Viņi atzīmē, ka drāmas priekšmets sevī iekļauj divus aspektus:

1) sevis un citu apzināšanās indivīda un sabiedrības līmenī: tiešās komunikācijas prasmju, uzstāšanās prasmju attīstīšana, publiskās drosmes treniņi, verbālā un neverbālā saskarsme, komandas un līderības prasmju attīstība, sabiedriski līdzdalīga un atbildīga indivīda audzināšana;

2) teātra kā starpdisciplināras un kompleksas mākslas formas iepazīšana praktiskā darbībā pasaules un Latvijas kultūras kontekstā: teātris kā pašizpausmes forma, radošas un radīt gribošas personas attīstības veicinātājs; skolēns kā lietpratīgs skatuves mākslas vērotājs, vērtētājs; teātris kā sabiedriska, politiska vai sociāla vēstījuma platforma; teātris kā apzinātas indivīda identitātes katalizators.

«21.gadsimta otrajā desmitgadē darba tirgū dominējoši uzvaras gājienu turpina tā sauktā millenial paaudze, kurai paralēli sāk līdzdarboties Z paaudze jeb Gen Z. 2030.gadā millenial paaudze būs pamata darba devēji, kuriem līdztekus ienāks jaunie līderi. Abām šīm paaudzēm ir raksturīga spēja brīvi orientēties tehnoloģijās, ātri pieņemt lēmumus, u.c. pozitīvas īpašības, tomēr visos pētījumos tiek atzīti arī būtiskākie paaudžu trūkumi, kas abām ir līdzīgi: nespēja veidot efektīvu tiešo komunikāciju,» atgādina Niklasons ar kolēģiem.

Viņi uzsver: «Pastāvot izglītības sistēmai, ir mainījušies, nākuši klāt un transformējušies mācību priekšmeti. Laikmetīgai izglītības sistēmai ir jāpiedāvā tāds prasmju kopums, kas konkrētajai paaudzei ļauj veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā. Tādēļ Skola 2030 projekta komanda izvēlējusies drāmu iekļaut jaunajā izglītības modelī. Šobrīd Rietumu pasaulē, izglītības modeļos, uz kuriem tiecamies, drāma ir neiztrūkstoša sastāvdaļa (Skandināvija, Lielbritānija, ASV, u.c.). Arī Latvijā ir vairākas skolas, kuras praktizē drāmu kā mācību priekšmetu.»

Režisors un drāmas pedagoģijas praktiķis Viesturs Roziņš (Rīgas 31.vidusskola) atklāj: «Ir ļoti svarīgi saprast, ka drāma nav kāda «piedeva» vai «palīgmāksla». Tā ir suverēna radoša nozare līdzās mūzikai, vizuālajai mākslai un literatūrai. Kāpēc netiek uzdots jautājums par mūzikas vai vizuālās mākslas vajadzību skolā? Drāmas saknes ir vēl senākas nekā rakstītajam vārdam – senajās kultūrās dramatiskiem rituāliem bija gan pašaizsardzības, gan cilts kārtības, gan reliģiska nozīme. Cilvēkiem dramatiska darbība bija izdzīvošanas, nevis izklaides vajadzība. Lai arī drāmu iespējams integrēt citās jomās un mācību priekšmetos, šajos gadījumos drāma paliek kā «metode» vai «forma», kurā analizējamais saturs ir pilnīgi cits. Jā, var būt grupu darbs vēsturē, lomu izspēle fizikā, var sacerēt publisko runu mājturībā par mazgāšanas līdzekļiem – taču visos gadījumos šis fokuss ir uz informatīvo rezultātu, kas radies caur kādu no metodēm. Vienīgi drāmā tiek analizēts pats šis izziņas un skatuviskais process – sadarbība, komunikācija, koncentrēšanās, uzmanība, iztēle u.c.»

Roziņš turpina par drāmas nozīmību: «Mūsdienu cilvēka attīstība nevar apstāties pie jomas pārzināšanas. Ja cilvēks nespēj nodot šo savu zināšanu un prasmju bagāžu citiem, neprot prezentēt sevi, sadarboties ar citiem vai atrast radošus risinājumus dažādās problēmsituācijās, viņš paliek nepamanīts – lai cik kompetents un talantīgs viņš savā jomā būtu. Tieši drāmā plānots jauniešus aicināt būt sabiedriski aktīviem un savā apkārtnē, sabiedrībā, politikā ieraudzīt pretrunas, būtiskas tēmas un runāt par tām caur mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem savos radošajos darbos. Šīs prasmes ir nozīmīgas ļoti daudzās profesijās – gan žurnālistiem, gan reklāmas aģentūru darbiniekiem, gan speciālistiem biznesā, sabiedriskajās attiecībās u.c. Drāma kā mācību priekšmets nepretendē uz mākslinieku audzināšanu – tā aptver sociāli nozīmīgas prasmes, kas ir būtiskas jebkurā jomā.»

«Vairākas Latvijas skolas, kurās drāmu jau praktizē kā mācību priekšmetu, kā pozitīvāko aspektu un jauniešu lielāko ieguvumu min to, ka no pilnīgas izolēšanās agrīnā pusaudža vecumā, tie vēlāk ir komunikācijai atvērti, spēj pārliecinoši uzstāties publikas priekšā, argumentēt, būt radoši brīvi un spontāni, kā arī daudz vieglāk akceptē un pieņem atšķirīgo apkārtējos, ir uz sadarbību vērsti,» atzīmē Teātris un izglītība valdes locekļi.

Režisors, dramaturgs un drāmas pedagogs Edgars Niklasons (Siguldas Pilsētas ģimnāzija) stāsta: «Lielākais ieguvums skolēnam no drāmas ir iespēja veidot atklātu, atgriezenisku sarunu pašam ar sevi jeb ar savu iekšējo «es» bez starpniekiem (sveša autora teksts, kino filma vai jebkāda cita veida informācija), kā tas mēdz būt, piemēram, literatūrā, kulturoloģijā, vēsturē utt. Skolēns tieši un nepārprotami reflektē pats uz savu raksturu un pasaules uztveri, kas tad arī veicina viņa personības attīstību, kļūstot par kritiski domājošu, saprotošu un uz izziņu vērstu indivīdu. Nodarbību epicentrā ir paša skolēna izvirzītā problemātika, tēma, kuru viņš grib analizēt, savukārt drāmas skolotājs pilda gida jeb līdzdalībnieka funkciju, palīdzot virzīties skolēnam pa viņa paša izvēlēto ceļu. Skolēns mācās saprast sevi, savu gribu, attīsta spēju publiski paust savu viedokli,un ietērpt tos radošā kultūras produktā.»

Arī žurnālists un režisors, Latvijas Universitātes un Liepājas Universitātes pasniedzējs Dmitrijs Petrenko pēc iepazīšanās ar pamatizglītības standartu īpaši uzsver tieši drāmas saistību ar sociāli emocionālo kompetenci: «Drāmas studijas nenozīmē to, ka visi skolēni tiks mācīti spēlēt teātri vai iestudēs lugas. Drāmas studijas ļauj apgūt bērniem un jauniešiem svarīgās sociālās kompetences – viņi mācās to, kā sadarboties, kā cienīt otro cilvēku, kā arī to, kā pašam veidot attiecības ar savām emocijām – bailēm, uztraukumu. Drāmas studijas iemāca ētisko pieeju dzīvei – to, cik svarīgi ir saprast sevi un citus.»

«Drāmas stundās netiks veikts terapeitisks process, taču nevar noliegt drāmas nozīmīgo ietekmi indivīda attīstībā,» uzsver Latvijas Drāmas Terapijas Asociācijas valdes priekšsēdētāja Līgas Rundāne, «drāma kā izpildītājmāksla, kā priekšmets skolā ir ārkārtīgi svarīga, ar daudzdimensionālu nozīmi, jo tā nav tikai drāmas materiāla iepazīšana vai iestudēšana, tā ir drāmas izdzīvošana. Par to liecina pierādījumos balstīti pētījumi, ka drāma var būt ļoti efektīva ne tikai sadarbības un komunikācijas prasmju pilnveidošanai un radošuma attīstīšanai, bet arī stresa un nomāktības mazināšanai, dažādu uzvedības modeļu iepazīšanai, sociālo prasmju pilnveidei, empātijas attīstīšanai. Daudzveidīgie drāmas elementi – gan spēle, gan lomas izdzīvošana – ir ļoti nozīmīga daļa sevis iepazīšanas un personības izaugsmes procesā, un tas norit radošā un aktīvā darbībā.»


Pievienot komentāru

Nodokļu parādnieki – kādi uzņēmumi aiz tiem stāv

Vismaz 150 eiro liels nodokļu parāds ir piektdaļai no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft dati. Dati rāda, ka 29,72% no visiem parādniekiem patlaban ir reģistrēts nodrošinājums, 14,95% – apturēta saimnieciskā darbība, bet 13,74% uzsākts likvidācijas process.

RD opozīcija «norauj» jautājumu par Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu

Nepietiekama kvoruma dēļ Rīgas dome trešdien, 21.novembrī, neskatīja jautājumu par Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu.

Jemenā kara dēļ no bada miruši līdz 85 000 bērnu, tā labdarības organizācija

Pilsoņu kara plosītajā Jemenā četru gadu laikā no bada miruši aptuveni 85 000 bērnu, kuri bijuši vecumā līdz pieciem gadiem. Ar šādu aplēsi klajā nākusi labdarības organizācija Glābiet bērnus, kas Arābijas pussalas valstī piedalās pārtikas piegāžu nodrošināšanā civiliedzīvotājiem.

Jaunos elektrovilcienus par 225 miljoniem piegādās Spānijas uzņēmums Talgo

AS Pasažieru vilciens jaunos elektrovilcienus iegādāsies no Spānijas uzņēmuma Talgo, trešdien, 21.novembrī, žurnālistus informēja PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Kopējā vilcienu piegādes līgumcena ir 225 303 262 eiro, kas, pēc Griguļa teiktā, ir būtiski mazāka, nekā PV prasīja Ministru kabinetam.

Aizejošā valdība jaunajai nodod EK akceptētu budžeta plānu

Eiropas Komisija saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tomēr aizejošā valdība tālākai pieņemšanai to virzīt nevar, tāpēc, gaidot jaunās izveidošanu, domā, kā risināt šādas situācijas radītās problēmas.

Truksnim un Krūmiņam uzrādīta apsūdzība lietā par ZZS, iespējams, nelikumīgu finansēšanu

Lietā par Zaļo un zemnieku savienības, iespējams, nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam.

Apstiprina jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas

Valdība trešdien, 21.novembrī, apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020.mācību gada, pastāstīja ministrijā.

Meklēs veidu, kā mazināt antibiotiku lietošanu

«Kā liecina antibakteriālo līdzekļu patēriņa dati, Latvijā antibiotiku patēriņš cilvēku ārstēšanai ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ir svarīgi šo pozīciju saglabāt vai panākt to, ka šis rādītājs samazinās vēl vairāk, vienlaicīgi panākot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,» norāda Veselības ministrijā. 

Turpina ievēlēt Saeimas komisiju vadītājus; amatos – Jurašs, Ašeradens, Liepiņa, Kučinskis

Turpinās Latvijas Saeimas komisiju priekšsēdētāju, priekšsēdētāju biedru un komisijas sekretāru ievēlēšana. 21.novembrī deputāti amatus sadalījuši desmit komisijās, atlicis novadīt pirmās sēdes vēl sešās.

Igaunija otrajā vietā aiz ASV pēc letāliem narkotiku pārdozēšanas gadījumiem

Pasaules pārtikušo valstu konkurencē Igaunija ierindojas otrajā vietā aiz Amerikas Savienotajām Valstīm pēc nāvējošiem narkotiku pārdozēšanas gadījumiem vīriešu vidū, tā secinājuši pētnieki ASV Nacionālā Vēža pētījumu centrā.

Par 40% palielina maksu par nepamatotu «ātro» izsaukumu

Maksa par nepamatotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu tiks palielināta par 40%, trešdien, 21.novembrī, lēma valdība.

VUGD priekšnieka vietnieks: Piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrība atkal sākusi atslābt drošības prasību ievērošanā

Lai arī Zolitūdes traģēdija sākotnēji daudziem mācīja ar lielāku atbildību izturēties pret drošības prasībām, piecus gadus pēc nelaimes cilvēki ir sākuši atslābt un vairs nepievērš pietiekamu uzmanību šiem jautājumiem, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Igaunijā atkāpjas iekšlietu ministrs Anvelts

Igaunijā par atkāpšanos no amata valdībā paziņojis iekšlietu ministrs Andress Anvelts. Sociāldemokrātu politiķis negaidīti nolēmis aiziet no politikas veselības apsvērumu dēļ.

Teroraktā Afganistānā nonāvē lielu skaitu islāma teologu

Afganistānā nogalināti ne mazāk kā 50 cilvēki terorista pašnāvnieka sarīkotā spridzināšanā, kas notikusi islāma teologu lielā reliģiskā saietā Kabulas pilsētā. Miesas bojājumi nodarīti vēl 83 cilvēkiem, no kuriem daudzi ir smagā stāvoklī.

Vietām ceļi apledo; pie Krāslavas stacijas slēgta satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves

Apledojuma veidošanās dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

ES un Lielbritānijai grūtības steigā vienoties par attiecībām nākotnē

Piekļuve zivju resursiem, Gibraltārs un tirdzniecība – šie ir galvenie problemu jautājumi, par kuriem Eiropas Savienība un Lielbritānija vēl nav vienojušās, pusēm gatavojot nākotnes attiecību principu deklarāciju. No ES puses plānots to apstiprināt Briselē kopā ar Brexit nolīguma projektu svētdien, 25.novembrī.

Pieci gadi kopš traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas izmeklēšana virzās uz priekšu sekmīgi, šādu viedokli pauž valsts apsūdzības uzturētāji. Trešdien, 21.novembrī, aprit pieci gadi kopš traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Pētījums: Eiropa un Ķīna inovācijās iegulda visvairāk

Eiropa un Ķīna, salīdzinot ar citām pasaules teritorijām, visvairāk palielinājusi savus pētniecības un attīstības izdevumus, investīcijām sasniedzot 782 miljardus ASV dolāru.

Ēģiptē aizturēta korupcijā apsūdzētā bijusī Rīgas domes amatpersona Stabiņa

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.