bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Viedoklis: Drāma kā darbības māksla ir vitāla nepieciešamība 21.gadsimta cilvēkam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Pēdējo dienu laikā sabiedrībā atskan plašas diskusijas par jauno valsts pamatizglītības standartu un valsts pamatizglītības programmu paraugiem. Daudzos medijos ļoti vienpusīgi tiek atspoguļots literatūras skolotāju un literātu viedoklis par jautājumu, ka literatūrai tiek samazināts stundu skaits un tas tiek darīts uz jaunā mācību priekšmeta drāma rēķina. Lai arī saprotams kolēģu satraukums par stundu skaita samazināšanu, redzam, ka drāmas priekšmeta būtība nav izprasta un plānotais priekšmeta saturs tiek atspoguļots greizi,» iesāk biedrības Teātris un izglītība valdes locekļi Edgars Niklasons, Zane Bēķe un Inguna Vēja.

Biedrības locekļu stāsta, ka drāmas pedagogi, praktiķi, skolu un augstskolu mācībspēki vēlas paust atbalstu daudzpusīgai, spēcīgai humanitārajai izglītībai Latvijā, uzsverot drāmas vietu un nozīmi tajā.

Drāma ir darbības māksla (gr. val). Jau 20.gs. sākumā Amerikā tika definēts jēdziens radošā drāma – mācību metode skolā, kura veicina pašizpausmi, literatūras dziļāku izpratni un runas prasmju attīstīšanu angļu valodas apguvē.

Teātris un izglītība valdes locekļi uzskata, ka drāmai pamatizglītībā Latvijā ir nepieciešams ienākt gan mācību priekšmeta statusā, gan integrētas metodikas formātā. Viņi atzīmē, ka drāmas priekšmets sevī iekļauj divus aspektus:

1) sevis un citu apzināšanās indivīda un sabiedrības līmenī: tiešās komunikācijas prasmju, uzstāšanās prasmju attīstīšana, publiskās drosmes treniņi, verbālā un neverbālā saskarsme, komandas un līderības prasmju attīstība, sabiedriski līdzdalīga un atbildīga indivīda audzināšana;

2) teātra kā starpdisciplināras un kompleksas mākslas formas iepazīšana praktiskā darbībā pasaules un Latvijas kultūras kontekstā: teātris kā pašizpausmes forma, radošas un radīt gribošas personas attīstības veicinātājs; skolēns kā lietpratīgs skatuves mākslas vērotājs, vērtētājs; teātris kā sabiedriska, politiska vai sociāla vēstījuma platforma; teātris kā apzinātas indivīda identitātes katalizators.

«21.gadsimta otrajā desmitgadē darba tirgū dominējoši uzvaras gājienu turpina tā sauktā millenial paaudze, kurai paralēli sāk līdzdarboties Z paaudze jeb Gen Z. 2030.gadā millenial paaudze būs pamata darba devēji, kuriem līdztekus ienāks jaunie līderi. Abām šīm paaudzēm ir raksturīga spēja brīvi orientēties tehnoloģijās, ātri pieņemt lēmumus, u.c. pozitīvas īpašības, tomēr visos pētījumos tiek atzīti arī būtiskākie paaudžu trūkumi, kas abām ir līdzīgi: nespēja veidot efektīvu tiešo komunikāciju,» atgādina Niklasons ar kolēģiem.

Viņi uzsver: «Pastāvot izglītības sistēmai, ir mainījušies, nākuši klāt un transformējušies mācību priekšmeti. Laikmetīgai izglītības sistēmai ir jāpiedāvā tāds prasmju kopums, kas konkrētajai paaudzei ļauj veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā. Tādēļ Skola 2030 projekta komanda izvēlējusies drāmu iekļaut jaunajā izglītības modelī. Šobrīd Rietumu pasaulē, izglītības modeļos, uz kuriem tiecamies, drāma ir neiztrūkstoša sastāvdaļa (Skandināvija, Lielbritānija, ASV, u.c.). Arī Latvijā ir vairākas skolas, kuras praktizē drāmu kā mācību priekšmetu.»

Režisors un drāmas pedagoģijas praktiķis Viesturs Roziņš (Rīgas 31.vidusskola) atklāj: «Ir ļoti svarīgi saprast, ka drāma nav kāda «piedeva» vai «palīgmāksla». Tā ir suverēna radoša nozare līdzās mūzikai, vizuālajai mākslai un literatūrai. Kāpēc netiek uzdots jautājums par mūzikas vai vizuālās mākslas vajadzību skolā? Drāmas saknes ir vēl senākas nekā rakstītajam vārdam – senajās kultūrās dramatiskiem rituāliem bija gan pašaizsardzības, gan cilts kārtības, gan reliģiska nozīme. Cilvēkiem dramatiska darbība bija izdzīvošanas, nevis izklaides vajadzība. Lai arī drāmu iespējams integrēt citās jomās un mācību priekšmetos, šajos gadījumos drāma paliek kā «metode» vai «forma», kurā analizējamais saturs ir pilnīgi cits. Jā, var būt grupu darbs vēsturē, lomu izspēle fizikā, var sacerēt publisko runu mājturībā par mazgāšanas līdzekļiem – taču visos gadījumos šis fokuss ir uz informatīvo rezultātu, kas radies caur kādu no metodēm. Vienīgi drāmā tiek analizēts pats šis izziņas un skatuviskais process – sadarbība, komunikācija, koncentrēšanās, uzmanība, iztēle u.c.»

Roziņš turpina par drāmas nozīmību: «Mūsdienu cilvēka attīstība nevar apstāties pie jomas pārzināšanas. Ja cilvēks nespēj nodot šo savu zināšanu un prasmju bagāžu citiem, neprot prezentēt sevi, sadarboties ar citiem vai atrast radošus risinājumus dažādās problēmsituācijās, viņš paliek nepamanīts – lai cik kompetents un talantīgs viņš savā jomā būtu. Tieši drāmā plānots jauniešus aicināt būt sabiedriski aktīviem un savā apkārtnē, sabiedrībā, politikā ieraudzīt pretrunas, būtiskas tēmas un runāt par tām caur mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem savos radošajos darbos. Šīs prasmes ir nozīmīgas ļoti daudzās profesijās – gan žurnālistiem, gan reklāmas aģentūru darbiniekiem, gan speciālistiem biznesā, sabiedriskajās attiecībās u.c. Drāma kā mācību priekšmets nepretendē uz mākslinieku audzināšanu – tā aptver sociāli nozīmīgas prasmes, kas ir būtiskas jebkurā jomā.»

«Vairākas Latvijas skolas, kurās drāmu jau praktizē kā mācību priekšmetu, kā pozitīvāko aspektu un jauniešu lielāko ieguvumu min to, ka no pilnīgas izolēšanās agrīnā pusaudža vecumā, tie vēlāk ir komunikācijai atvērti, spēj pārliecinoši uzstāties publikas priekšā, argumentēt, būt radoši brīvi un spontāni, kā arī daudz vieglāk akceptē un pieņem atšķirīgo apkārtējos, ir uz sadarbību vērsti,» atzīmē Teātris un izglītība valdes locekļi.

Režisors, dramaturgs un drāmas pedagogs Edgars Niklasons (Siguldas Pilsētas ģimnāzija) stāsta: «Lielākais ieguvums skolēnam no drāmas ir iespēja veidot atklātu, atgriezenisku sarunu pašam ar sevi jeb ar savu iekšējo «es» bez starpniekiem (sveša autora teksts, kino filma vai jebkāda cita veida informācija), kā tas mēdz būt, piemēram, literatūrā, kulturoloģijā, vēsturē utt. Skolēns tieši un nepārprotami reflektē pats uz savu raksturu un pasaules uztveri, kas tad arī veicina viņa personības attīstību, kļūstot par kritiski domājošu, saprotošu un uz izziņu vērstu indivīdu. Nodarbību epicentrā ir paša skolēna izvirzītā problemātika, tēma, kuru viņš grib analizēt, savukārt drāmas skolotājs pilda gida jeb līdzdalībnieka funkciju, palīdzot virzīties skolēnam pa viņa paša izvēlēto ceļu. Skolēns mācās saprast sevi, savu gribu, attīsta spēju publiski paust savu viedokli,un ietērpt tos radošā kultūras produktā.»

Arī žurnālists un režisors, Latvijas Universitātes un Liepājas Universitātes pasniedzējs Dmitrijs Petrenko pēc iepazīšanās ar pamatizglītības standartu īpaši uzsver tieši drāmas saistību ar sociāli emocionālo kompetenci: «Drāmas studijas nenozīmē to, ka visi skolēni tiks mācīti spēlēt teātri vai iestudēs lugas. Drāmas studijas ļauj apgūt bērniem un jauniešiem svarīgās sociālās kompetences – viņi mācās to, kā sadarboties, kā cienīt otro cilvēku, kā arī to, kā pašam veidot attiecības ar savām emocijām – bailēm, uztraukumu. Drāmas studijas iemāca ētisko pieeju dzīvei – to, cik svarīgi ir saprast sevi un citus.»

«Drāmas stundās netiks veikts terapeitisks process, taču nevar noliegt drāmas nozīmīgo ietekmi indivīda attīstībā,» uzsver Latvijas Drāmas Terapijas Asociācijas valdes priekšsēdētāja Līgas Rundāne, «drāma kā izpildītājmāksla, kā priekšmets skolā ir ārkārtīgi svarīga, ar daudzdimensionālu nozīmi, jo tā nav tikai drāmas materiāla iepazīšana vai iestudēšana, tā ir drāmas izdzīvošana. Par to liecina pierādījumos balstīti pētījumi, ka drāma var būt ļoti efektīva ne tikai sadarbības un komunikācijas prasmju pilnveidošanai un radošuma attīstīšanai, bet arī stresa un nomāktības mazināšanai, dažādu uzvedības modeļu iepazīšanai, sociālo prasmju pilnveidei, empātijas attīstīšanai. Daudzveidīgie drāmas elementi – gan spēle, gan lomas izdzīvošana – ir ļoti nozīmīga daļa sevis iepazīšanas un personības izaugsmes procesā, un tas norit radošā un aktīvā darbībā.»


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.