Viedoklis: Globālā ekonomika – atgūšanās turpinās, mainās akcenti

Lai arī ne pārāk raiti, pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās. Vienlaikus šis progress joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, uzskata makroekonomikas eksperts, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš norāda, ka pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, tomēr publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts.

«Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm. Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ tagad uzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, Centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus. Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts,» atzīmē Gašpuitis.

Ekonomists prognozē, ka šogad ESAO valstu IKP pieaugs par 2,4%, salīdzinājumā ar 1,3% kāpumu 2013.gadā, un paātrināsies līdz 2,7% nākamgad. Pēc Gašpuiša novērojumiem, ASV atveseļošanās kļūst arvien pašpietiekamāka un šogad izaugsme piedzīvos paātrinājumu, jo mazināsies fiskālās politikas – nodokļu celšanas, izdevumu griešanas, ietekme.

«Japānā «Abenomikai» ir izdevies veicināt aktīvu cenu un optimisma kāpumu, kā arī inflāciju un izaugsmi, tomēr pastāv jautājumi par šīs valdības ekonomikas politikas spēju radīt noturīgu un straujāku izaugsmi. Eirozonā recesijas fāze ir noslēgusies, tomēr joprojām nav atrisinātas daudzas politiskās un ekonomiskās problēmas,» tā ekonomists.

Viņš uzsver, ka zema globālā resursu noslodze turpinās nospiest darba samaksas pieaugumu un uzturēs zemu cenu pieauguma tempu. Tikmēr starp attīstītajām ekonomikām pieaug inflācijas atšķirības, radot centrālajām bankām jaunas galvassāpes. ASV ir vērojams pieaugošs inflācijas spiediens, savukārt eirozona turpina cīnīties ar deflācijas risku.

«Tas palielina spiedienu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ķerties pie naudas drukāšanas pasākumiem, lai izvairītos no Japānas stagnācijas scenārija. Tikmēr Japānas Banka šogad savu naudas bāzi pieaudzēs par 700 miljardiem ASV dolāru. Taču tai būs jābūt gatavai veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu Japānas ekonomikas atkārtotu ieslīgšanu deflācijā. Zemas inflācijas ietekmē Japānas un eirozonas parāda problēmas ir krietni nopietnākas nekā ASV,» vēsta Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka strauji augošo ekonomiku problēmas atkal ir nonākušas uzmanības centrā. «Šo valstu sarežģījumu ietekme uz pasaules ekonomikas izaugsmi būs neliela. Pamatnosacījumi salīdzinājumā ar Āzijas finanšu krīzi deviņdesmito gadu beigās ir radikāli atšķirīgi. Piemēram, parāda apjomi ir mazāki, tāpat arī ārējās nelīdzsvarotības apmēri. Šīm valstīm ir elastīgāki valūtas kursa mehānismi, kā arī ievērojamas ārvalstu valūtas rezerves. ASV federālo rezervju sistēma (FRS) ir paziņojusi par monetāro stimulu apjomu ierobežošanu, kas ietekmēs globālo riska apetīti, bet ilgākā termiņā investīciju plūsmu uz šīm valstīm būtiski neietekmēs. Ķīnas IKP šogad pieaugs par 7,4%, salīdzinājumā ar 7,7% pērn. 2015.gadā izaugsme sagaidāma 7% apmērā. Indijas ekonomika šogad pieaugs par 5% un 5,4% nākamgad,» norāda ekonomists.

Gašpuitis atzīmē, ka ASV ekonomikas izaugsmes dzinējspēks pieņemas jaudā. Bezdarbs turpina mazināties līdzsvara līmeņa virzienā – 5,5%. Mājsaimniecību bilances ir spēcīgas un sagaidāms, ka mājokļu cenas tuvāko divu gadu laikā pieaugs par 15%. Pateicoties demogrāfiskajām tendencēm, kāps jaunu mājokļu būvniecība, šķēršļus neradīs arī fiskālā politika. Tā kā cikliskie faktori ir tik nospiesti – vidējais rūpnīcu un iekārtu vecums ir lielākais pēdējo piecdesmit gadu laikā, pastāv milzīgs atgūšanās potenciāls. FRS turpinās samazināt ikmēneša vērtspapīru iegādi, to izbeidzot šā gada laikā. Tomēr kopējie iegādes apjomi šogad sasniegs 450 miljardus ASV dolāru, uzpumpējot savu bilanci līdz 3 triljoniem ASV dolāru.

«Pašlaik inflācijas risks ASV ir niecīgs, bet pamazām pieaug. FRS bāzes procentu likmes palielināšana nav gaidāma ātrāk par 2015.gada vasaru un gada beigās varētu sasniegt 1,25%.

Ekonomikas perspektīvas eirozonā pamazām uzlabojas. Lejupslīdes fāze ir noslēgusies, ko raksturo rekordliels bezdarbs un slikti funkcionējoša banku sistēma, kas kavē izaugsmi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir turpmāka ekonomiskās politikas integrācija, lai saglabātu eiro projektu. Taču to apdraud potenciālais eiroskepticisma pieaugums un tā atblāzma Eiropas Parlamentā, kā arī uzskatu atšķirības starp Vāciju un Franciju. Šogad eirozonas IKP pieaugs par 1% un 2015.gadā par 1,6%. Izaugsmes temps lielā mērā būs atkarīgs no globālās ekonomikas atgūšanās un ECB rīcības. Visticamāk, ECB izvairīsies noteikt negatīvu noguldījumu procentu likmi,» prognozē Gašpuitis.

Tikmēr Ziemeļvalstis, pēc ekonomista domām, iet dažādus ceļus, kas izriet no katras valsts valūtas kursa mehānisma, mājokļu un darba tirgus struktūras, kas zināmā mērā liek apšaubīt vai tāds Ziemeļvalstu modelis maz pastāv. «Zviedrijas ekonomikai ir raksturīga viduvēja atveseļošanās, bet spēcīgāka privātā patēriņa, gaišāku perspektīvu eksporta sektoros un mājokļu būvniecības pieauguma ietekmē aktivitāte paātrinās. IKP pieaugums 2014.gadā būs 2,5%, paātrinoties nākamgad līdz 3,2%. Zviedrijas ekonomikas nozīmīgākie riski galvenokārt ir saistīti ar mājokļu tirgu.»

Dānijā mājokļu tirgus, šķiet, virzās atveseļošanās virzienā, kas liks pamatus uz patēriņu orientētai izaugsmei. Dānijas IKP pieaugums šogad sasniegs 2% un 2,5% 2015.gadā. Somijas ekonomika turpina ciest no konkurētspējas pasliktināšanās, nelabvēlīgas eksporta un importa preču cenu tendencēm, strukturālām grūtībām un sarežģījumiem komunikāciju un tehnoloģiju nozarē. Vājāks eiro sniegs atbalstu ekonomikai. IKP pieaugums šogad būs 0,8% un 1,4% 2015.gadā.

Norvēģijā liela uzmanība vērsta uz mājokļu tirgu. Lai gan mājokļu cenu samazināšanās risks ir lielākais starp Ziemeļvalstīm, visticamāk, samazinājums būs mērens. Ņemot vērā zemāku aktivitāti naftas ieguves nozarē, IKP pieaugums 2014.gadā sasniegs 2,1% un 1.8% nākamgad, tā ekonomists.

Baltijas valstu izaugsme šogad nedaudz paātrināsies, uzskata Gašpuitis. Liela nozīme, viņaprāt, būs privātajam patēriņam, ko veicinās labs reālo ienākumu pieaugums, savukārt eksports piedzīvos atsitienu.

«Tuvāko divu gadu laikā Latvija un Lietuva turpinās atrasties ES valstu izaugsmes galvgalī. Latvijā sagaidāma izaugsme 5% robežās, Lietuvā no 3,5-4,5%. Igaunija, kas pērn uzrādīja ievērojamu izaugsmes kritumu, pakāpeniski atjaunosies, uzrādot kāpumu par 2,5-3,0%,» atzīmē SEB ekonomists.

Viņš prognozē, ka inflācija Baltijas valstīs šogad būs zema, ar cenu pieaugumu par aptuveni 2%. Pakāpeniski pastiprināsies pazīmes par arvien pieaugošu darbaspēka pieejamības trūkumu. «Lietuva ir ceļā uz pievienošanos eirozonai. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos ECB un Brisele dos zaļo gaismu valsts pieteikumam dalībai vienotajā valūtas zonā,» tā Gašpuitis.

Ref:103.000.103.5056

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas