bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Viedoklis: Izmeklētāju darbs Bunkus slepkavības vietā nebija 21.gadsimta līmenī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RSpriežot pēc plašsaziņas līdzekļos redzētā, izmeklētāju darbs advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības vietā netika organizēts 21.gadsimta līmenī, intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, vienlaikus gan piebilstot, ka par daudz ko šajā lietā nevar spriest, jo nezina izmeklēšanas detaļas un noslēpumus.

«Ja skatāmies televīzijas sižetus, redzam, ka pat garāmgājēji tur stāv, skatās, policisti staigā, sarunājas. Tas nav 21.gadsimts. Ko mēs redzam līdzīgos gadījumos citur Eiropā? Notikuma vietu ielenc policijas autobusi, mašīnas, viss ir norobežots. (..) Es neredzēju kinologus, tos vajadzēja izmantot. Var jau būt, ka viņi bija,» laikrakstam norāda Pumpurs.

Viņš uzsver, ka tas nav pārmetums policijai, bet drīzāk pārdomas, raksturojot to lielo darba apjomu, kas tādā situācijā iespējami operatīvi veicams. «Būtu lietus vai ziema, tad pēdas jāglābj vēl trakāk – ko tad mēs pēc tam teiksim: jā, ziniet, slepkavība notika, bet uznāca lietus, mums visu aizskaloja?»

Turpinot par policijas darbu notikuma vietā, Pumpurs «ar pilnu atbildību» apgalvo, ka šī vieta bija jānorobežo, lai apkārtējiem nebūtu redzams itin nekas. «Bija vai nu jāuzbūvē telts, vai mobilā sēta apkārt, lai ne žurnālisti, ne kāds cits neredzētu, kas notiek notikuma vietā. Principā plašāka sabiedrība nedrīkstēja zināt ne mašīnu, ne krāsu, ne cilvēkus, ne kas atrodas notikuma vietā,» uzskata bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks.

Vaicāts, vai tad noteiktu detaļu izpaušana nevarētu veicināt informācijas saņemšanu no lieciniekiem, Pumpurs atzīst, ka liecinieku ziņas ir svarīgas, bet tad, kad notiek šāds notikums, vispirms nepieciešams nodrošināt informācijas aizsardzību, lai nepiederošām personām maksimāli samazinātu pieejamās informācijas daudzumu. To pēc tam varot izmantot izmeklēšanas interesēs. «Izmeklētājs tad var vērtēt, ko dodam, ko ne, ko jautājam un kam. Izmeklētājam tā vairāk iespēju manevrēt, noteikt izmeklēšanas taktiku, stratēģiju,» skaidro Pumpurs.

Viņš arī domā, ka Bunkus slepkavības vietā policisti pavadīja ļoti maz laika. «Protams, kāds var man iebilst, ka tur nebija vērts, piemēram, mikrodaļiņas meklēt, bet es oponēšu, ka mēs nezinām – varbūt, ka bija vērts, tāpat kā precīzi mērīt lodes kustības leņķus, virzienus utt., ko es arī no reportāžām nemanīju. Mēs neredzējām, kāda apjoma darbi notiek otrā vietā, kur sadedzināja automašīnu. Tur tam pašam vajadzēja būt. Tur pēdu ir daudz vairāk nekā vietā, kur upuris,» no pieredzes stāsta kādreizējais izmeklētājs.

«Es negribu pārmest, ka kāds kaut ko dara nepareizi, bet no televīzijas filmētā un bildēm, kas publicētas presē un internetā, redzams, ka slepkavības vietā iztrūka superdisciplīnas un ideālās kārtības informācijas vākšanā. (..) Pilnīgi paļaujos uz saviem bijušajiem kolēģiem, zinu, ka arī tagad vēl strādā daudzi augstākās raudzes profesionāļi. Viņi nav jānosoda par to, ja neatklās noziegumu, jo ir arī objektīvi apstākļi, bet viņi būtu jānosoda tad, ja viņi kaut ko neizdarīs, kas būtu bijis jāveic. It sevišķi notikuma vietas apskatē, ar to domājot ne tikai tur, kur šāva vai nodega mašīna, bet arī dzīvesvietā, darbavietā, arī iespējamās noziedznieku un upura tikšanās vietās – vai nu kur viņam varēja sekot, vai kontaktēt, vai komunicēt utt. Varbūt tas darīts, nezinu, bet skaidrs, ka policistiem vajadzēja arī kapus apmēram 2-3 kilometru rādiusā visus izstaigāt, «izķemmēt”. Man ir pārliecība, ka tur bija jābūt gan pēdām, gan, iespējams, arī ierocim. Jo staigāt 21.gadsimtā ar automātisko ieroci apkārt pa Rīgu pēc nozieguma izdarīšanas ir neprāts,» prāto Pumpurs.

Viņš laikrakstam gan atzīst, ka, lai saglabātu informāciju, kas tiek iegūta notikuma vietā, izmeklētājam ir jāstrādā maksimāli ātri, jo daudz kas var izgaist, pazust un pārvērsties, līdz ar to tiek savākts tāds informācijas apjoms, ko vairs nevar pārbaudīt un apstrādāt. «It sevišķi digitālajā pasaulē – ir tik daudz pēdu, tik daudz mikrodaļiņu, tik daudz «vieninieciņu» un «nullīšu» mums apkārt notikuma vietai, ka mēs noteikti varam atrast, izskaitļot noziedznieku. Vai to varēs izdarīt? Nezinu.»

Bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks intervijā Dienai arī norāda, ka pēc šādas slepkavības konstatēšanas bija jāpastiprina kontrole uz valsts robežām, tādējādi liekot noziedzniekiem nogaidīt un ar to iegūstot laiku. «Izklausīsies pēc deviņdesmitajiem, bet es būtu arī nedaudz stresa līmeni pacēlis pilsētā, lai policisti būtu pamanāmāki. Par to gan augstākās vadības sanāksmē vajadzētu izdiskutēt, bet tas cieši saistīts ar stratēģiju, kādu izvēlas izmeklētāji. Šādos gadījumos plānošana un visu iesaistīto koordinēšana prasa lielu darbu,» atzīst Pumpurs.

Kā ziņots, Bunkus tika nošauts savā automašīnā Range Rover 30.maija rītā plkst.8.40, Rīgā, pie Meža kapiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V)  drīz pēc tam norādīja, ka, visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar Bunkus profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.

Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības turpat netālu tika atrasta degam.

Valsts policija saistībā ar notikušo sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par šo noziegumu.


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.