bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Viedoklis: Izmeklētāju darbs Bunkus slepkavības vietā nebija 21.gadsimta līmenī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RSpriežot pēc plašsaziņas līdzekļos redzētā, izmeklētāju darbs advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības vietā netika organizēts 21.gadsimta līmenī, intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, vienlaikus gan piebilstot, ka par daudz ko šajā lietā nevar spriest, jo nezina izmeklēšanas detaļas un noslēpumus.

«Ja skatāmies televīzijas sižetus, redzam, ka pat garāmgājēji tur stāv, skatās, policisti staigā, sarunājas. Tas nav 21.gadsimts. Ko mēs redzam līdzīgos gadījumos citur Eiropā? Notikuma vietu ielenc policijas autobusi, mašīnas, viss ir norobežots. (..) Es neredzēju kinologus, tos vajadzēja izmantot. Var jau būt, ka viņi bija,» laikrakstam norāda Pumpurs.

Viņš uzsver, ka tas nav pārmetums policijai, bet drīzāk pārdomas, raksturojot to lielo darba apjomu, kas tādā situācijā iespējami operatīvi veicams. «Būtu lietus vai ziema, tad pēdas jāglābj vēl trakāk – ko tad mēs pēc tam teiksim: jā, ziniet, slepkavība notika, bet uznāca lietus, mums visu aizskaloja?»

Turpinot par policijas darbu notikuma vietā, Pumpurs «ar pilnu atbildību» apgalvo, ka šī vieta bija jānorobežo, lai apkārtējiem nebūtu redzams itin nekas. «Bija vai nu jāuzbūvē telts, vai mobilā sēta apkārt, lai ne žurnālisti, ne kāds cits neredzētu, kas notiek notikuma vietā. Principā plašāka sabiedrība nedrīkstēja zināt ne mašīnu, ne krāsu, ne cilvēkus, ne kas atrodas notikuma vietā,» uzskata bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks.

Vaicāts, vai tad noteiktu detaļu izpaušana nevarētu veicināt informācijas saņemšanu no lieciniekiem, Pumpurs atzīst, ka liecinieku ziņas ir svarīgas, bet tad, kad notiek šāds notikums, vispirms nepieciešams nodrošināt informācijas aizsardzību, lai nepiederošām personām maksimāli samazinātu pieejamās informācijas daudzumu. To pēc tam varot izmantot izmeklēšanas interesēs. «Izmeklētājs tad var vērtēt, ko dodam, ko ne, ko jautājam un kam. Izmeklētājam tā vairāk iespēju manevrēt, noteikt izmeklēšanas taktiku, stratēģiju,» skaidro Pumpurs.

Viņš arī domā, ka Bunkus slepkavības vietā policisti pavadīja ļoti maz laika. «Protams, kāds var man iebilst, ka tur nebija vērts, piemēram, mikrodaļiņas meklēt, bet es oponēšu, ka mēs nezinām – varbūt, ka bija vērts, tāpat kā precīzi mērīt lodes kustības leņķus, virzienus utt., ko es arī no reportāžām nemanīju. Mēs neredzējām, kāda apjoma darbi notiek otrā vietā, kur sadedzināja automašīnu. Tur tam pašam vajadzēja būt. Tur pēdu ir daudz vairāk nekā vietā, kur upuris,» no pieredzes stāsta kādreizējais izmeklētājs.

«Es negribu pārmest, ka kāds kaut ko dara nepareizi, bet no televīzijas filmētā un bildēm, kas publicētas presē un internetā, redzams, ka slepkavības vietā iztrūka superdisciplīnas un ideālās kārtības informācijas vākšanā. (..) Pilnīgi paļaujos uz saviem bijušajiem kolēģiem, zinu, ka arī tagad vēl strādā daudzi augstākās raudzes profesionāļi. Viņi nav jānosoda par to, ja neatklās noziegumu, jo ir arī objektīvi apstākļi, bet viņi būtu jānosoda tad, ja viņi kaut ko neizdarīs, kas būtu bijis jāveic. It sevišķi notikuma vietas apskatē, ar to domājot ne tikai tur, kur šāva vai nodega mašīna, bet arī dzīvesvietā, darbavietā, arī iespējamās noziedznieku un upura tikšanās vietās – vai nu kur viņam varēja sekot, vai kontaktēt, vai komunicēt utt. Varbūt tas darīts, nezinu, bet skaidrs, ka policistiem vajadzēja arī kapus apmēram 2-3 kilometru rādiusā visus izstaigāt, «izķemmēt”. Man ir pārliecība, ka tur bija jābūt gan pēdām, gan, iespējams, arī ierocim. Jo staigāt 21.gadsimtā ar automātisko ieroci apkārt pa Rīgu pēc nozieguma izdarīšanas ir neprāts,» prāto Pumpurs.

Viņš laikrakstam gan atzīst, ka, lai saglabātu informāciju, kas tiek iegūta notikuma vietā, izmeklētājam ir jāstrādā maksimāli ātri, jo daudz kas var izgaist, pazust un pārvērsties, līdz ar to tiek savākts tāds informācijas apjoms, ko vairs nevar pārbaudīt un apstrādāt. «It sevišķi digitālajā pasaulē – ir tik daudz pēdu, tik daudz mikrodaļiņu, tik daudz «vieninieciņu» un «nullīšu» mums apkārt notikuma vietai, ka mēs noteikti varam atrast, izskaitļot noziedznieku. Vai to varēs izdarīt? Nezinu.»

Bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks intervijā Dienai arī norāda, ka pēc šādas slepkavības konstatēšanas bija jāpastiprina kontrole uz valsts robežām, tādējādi liekot noziedzniekiem nogaidīt un ar to iegūstot laiku. «Izklausīsies pēc deviņdesmitajiem, bet es būtu arī nedaudz stresa līmeni pacēlis pilsētā, lai policisti būtu pamanāmāki. Par to gan augstākās vadības sanāksmē vajadzētu izdiskutēt, bet tas cieši saistīts ar stratēģiju, kādu izvēlas izmeklētāji. Šādos gadījumos plānošana un visu iesaistīto koordinēšana prasa lielu darbu,» atzīst Pumpurs.

Kā ziņots, Bunkus tika nošauts savā automašīnā Range Rover 30.maija rītā plkst.8.40, Rīgā, pie Meža kapiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V)  drīz pēc tam norādīja, ka, visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar Bunkus profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.

Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības turpat netālu tika atrasta degam.

Valsts policija saistībā ar notikušo sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par šo noziegumu.


Pievienot komentāru

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.