Viedoklis | Ostu komersanti kategoriski iestājas pret piedāvāto ostu reformu

Informāciju sagatavoja: Baltijas asociācija – transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis, Liepājas SEZ stividorkompānijas Terrabalt izpilddirektors Āris Ozoliņš, SIA Rīgas Universālais termināls izpilddirektors Jānis Kasalis

Nepietiekams diskusiju daudzums starp ostu, pašvaldību un komersantu pārstāvjiem par Satiksmes ministrijas izstrādāto un piedāvāto ostu pārvaldības reformu pēdējo divu gadu laikā ir radījis dažādus sarežģījumus. Ostas ir spiestas cīnīties par savām tiesībām un nepieļaut situāciju, ka to attīstība tiek pilnībā apturēta, padarot jaunu kravu un investoru piesaisti praktiski neiespējamu. Ņemot vērā neskaidrību par nākotnes ostu attīstību, investīciju piesaisti un pārvaldības modeļa maiņu, arī investori un ostu komersanti iepauzē un nogaidoši vēro situāciju.

Kā viens no spilgtākajiem piemēriem ir lielākā Rīgas brīvostā strādājošā stividorkompānija, kas gadā apkalpo vairāk nekā 3 miljonus tonnu kravas, SIA Rīgas Universālais termināls (RUT), kuras izpilddirektors Jānis Kasalis ir norādījis, ka līdz brīdim, kamēr netiks izveidots skaidrs un esošo situāciju nepasliktinošs Latvijas ostu (RUT gadījumā – Rīgas ostas) tiesiskais regulējums, visas būtiskās investīcijas infrastruktūrā tiks apturētas. RUT ir meitasuzņēmums Singapūrā dibinātajam uzņēmumam Portek, kas nozīmē, ka ārvalstu stratēģiskie investori ir norūpējušies par esošo situāciju.

Pašvaldības arī ir neziņā par gaidāmajiem procesiem, jo reformas īstenošanas gadījumā zaudē iespēju attīstīt kopējo pilsētas infrastruktūru.

2020.gada kravu apjoma dati nav pielūdzami. Satiksmes ministrijas piedāvātās reformas dēļ investori šobrīd ir neizpratnē par tālāko pārvaldības modeļa attīstību, tādēļ iegulda mazāk finansiālos līdzekļus tieši Latvijas ostās, kā arī partneri izvēlas alternatīvus variantus savu kravu pārvešanai. Tas rezultējas «sitienā zem jostas vietas» visām Latvijas lielākajām ostām. Kravu apjoma kritums ir milzīgs. Tā, piemēram, Rīgā kravu apjoms sarucis par 27,6%, Ventspilī vēl vairāk – 36,9%, taču salīdzinoši Liepāja ir spējusi būt visnoturīgākā no Latvijas lielajām ostām. Lai arī ogļu pārkrautais apjoms, kas uzskatīts par videi kaitīgu, samazināts par 74,1%, pārējo kravu kopējā apjomā pat ir sasniegts pieaugums. Viens no iemesliem ostas stabilajai darbībai un attīstībai, atbrīvojoties arī no vidi piesārņojošām kravām, ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas ciešā sadarbība ar ostu komersantiem, pašvaldību un valsti. Ostu komersantu tiešā pārstāvība valdē (1/3 no valdes sastāva) nodrošina uz pieredzi balstītu ilgtermiņa stratēģiju.

Kvalitatīvas stratēģijas esamība rada labvēlīgu vidi investīciju piesaistei, izaugsmei un attīstībai.

Komersantu izslēgšana no valdes samazinātu informācijas apriti, kas šobrīd ļauj ostai operatīvi veikt uzlabojumus tās procesos. Liepāja ir kā spilgts piemērs ilgtspējīgai un veiksmīgai ostu darbībai Latvijā, ko ir pozitīvi atzīmējuši arī Rīgas un Ventspils ostu komersanti.

Krišjāņa Kariņa valdība 2019.gada 23.janvārī izdeva deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Šajā dokumentā tika minēts, ka tranzīta nozarē, tieši ostu pārvaldībā, nepieciešamas izmaiņas. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiskais uzstādījums bija izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām. Ņemot vērā, ka JKP pārstāvis Tālis Linkaits (JKP) kļuva par satiksmes ministru, viņš bija tas, kurš reformas uzņēmās veikt.

Lasiet arī: BNN RUNĀ | Uzņēmēji par grozījumiem likumā Par ostām: Vispār nav skaidrs, kāpēc

Pašlaik tiek virzītas konkrētas politiskās partijas intereses satiksmes ministra vadībā. Pārvaldības modeļa izstrādāšanā tiek uzklausīti tikai juridiskie konsultanti, kas sastādījuši atzinumu par ostu pārvaldības maiņu. Šajā atzinumā nav minēti nekādi ekonomiskie vai sociālie pamatojumi, uzstādījums izskatās kā tikai «reforma reformas pēc», tomēr ziņojums tiek izmantots kā karogs no Satiksmes ministrijas cīņā par piedāvātās reformas tālāko  virzību. Joprojām  piedāvātā reforma nav guvusi ne saskaņojumu valsts sekretāru sanāksmē, ne arī no komersantiem visās lielajās Latvijas ostās.

Pašvaldību, uzņēmēju un investoru viedoklis netiek uzskatīts kā svarīgs, dialogi tiek veidoti tikai pastarpinātā formā bez īstas ieklausīšanās un iebildumu vērā ņemšanas.

Labojumiem, ieteikumiem un attīstībai ir jābūt. Tikai tā Latvijas ostas var atgūt līderību Baltijas reģiona tranzīta sektorā, toties Linkaita un Satiksmes ministrijas piedāvātās reformas ir pārāk kardinālas (piemēram, Liepājas pašvaldībai tiek atņemtas 2/3 no pilsētas kopējās teritorijas), pārāk sasteigtas un nepārdomātas. No viņu puses nav skaidras ceļa kartes, kā piesaistīt jaunas investīcijas, kā uzlabot ostu konkurētspēju. Nepieciešams sekot arī modernajām tendencēm un attīstīt ostas, to infrastruktūras, lai spētu vienā solī ar Eiropas Savienību virzīties uz nosprausto mērķi par klimatneitralitāti jau 2050.gadā.

Komersanti ir par to lai kopīgās sarunās izdotos vienoties par vienu mērķi, vienu vīziju, kādā ilgtermiņā tiek redzēta Latvijas ostu attīstība.

Pēc mērķa definēšanas izmaiņas esošajā sistēmā varētu ieviest daudz vienkāršāk un daudz efektīvāk, nezaudējot tagad vēl vairāk. Tā, kādā veidā piedāvāto reformu projekts no Satiksmes ministrijas puses tiek virzīts šobrīd, turpināt nedrīkst.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas