Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Plakāts, ko veidojusi māksliniece Daiga Brinkmane

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

BNN, uzsākot sarunu ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori un vadošo pētnieci Skaidrīti Lasmani, jautājumā par tautas vēlētu prezidentu, Lasmane noteic: «Manuprāt, vēl nedaudz jānogaida, lai sabiedrība vairāk pierod pie demokrātijas.»

Turpinot sarunu, Lasmane atzīst, ka ir par tautas vēlētu prezidentu nākotnē, tomēr par vēsturi un tagadni izsakās kritiski:«Es esmu par tautas vēlētu prezidentu vairāk nekā par pēdējiem nespējīgajiem, intelektuāli nepilvērtīgajiem prezidentiem, es atļaušos tā teikt.»

Arī par tagadējo Latvijas prezidentu Lasmane izsakās skarbi: «Arī pašreizējais prezidents, es uzskatu, ka ir, es teikšu godīgi, intelektuāli nevarīgs, tāpat kā divi pēdējie varianti, kuri nespēj nevienu saprātīgu projektu piedāvāt vai saprātīgu domu pateikt, jo prezidentam ir jābūt gudram, kāda bija Vaira Vīķe- Freiberga.»

Vislabākās asociācijas par to, kādam ir jābūt prezidentam, profesore un vadošā pētniece atminas Vairu Vīķi – Freibergu, sakot, ka viņa bija spilgta, gudra un rezultatīva. «Viņa tiešām bija pamanāma. Viņa bija gan vizuāli, gan intelektuāli, gan emocionāli piesaistoša. Viņa ir palikusi atmiņā kā prezidente, turklāt viņas laikā jau bija visi šie grūtie starptautiskie iekļaušanās projekti gan Eiropas Savienība, gan NATO.»

Tomēr, atgriežoties pie sarunas par tagadni, Lasmanei ir vairāki retoriski jautājumi: «Pašreizējais prezidents piedalās visos tautas pasākumos, visās teātra pirmizrādēs, viņš visur ir klāt, bet kāds tam ir rezultāts, kas mainās? Kas ir uzlabojies, kā tas ietekmē sabiedrību? Kaut kādi rezultāti gan jau, ka būs, varbūt par ātru prasīts, bet, es domāju, ka no prezidenta prasa kaut kādu pārikdienišķāku šo varēšanu,» tā sarunā ar BNN savu viedokli pauda profesore.

BNN jau iepriekš norādīja, ka, uzrunājot Saeimas deputātus pavasara sesijas noslēgumā, Vējonis norādīja, ka Latvijas iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība. To varētu uzlabot, paplašinot Valsts prezidenta pilnvaras, kā arī piešķirot Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības izveidē un darbības programmas īstenošanā.

Aicinot deputātus, Vējonis teica: «To varētu panākt, ja Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, bet viņa aicinātos ministrus ieceltu Valsts prezidents. Tāpat Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds Valsts prezidenta pilnvaru paplašinājums prasa, lai Valsts prezidentu ievēlētu visa tauta tiešās vēlēšanās.»

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra pēc prezidenta uzrunas pauda savu viedokli: «Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai.»

BNN iepriekš ziņoja Skudras uzskatu, ka ņemot vērā pašreizējās Valsts prezidenta ierobežotās pilnvaras, uzticība prezidentam ir pietiekama, salīdzinot ar parlamentu, valdību un politiskajām partijām. Skudra norādīja, ka Vējonim būtu jāsāk ar izmaiņām politiskajās partijās, parlamentā un valdībā, jo šeit uzticības līmeņi ir daudz zemāki.

«Es esmu par tautas vēlētu prezidentu, jo tas, ka prezidentu ievēl neliels Saeimas deputātu vairākums, starptautiskā kontekstā nav īsti tāda procedūra, kas izsauc cieņu pret attiecīgo personu. Tomēr tādā gadījumā ir jāpieņem atsevišķs likums, kas regulē šo procedūru, un tad tas ir saistīts ar diezgan nopietnām izmaiņām Satversmē,» pārliecināts ir eksperts.

Skudra netic, ka pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām šādas izmaiņas būtu iespējamas, un aicinājums, visticamāk, «nomirs dabīgā nāvē», jo šobrīd tam nav labvēlīgs politiskais klimats. Viņš teica, ka ir grūti paredzēt, kam šāda kārtība būtu izdevīga, ja šādas vēlēšanas notiktu jau tagad.

Arī Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars pievienojies abiem iepriekš minēto ekspertu viedokļiem par tautas vēlētu prezidentu. Viņš esot pozitīvi noskaņots šajā jautājumā: «Tautai ir jāizvēlas tas, kurš pārstāvēs Latviju, kurš virzīs premjera kandidātu, būs Nacionālās drošības padomes vadītājs. Tas ir jāizvēlas cilvēkiem.»

Tomēr Bondaram mulsinoši šķiet tas, ka Vējonis aicina šajā jautājumā noteikt Saeimai: «Šis jautājums nevar tikt novirzīts uz Saeimu, kur mēs bieži vien redzam, ka tas ir kaut kāds īstermiņa politiskais tirgus, kā rezultātā tiek ievēlēts kāds politiskais kandidāts. Laika ir pietiekami, lai mēs varētu sarīkot tautas prezidenta vēlēšanas jau ar nākamo prezidentūras termiņu,» BNN iepriekš vēstīja Bondara viedokli.

Tāpat iepriekš vēstīts, ka Vējonis aicinājis Saeimu nekavēties un nepieciešamos grozījumus Satversmē izskatīšanai virzīt šajā rudenī, un «tautas vēlētam Valsts prezidentam būtu jāpiešķir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu,» bildis Vējonis.

Uz viņa teikto deputāti reaģējuši ar pieklusinātiem saucieniem, daļai no parlamentāriešiem pat aplaudējot.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību Valsts prezidentu ievēl Saeima ar vismaz 51 deputāta atbalstu.

Ref: 225.000.103.1275

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas