bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 17.08.2019 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Viedoklis: Pūce iestājas par netaisnības beigšanu, ZZS gatavo «nepadošanās plānu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

Var saprast, kādēļ Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlas apturēt administratīvi teritoriālo reformu (ATR) – kad tā tiks īstenota, ZZS var zaudēt savu pārākumu vietējās varās, jo lielākos novados būs arī lielāka deputātu pārstāvniecība, un līdz ar to daudz mazāka iespēja savējo pulciņā «bīdīt lietas», raksta reģionālais laikraksts Ventspilnieks.

Medijs norāda, ka Latvijas Zaļā partija (LZP) visiem spēkiem cenšas «torpedēt» ATR, saucot to par «valsts pārvaldi diskreditējošu» un runājot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju.

«ZZS, kurā ietilpst LZP, 2009.gadā uzsāktās reformas tālāku īstenošanu bremzējusi jau visus iepriekšējos gadus, un arī tagad turpina rosīgi gatavot «nepadošanās plānu». Tiesa, izskatās, ka zaļzemniekiem primārās nav pašvaldību intereses, bet gan pašu politiskās dividendes un ietekme reģionos,» komentē Ventspilnieks.

Kopš 26 rajonu un 522 vietējo pašvaldību vietā administratīvi teritoriālās reformas ceļā iegūtas deviņas republikas pilsētas un 110 novadi, ir pagājuši desmit gadi, bet tālāki būtiski soļi vietvaru reorganizēšanā tā arī nav sperti, pat neraugoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteikto pienākumu pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Patvaldniekiem reforma neder

Pašvaldību vēlēšanās ZZS kopumā ieguva 157 deputātu vietas, LZS – 146, LZP – 82. Šo partiju deputāti pārstāvēti arī partiju apvienībās. ZZS un tās dalīborganizācijām LZS un LZP kopumā ir 44 pašvaldību vadītāji no 118 priekšsēžiem. Savukārt ZZS sadarbības partneriem – partijai Latvijai un Ventspilij ir deviņi deputāti Ventspils pilsētas domē, Liepājas partijai – sešas vietas Liepājas domē.

«Nav brīnums, ka šīm partijām ATR nu nekādi nepatīk un, jādomā, nepatiks ne pie kādiem apstākļiem,» komentē Ventspilnieks, un atzīmē, ka daudziem līdzšinējiem pašvaldību vadītājiem, deputātiem un administratīvajiem darbiniekiem īpaši netīkami šķiet plāni par reformas gadījumā gaidāmo administratīvā aparāta samazināšanu, un tā rezultātā ietaupītajiem līdz 120 miljoniem eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem.

ZZS: Būtu vieta valdībā, atbalstītu

Jau Valda Dombrovska (JV) valdības deklarācijā bija norādīts: «Turpināsim valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. [..]»

Savukārt Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā bija vīzija par sadarbības teritoriju veidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, atzīmē Ventspilnieks.

Toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izstrādāja projektu par 29 sadarbības teritoriju ieviešanu, bet Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kuras priekšgalā ir ZZS biedrs Gints Kaminiskis, projektu nokritizēja, sakot, ka «teritorijas sadalītas nepamatoti, bez dziļākas izpētes un loģikas».

«Retorika būtībā tā pati, kas tagad, runājot par Pūces piedāvāto reģionālās reformas variantu,» atzīmē medijs.

«Tā ir bezjēdzīga lieta un ministrs Kaspars Gerhards labi zina, ka ZZS par to nebalsos,» izteicās toreizējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Ventspilnieks norāda, ka «uz šī fona jo interesantāks šķiet ZZS valdes priekšsēdētāja Armanda Krauzes īsi pēc 13.Saeimas vēlēšanām pēc tikšanās ar Attīstībai/Par! pārstāvjiem paustais – Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un, ja ZZS rastu vietu nākamajā valdībā, atbalstītu tās īstenošanu.»

«Šādu viedokļa maiņu citādāk kā par sīku politisko šantāžu nenosauksi,» komentē medijs.

Kāda ir esošā situācija?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uzskata – viens no reformas galvenajiem uzdevumiem ir būtiski mazināt Pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietekmi, mainot gan pašreizējos pašvaldību finansēšanas principus, gan radot citus instrumentus ienākumu piesaistei, gan arī ceļot izdevumu un funkciju efektivitāti. LTRK arī uzskata, ka ATR ietvaros nepieciešams realizēt arī citas reformas, kur radušās problēmas saistībā ar līdzšinējo reģionālo dalījumu – imigrāciju, ceļu tīklu un transporta sistēmu, vispārējās un profesionālās izglītības tīklu.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem šobrīd administratīvās izmaksas pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju; no pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām; vien 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju; tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas miljona eiro apmērā; tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai; lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās.

Tas norāda uz acīmredzamu daudzu pašvaldību iedzīvotāju diskrimināciju, un VARAM vēlas šo netaisnību beigt, skaidro Ventspilnieks.

Ko paredz reforma un ko iegūs iedzīvotāji?

VARAM ieskatā lielāku novadu izveidošana, kur pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi, ļaus veiksmīgāk sekmēt attīstību reģionos. Cita starpā tas ļautu izveidot arī racionālāku skolu tīklu, kas, savukārt, dotu iespēju nodrošināt augstāku atalgojumu skolotājiem.

Saskaņā ar Pūces teikto, pašvaldību reformas mērķis ir novērst netaisnību, ka cilvēki tiek diskriminēti pēc to dzīvesvietas.

«Bez spēcīgiem attīstības centriem nav līdzsvarotas reģionālās attīstības; bez pietiekamas nodokļu ieņēmumu bāzes nav kvalitatīvu pakalpojumu izglītībā un sociālajā aprūpē; bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Mans mērķis, īstenojot pašvaldību reformu, ir nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam – neatkarīgi no viņa dzīvesvietas – saņemt labus pašvaldības pakalpojumus,» tā Pūce.

Ministrs arī norāda, ka, nosakot jauno novadu robežas, tiks ņemts vērā kā iedzīvotāju skaits noteiktu pakalpojumu nodrošināšanai, tā arī attālums no tālākās vietas attiecīgajā novadā līdz potenciālajam novada centram pakalpojuma saņemšanai. Vairumā gadījumu nokļūšanai novada centrā iedzīvotājiem būšot nepieciešamas 20 līdz 30 minūtes, retos gadījumos maksimālais ceļā pavadāmais laiks varētu būt līdz 50 minūtēm.

Ventspilnieks gan paredz, ka šie jautājumi neiztiks bez asām diskusijām, «vēl jo vairāk tādēļ, ka daudzas pašvaldības pret ierastās kārtības maiņu asi iebilst.»

Piemēram, VARAM 25.aprīlī apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai. Ministrija norāda, ka vietvaras lēmums ir pretrunā ar likumu Par pašvaldībām, kas pašvaldības var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

«Arī uzdotais jautājums «Vai Jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju?» rada maldinošu iespaidu, ka iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo reformu. Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus,» norāda ministrija.

Jāatzīmē, ka likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā līdz 1.decembrim.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->