Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Par to, kādas tad ir īpatnības šajā pašvaldību priekšvēlēšanu komunikācijā, skatoties plašāk – Latvijā kopumā, Cāne min: «Pirmā no tām ir saistīta ar to, ka reklāmās uzsvars lielākoties tiek likts uz konkrētām personālijām (vienu vai divām), nevis kopējiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām, kas vairāk raksturīgs Saeimas priekšvēlēšanu kampaņām. Pašlaik vides reklāmās un partiju avīzēs tiek izceltas sarakstu līderu sejas, un tas arī saprotams, jo pašvaldībās cilvēki ir vairāk savstarpēji pazīstami un sejas atpazīstamas.»

Turpinot, viņa saka: «Arī radio, kas šajā priekšvēlēšanu laikā tiek izmantots īpaši aktīvi, mūs uzrunā sarakstu līderi. Saprotot, ka sabiedrība mūsdienās vairs neuztver garus tekstus un izvērstu saturu, arī reklāmas ziņojumi ir kļuvuši pavisam vienkārši – viena konkrēta atpazīstama persona pauž vienu konkrētu aktivitāti, kuru apsola īstenot.»

Norādot arī to, ka tā var būt cīņa ar korumpantiem, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolās, solījums kaut ko uzcelt vai apkarot kādu nebūšanu. Reklāmas ziņojumiem kļūstot arvien lakoniskākiem, uzvarētājs šajā kategorijā, šķiet, ir Mārtiņš Bondars ar «Gāžam Nilu!» – īsāk un skaidrāk vairs nevar būt.

Docente atzīmē, ka sociālie tīkli Latvijā, kopumā, ir vēl maz apgūta joma pašvaldību priekšvēlēšanu aģitācijā.

«Nedaudz citādi priekšvēlēšanu aģitācijā tiek lietoti sociālie tīkli. Vairumam lielāko partiju sarakstiem (vismaz Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās) ir izveidota sava Facebook vietne, retāk tiek lietoti Twitter un draugiem.lv, arī Youtube

Turpinot, viņa norāda, ka informācija sociālajos tīklos ir jau detalizētāka un arī daudzveidīgāka, nekā reklāmās. Taču, kopumā to visu papētot, ir redzams, ka daudzi kandidātu saraksti pieļauj tās pašas kļūdas, ko daudzi uzņēmumi.

«Viņi īsti neizprot sociālo tīklu komunikācijas īpatnības, un vēstījums ir vienpusīgs, ar propagandas raksturu, un ļoti neinteresants – lielākoties nopietni vai smaidīgi kandidāti, nedaudz vietas atvēlēts sarakstu programmām, tas viss atšķaidīts ar dažiem skaistiem novada vai pilsētas skatiem. Un, kas diemžēl ir ļoti plaši izplatīts, nav ievērotas tehniskās īpatnības, kas nepieciešamas kvalitatīvu vizuālo materiālu ievietošanai,» savu uzskatu pauž augstskolas Turība docente.

Kaut cik interesants saturs un profesionāla pieeja ir tikai nedaudzās vietnēs (te es nerunāju par tām Facebook vietnēm, kuras apsaimnieko nolīgtas aģentūras, bet gan deputātu kandidāti paši), un tas savukārt atspoguļojas lapas sekotāju skaitā – lielākajai daļai vietņu sekotāju skaits ir tikai ap simtu, pat 50 vai vēl mazāk.

Cāne secina – sociālie tīkli Latvijā, kopumā, ar retiem izņēmumiem, ir vēl maz apgūta joma pašvaldību priekšvēlēšanu aģitācijā.

Lielās un arī mazās pašvaldībās administratīvā ietekme tiek izmantota visdažādākajos veidos aģitācijas laikā, norāda Cāne.

«Vēl viena īpatnība, kas arvien vairāk iezīmējas, ir, pašlaik, pašvaldību galvgalī esošo politisko spēku mēģinājumi ierobežot konkurentu priekšvēlēšanu aktivitātes. Ir pašvaldības, kurās pie varas esošie ir pieņēmuši aizliegumu izvietot vides reklāmas (visā teritorijā, tikai daļēji vai arī atsevišķos kanālos), tādējādi nedodot iespēju, jo īpaši jaunajiem sarakstiem, iepazīstināt un pārliecināt par sevi.»

Lielās un arī mazās pašvaldībās administratīvā ietekme tiek izmantota visdažādākajos veidos, gan ar dažādiem aizbildinājumiem neizsniedzot atļauju konkurentu iecerētām aktivitātēm, pretēji kā tas ir ar pašu iniciētiem sarīkojumiem, gan citādi ierobežojot konkurentu piekļuvi potenciālajiem vēlētājiem. Turklāt tas tiek darīts arvien juridiski prasmīgām un pat no skaidrojošās komunikācijas viedokļa ciniskāk, kā tas ir redzams Rīgas domes iniciētā BI2 koncerta gadījumā, uz neseno gadījumu norāda Cāne.

«Nav viegli orientēties šajā priekšvēlēšanu laikā, un drīz tas beigsies,» nobeigumā saka Biznesa augstskolas Turība docente Cāne.

Ref: 225.000.103.946

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas