Viedoklis | Uzņēmēji mūk no Latvijas jeb nedaudz par banku politiku

 

BNN savu viedokli pauž Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu arodbiedrību Konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis.

Domājot par Latvijas finanšu sistēmas «kapitālo remontu», kura mērķis bija netīrās naudas atmazgātāju padzīšana no Latvijas, gribas vaicāt – vai līdz ar nezālēm neesam izravējuši arī labos augus? Banku piekoptā drastiskā politika novedusi pie tā, ka daudzi investori Latvijai met līkumu, un ne viens līdz šim mūsu valstī sekmīgi strādājošs uzņēmums plāno pārnest savas ražotnes uz citām valstīm. Vai tiešām tāds bija «remonta» mērķis?

Ja kāds sadomās dzīvokļa remonta laikā noārdīt nesošo sienu un nospļauties uz to, ka tādēļ arī visa māja var sagrūt kā kāršu namiņš, visticamāk, šādu cilvēku nosauks par traku. Toties, ja bankas, neko nepaskaidrojot, klapē ciet gan juridisku, gan fizisku personu kontus iluzoru un nepamatotu aizdomu dēļ, finanšu sistēmas uzraugi to vērtē kā saprātīgu piesardzību. Diemžēl šī [ne]saprātīgā piesardzība novedusi pie tā, ka daudzu uzņēmumu darbs ir apgrūtināts, jo kontu bloķēšana, slēgšana vai atteikums konta atvēršanai rada nopietnu risku to komercdarbībai un tālākai pastāvēšanai.

Lielāku sabiedrības ievērību šī problēma guva pēc tam, kad toksiskā Aivara Lemberga dēļ problēmas ar banku kontu bloķēšanu sākās vairākiem lieliem tranzīta nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kas draudēja gan ar tūkstošiem darbavietu zaudēšanu, gan ļoti nopietnām problēmām pašai nozarei. Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu arodbiedrības vērsa uz to gan valsts augstāko amatpersonu, gan ministru, gan arī Finanšu un kapitāla  tirgus uzraudzības komisijas uzmanību.

Tagad izrādās, ka ar līdzīgu situāciju, saskaņā ar aizsardzības ministra Arta Pabrika teikto, saskārusies arī aizsardzības nozare, jo arī tajā strādājošajiem uzņēmumiem bijusi negatīva pieredze sadarbībā ar Latvijā strādājošām bankām. Stāsts tas pats vecais – kā norāda ministrs, minētajiem uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai atsevišķos gadījumos uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti. Nav grūti iedomāties (vēl jo vairāk tādēļ, ka paši esam gājuši un turpinām iet tam visam cauri), cik saspringta situācija valda šajā nozarē, ja reiz aizsardzības ministram (!) publiskajā telpā nākas apelēt pie banku un kredītiestāžu uzraugu veselā saprāta!

Tā vien šķiet, ka bankas konsekventi īsteno «ka tik kaut kas nenotiek» politiku un par to, kas šādas rīcības dēļ notiek ar tautsaimniecību, tām, atvainojiet, ir nospļauties.

Zināmā mērā to var saprast – piemēram, Swedbank Zviedrijas banku uzraugs vēl tikai šā gada martā piemēroja 395 miljonu ASV dolāru sodu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem, savukārt SEB bankai 2020.gada  jūnijā Zviedrijas finanšu uzraudzības iestāde uzlika aptuveni 95 miljonu eiro lielu sodu par nepilnībām cīņā ar naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs. Taču vai tādēļ katrs klients jau apriori jāuzskata par blēdi, naudas atmazgātāju un visādā ziņā aizdomīgu personu?

Ir apsveicami, ka Latvija izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, taču, citējot valsts prezidenta Egila Levita intervijā laikrakstam Diena teikto, šobrīd «mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī». Katrs, kuram ir konts bankā, var rēķināties ar to, ka kādā nebūt ne jaukā brīdī viņš, atkal citējot Valsts prezidentu, «nonāk attaisnošanās pozīcijā: kāpēc tu esi samaksājis rēķinu, un ko tu darīji ar to naudu». Stāstu par to, kā pēc pāris tūkstošu ieskaitīšanas savā kontā, cilvēks paliek pie sasitas siles – nobloķēta konta –, mūsdienu Latvijā netrūkst. Kamēr cilvēks taisnojas, ka pārdevis par skaidru naudu mašīnu vai izvilcis no matrača apakšas ilgi krātos ietaupījumus, viņš paliek bez iztikas līdzekļiem.

Netrūkst arī uzņēmēju stāstu par to, ka pietiek ar pašu mazāko kļūdu, lai pieeja kontam tiktu slēgta ne tikai tajā kredītiestādē, ar kuru kompānija sadarbojusies, bet arī visās citās bankās. Tikai sekas tad ir smagākas – jo īkšķi sūkāt nu var visi attiecīgā uzņēmuma darbinieki. Vai kāds brīnums, ka uzņēmēji un investori sāk mukt no «banku veiksmes zemes» Latvijas kā velns no krusta un pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju.

Priecē, ka valsts augstākās amatpersonas beidzot pamanījušas situācijas absurdumu.

Valsts prezidents Egils Levits atzinis: «(..) mums ir jāatgriežas ceļa vidū, nepieļaujot atkal naudas atmazgāšanas mašīnu, kas te bija līdz šim, bet arī netraucējot ekonomiku un neveidojot tādu vispārēju pilsoņu novērošanas mehānismu.» Arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš  Finanšu sektora attīstības padomē nācis klajā ar skaidru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu, beigt «tikai meklēt melnās naudas» un sākt pildīt attīstības funkciju. Es ļoti ceru, ka premjera aicinājums iet uz risku vadību un beigt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem, finanšu sektorā radīs dzirdīgas ausis.

Diemžēl pagaidām, citējot aizsardzības ministru Arti Pabriku, joprojām var teikt, ka banku sistēmā «iemitinājies baiļu vīruss», un Latvija nokļuvusi absurdā situācijā, kad godīgam uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav vainīgs.

Taču kamēr uzņēmējs cenšas pierādīt, ka viņš nav ēzelis, bet bankas spītīgi turas pie ieskata, ka no šī nepārnadžu dzimtas pārstāvja viņā kaut kas tomēr ir, ne viens vien uzņēmums nonāk uz bankrota sliekšņa, bet citi pagriež Latvijai muguru. Jo uzņēmēji vēlas strādāt, nevis šķiest laiku un enerģiju tam, lai pierādītu savu nevainīgumu. Valdība, cik var spriest pēc valsts augstāko amatpersonu izteikumiem, uzņēmējus jau ir sadzirdējusi, tagad atliek vien cerēt arī uz Finanšu kapitāla tirgus uzraudzības komisijas veselo saprātu.

Saistītie raksti

Viedoklis | Pūce netur līdzi Lemberga auto štellēm

Pūces pīšanās melos par ikmēneša ieguvumu 250 eiro vērtībā tālu atpaliek un nobāl uz Ventspils pilsētas pašvaldības vadītāja Aivara Lemberga blēdīgo auto šteļļu un to piesegšanā iesaistīto pašvaldības iestāžu un amatpersonu rīcības fona.

Viedoklis | Mīts par Ventspils «dižo» ekonomikas veidotāju

Vienīgā persona, ar kuru Krievijas komersanti jau sen nerunā un vairs nekad nerunās par jaunām kravām, ir de facto esošais pilsētas galva.

Lembergs paņem kārtējo slimības lapu – tiesas sēdes atliktas, domes sēdes «vadīt» neatsakās

10.novembrī tiesā informē, ka Lemberga slimības dēļ krimināllietas izskatīšana atlikta līdz 23.novembrim. Jau 11.novembrī var vērot, kā saslimušais Lembergs visai veselīgā garā piedalās Pilsētas attīstības komitejas sēdē.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...

Epidemiologu aprēķini: Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos

Pēc epidemiologu aprēķiniem, vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret COVID-19 vīrusu.

Rīgā oficiāli sākas A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments

Otrdien, 1.decembrī, oficiāli sācies A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1.aprīlim, vēsta Rīgas domes Satiksmes departaments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!