VIEDOKLIS | Ventspilī ir «trīs ostas» – tas uzņēmējdarbībai par labu nenāk

No antīkās vēstures laikiem zināms, ka triumvirāts nav tā labākā pārvaldības forma. Vismaz Romas impērija to mēģināja divreiz, un abos gadījumos «iesēdās peļķē». Līdzīga situācija nu jau vairāk kā gadu ir izveidojusies Ventspils ostā, pie kuras stūres rata dažādos jautājumos ir gan Ventspils brīvostas pārvalde, gan VAS Ventas osta, gan cenšas pieķerties arī pašvaldības iestāde Ventspils osta. Visās šajās «ostās» neapjukt var tikai Ventspils ostas darbā ļoti pieredzējuši uzņēmēji. Jaunpienācējiem var rasties kārdinājums griezt savu kuģi uz citu pusi.

Ventspils brīvostā «divvaldība» sākās jau 2019.gada 9.decembrī, kad Aivaru Lembergu un Ventspils Brīvostas pārvaldi ASV iekļāva Magņitska sankciju sarakstā. Lai nepieļautu Ventspils ostas darba paralizēšanu, valdība pieņēma tam brīdim loģisku lēmumu – dibināt jaunu ostas pārraugu VAS Ventas osta, bet Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes ņemt valsts pārraudzībā. Pašvaldību pārstāvjiem nācās šķirties no siltajām vietām to valdēs, kas vismaz Ventspils gadījumā, ņemot vērā «toksisko Lembergu», tobrīd šķita loģisks lēmums.

Tiesa, tagad jaunā Ostu likuma kontekstā atkal tiek spriests par pašvaldību lomu un iesaisti ostu pārvaldībā.

Bet atgriezīsimies pie pāris gadu seniem notikumiem. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits tolaik skaidroja, ka Ventas ostas dibināšana ir solis virzienā uz jaunu ostu pārvaldības modeli, bet, kad Ventspils brīvosta no sankciju saraksta tika izņemta, Linkaits pauda, ka apzināta paralēlu struktūru veidošana nav nepieciešama un teicās raudzīties, kā varētu izmantot Ventas ostu kā pilotprojektu attiecībā uz ostu pārvaldības reformu. Ir pagājuši divi gadi, bet īpaši sasniegumi nav manāmi.

Kāda tad ir pašreizējā situācija? Ja raugāmies no Ventas ostas vadības skatpunkta, visticamāk, viss ir kārtībā. (Te vietā atgādināt, ka VAS Ventas osta četras padomes locekles un vienīgā valdes locekle savulaik tika izvēlētas bez konkursa, galvenokārt no ministriju pārstāvjiem, un nekādas pieredzes ostu biznesā viņām līdz tam nebija.)

Kaut kāda darbība notiek, amata atlīdzības tiek maksātas regulāri, un nekādus īpašos rezultātus no šī «pilotprojekta» neviens neprasa.

Kā liecina VAS Ventas ostas 2020.gada finanšu pārskats, tad uzņēmumam ar 35 tūkstošu eiro pamatkapitālu neto apgrozījums minētajā periodā bija 2 079 743 eiro liels. Administrācijas izmaksas kopumā bijušas 147 946 eiro (tai skaitā valdes locekles alga 36 333 eiro apmērā un četru padomes locekļu atalgojums – 40 330 eiro), bet peļņa pēc ienākuma nodokļa nomaksas bija 398 108 eiro.

Valstij dividendēs pienākošies teju 239 tūkstošu eiro tika novirzīta Ventspils ostas publiskās infrastruktūras uzturēšanai. Varētu teikt, ka  jaundibinātais uzņēmums tādējādi pierādījis savu kā «pilotprojekta» lietderību un saimniecisko tvērienu, taču  te ir viena, bet ārkārtīgi būtiska nianse.

Proti, tā kā tukšā vietā radītajai Ventas ostai vajadzēja naudu algu un citu izdevumu segšanai, Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP) tai dāsni atdeva četrus līgumus ar kuģu aģentūrām.

Daļa naudas tika iztērēta Ventas ostas vajadzībām, daļa – maksājot par ostas infrastruktūras izmantošanu un ostas pakalpojumiem, skaitīta atpakaļ VBP. Būtībā nauda no vienas valsts kabatas tikusi pārlikta otrā valsts kabatā, ar to vien starpību, ka daļa no tās tērēta Ventas ostas darbinieku, valdes un padomes locekļu atalgošanai. Taču, ja ticam Satiksmes ministrijas mājaslapā rodamai informācijai, VAS Ventas osta misija ir «veicināt ostas attīstību, sekmējot Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, attīstot ostas teritoriju, piesaistot investīciju projektus, nostiprinot un paplašinot ostas klientu loku». Pagaidām izskatās, ka šis loks tiek «paplašināts» uz VBP jau iepriekš noslēgto līgumu rēķina.

Būtībā visu 2020.gadu Ventspils brīvostā vienā teritorijā darbojās divi saimnieki, bet gada nogalē tolaik vēl Aivara Lemberga vadītā Ventspils dome sarūpēja «pārsteigumu» jaundibinātas pašvaldības iestādes Ventspils osta personā.

Vēl par šo tematu: BNN PĒTA | ASV sankcijām «jubileja». Lembergs atkal met aci uz brīvostas kontroli

Šī uzņēmuma pārraudzībā ar domes svētību tika nodoti vairāki vērtīgi ostas īpašumi. Rezultātā starp VBP un Ventspils domi  sākās rīvēšanās par ostas teritorijā esošajām zemēm un nomas līgumu slēgšanu un pārslēgšanu ar uzņēmējiem. Taču kamēr puses viena otru vaino atbilstošas komunikācijas trūkumā, skaidro, kas, kam un cik likumīgi pieder, bet Satiksmes ministrija izsakās, ka Ventspils ostai nav tiesiska pamata darboties brīvostā, jo saskaņā ar likumu ostas darbību nodrošina VBP, nevis pašvaldības iestāde, no visas šīs jezgas nākas ciest komersantiem.

Pirmkārt, atklāts ir jautājums, ar kuru no visām trim «ostām» būtu jārisina aktuāli ar ostas darbību saistīti jautājumi, ar ko būtu jārunā par nomas līgumu slēgšanu, pagarināšanu u.c. noteikumiem, un kurš, galu galā, šajā savdabīgajā «trimuvirātā» ir galvenais, otrkārt, daudzās ostas – Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventas osta un Ventspils osta – rada neskaidrības arī potenciālajos sadarbības partneros.

Nevar izslēgt, ka tieši šī «trīsvaldība» var kļūt par to smilšu graudiņu, kas kāda  kravu īpašnieka izvēles kausam var likt Ventspils vietā izšķirties par labu, piemēram, Klaipēdai vai Rīgai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas