bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Viena diena tiesas zālē kopā ar Lembergu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2018.gada 12.martā noritēja kārtējā tiesas sēde, tiesu debates, kurā turpināja izskatīt apsūdzības Aivaram Lembergam, Anrijam Lembergam un Ansim Sormulim. Bieži «uzpeld» jautājumi par to, kāpēc šis tiesas process ilgst jau deviņus gadus. Ārpus cīņām par ietekmi, lēmumu labvēlību un citiem skaļiem jautājumiem BNN šoreiz nolēma «ielūkoties lācītim vēderā» jeb kā noris viena sēde.

Ierodas Aivars Lembergs, tērpies zaļās biksēs, mētelī, cepurē. Viņa advokātei Irinai Kaukei tas izraisa tādu sajūsmu, ka viņa izsaucas: «Oй, kakoй зеленый!» [O, kāds zaļš! – no krievu val.] Kad abi iekārtojušies, savā starpā krieviski sačukstas. Tikmēr ierodas arī pārējie apsūdzētie: Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis video konferences formātā.

Ierodas tiesneši, un tiesa tiek pasludināta par atklātu. Galvenais tiesnesis Boriss Geimans: «Tātad šodien mēs turpināsim [smaga nopūta] debates šajā lietā.» Aivars Lembergs izsaka iebildumus par to, ka lieta netiek izskatīta pa epizodēm, kā izmeklēšanas sākumā solīts. Geimans atbild, ka nevar novērtēt prokurores darbu. Diskusija neturpinās.

Nākamā svarīgā lieta: Aivars Lembergs lūdz «varbūt runāt mazliet lēnāk, jo tie, kas klausās, nevar uztvert tekstu». Geimans «cer, ka tas tiks ņemts vērā». Lembergs «jau saprot, katram sava dikcija», bet Geimanam tas īpaši neinteresē, tāpēc viņš ātri pārtrauc ar teikumu: «Skaidrs, paldies, sapratu.»

Anrijs Lembergs jautā par vēl vienu svarīgu sēdes daļu: «Atvainojiet, cikos šodien pusdienas?» Daļa klātesošo atļaujas ievilkt elpu saspringtajā tiesas gaisotnē un pasmieties. Pusdienu pārtraukums gaidāms pusvienos, kas nozīmē, ka jāiztur pusotra stunda.

Prokurors Juris Juriss paņem mapi, kurā ir aptuveni 120 lappušu. Un sāk lasīt. Tiek cītīgi lasīts par katru firmu: kur, ko, kad un kā Aivars Lembergs pieprasījis kā kukuli, firmu reģistrācijas numuri, kā arī visi datumi, no kura līdz kuram, kādus amatus (domes priekšsēdētājs, pilsētas attīstības valdes loceklis u.tml.) apsūdzētais ieņēmis.

Apsūdzības tiek izteiktas par firmu akciju, piemēram, Multi Nord AG, AS Ventspils parks, AS Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta, prettiesisku pieprasījumu, par kukuļa nodošanu, kura neizpildes gadījumā Aināram Gulbim un citiem iestāsies nelabvēlīgas sekas. Apsūdzības tiek izteiktas arī par dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu par nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu AS Ventamonjaks komercdarbības interesēs u.tml. Informācijas ir daudz. Ļoti daudz.

Katrs, kurš nelasa, kavē laiku, kā nu var – sēžot telefonā, skatoties datorā vai kaut ko lasot planšetē. Tiesnesis ar garlaikotu sejas izteiksmi sākumā klausās, pēc tam paņem kaut kādas lapas un lasa.

Desmit minūšu pauzes laikā Lembergs iziet parunāties ar savu advokāti.

Pēc pauzes visi atkal ieņem savas pozas: Anrijs Lembergs atlaižas krēslā un skatās datora ekrānā, tiesnesis Geimans izskatās ļoti noguris, vērotāji arī paņem savus telefonus un/vai blociņus, lai kaut ko pierakstītu vai kavētu laiku. Tikmēr Aivars Lembergs ar savu advokāti ir tikuši pie galda lampas un seko līdzi lasītajam.

Pēc gandrīz stundu garas priekšā lasīšanas nāk gaidītais pusdienu pārtraukums. Pēc tā daļa klātesošo apspriež, kur un kas ēsts pusdienās. Tiesneši ierodas trīs minūtes vēlāk, bet Aivars Lembergs – piecas. Tiesnese Irīna Jansone jau sāk izrādīt neapmierinātību, kad apsūdzētais tomēr ierodas ar atvainošanos.

Turpinās firmu nosaukumi un reģistrācijas numuri, citāti no pagājušā gada sēdēm un «dokumenti un liecības, kas tiks analizēti turpmāk to kopējā un savstarpējā sakarībā, pierāda, ka apsūdzētajam, Aivaram Lembergam, pastāvēja reāla iespēja [..] ar savu amatu panākt, ka tiek apdraudētas Aināra Gulbja komercdarbības intereses». Tiek pieminēta kāda dokumenta kopija, kas atrodas 122.sējumā…

Aivars Lembergs stundām klausās, kad un ko viņš ir darījis vai, pēc viņa apgalvotā, nav darījis. Arī citi klausās. Un kurš gan vainīgs, ka ir tik daudz sējumu ar dokumentu kopijām? Ka ir tik daudz apsūdzību? Kamēr prokuratūra lasa apsūdzības, tiesnesis joprojām cīnās ar nogurumu, ik pa brīdim sačukstoties ar pārējiem tiesnešiem.

Arvien spēcīgāk raisās pārdomas: «Kuram šī sēde šķiet nepieciešama?» Vismaz šādā formātā un ilgumā.

Šķiet, ka pusdienas nav devušas nepieciešamo enerģijas devu, tiesnesis ik pa laikam uz 15 sekundēm aizver acis. Bet gulēt nedrīkst, jo klātesošajos ir arī kāda žurnāliste. Un tās jau ir, kā Kauke iečukstēja Lembergam ausī, «хитрые девочки» [viltīgas meitenes – krievu val.]. Pēc 45 minūšu cīņas ar nogurumu Geimans sāk kavēt laiku, uz maiņām ieskatoties telefonā un sekojot līdzi papīriem.

Apsūdzību uzskaite un izklāsts turpinās tādā pašā garā kā iepriekšējās trīs stundas. Sāk rasties aizdomas, ka debates (vismaz to parastajā izpratnē) īsti nesāksies…

Pulksten 15.30 Kauke palūdz piecu minūšu pauzi, kura tiek atļauta.

Pēc tās Aivars Lembergs lūdz iespēju beigt sēdi bez desmit četros, jo četros ir partiju vadītāju sanāksme. Geimans mazliet pasmaida un pārvaicā: «Jūsu partijas, ja?»

Seko atbilde: «Jā, es pārstāvu to partiju, kuru es vadu, bet tur būs arī citas. Bez desmit četros, tad es līdz četriem varētu aizbraukt.»

Īss pārdomu brīdis, un tad tiek nolemts, ka šodien sēde būs līdz pulksten 15.50. Vēl 15 minūšu lasījums ar apsūdzību un pierādījumu izklāstu un tad atgādinājums, ka rīt, 13.martā, sēde sākas pulksten 11.00, nevis 10.00, jo kādas nu kuram darīšanas. Vēl aša piebilde, ka tiesas sēde tiek pasludināta par slēgtu, un visi ātrā solī dodas laukā.

Karels Čapeks reiz rakstīja: «Un tomēr jūs visi būsiet laimīgi, kad atkal pienāks ģenerālmēģinājuma [tiesas] diena, jūs – autori un aktieri [tiesneši un prokurori], režisori un skatuves meistari [apsūdzētie un advokāti], frizieri un ģērbēji [žurnālisti un vērotāji]. Tā ir gara un drūma diena, smaga kā dzirnakmens un ļaunuma pilna, bet jūs būsiet laimīgi tieši tāpēc, ka tā ir tik nomokoša.» Ja process rit jau desmito gadu, laikam Čapeka sacīto var attiecināt ne tikai uz teātri.


Pievienot komentāru

  1. zuzite teica:

    LEMBERG TURIES JO NEVIENS TUR SEDOSIE NAV BEZ VAINAS tikai viens ir janograuz .

  2. kresiite teica:

    Nesaprotu, ko ar viņu spēlējās???? Ir kāda makanā aizmugure! Zagļiem zagļu asociācija!

  3. Andris teica:

    Pēc klauna Lemberga nāras noilgojušas, lai tur pavadītu atlikušo mūžu…

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.