bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.02.2019 | Vārda dienas: Haralds, Almants
LatviaLatvija

Viena no IZM nākamā gada budžeta prioritātēm – pedagogu atalgojums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKā vienu no nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi pedagogu darba samaksas kāpināšanu.

Kā noskaidrots, IZM, iesniedzot prioritāro pasākumu sarakstu 2019.-2020.gadam, kā pirmā prioritāte izvēlēts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu piemaksu, prēmiju un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma nodrošināšana.

Šim mērķim vairākiem resoriem kopumā 2019.gadā nepieciešami 5,834 miljoni eiro, 2020.gadā – 10,265 miljoni eiro, bet 2021.gadā – 26,963 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsver, ka viņam ir pilnīgi skaidrs, ka jāturpina darbs pedagogu atalgojuma palielināšanai. Patlaban IZM izskatīšanai valdībā iesniegusi rīkojuma projektu par papildu naudas balvu sadali vispārējā izglītībā to pašvaldību pedagogiem, kas ir kārtojuši savu skolu tīklu. Atbilstoši Trīspusējās sadarbības padomē panāktajai norunai pedagogu atalgojuma celšanai ir divi finansējuma avoti – valsts budžeta papildu dotācija un skolu tīkla rezultātā gūtais ietaupījums, atgādināja Šadurskis.

Šogad pieprasīti 1,5 miljoni eiro. Šo procedūru IZM vēlas veikt līdz 2020.gada septembrim. Šadurskis skaidroja, ka pašvaldības, sakārtojot skolu tīklu, ir ieekonomējušas arī trim turpmākajiem gadiem, līdz ar to arī nākamajos gados to pedagogiem piešķirams papildu finansējums vienreizēju prēmiju veidā.

Ministrs skaidro, ka, tā kā noteikta vienota minimālā alga par likmi visā izglītības sistēmā, proti, 680 eiro, pašreizējais ietaupījums no skolu tīkla kārtošanas nav bijis pietiekams, lai varētu celt minimālo likmi. Līdz ar to IZM patlaban vēlas nodrošināt papildu finanšu stimulus un atbalstīt tās pašvaldības, kas darbojas skolu tīkla kārtošanas virzienā. Šadurskis prognozēja, ka minimālo algas likmi varēs celt, sākot ar 2020.gadu, tad sākot pildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Vienlaikus Šadurskis arī uzsvēra, ka divu gadu laikā, kopš ieviests jaunais pedagogu darba samaksas modelis, atalgojumam no valsts budžeta būs novirzīti teju 60 miljoni eiro. «Gan efektīvāks skolu tīkls, gan papildu valsts finansējums ir nodrošinājis pedagogu atalgojuma pieaugumu. Vairākās pašvaldībās vidējais pedagogu atalgojums ir pieaudzis pat 100 līdz 250 eiro robežās, sasniedzot 1 000 eiro par likmi,» teic Šadurskis.

Šadurskis par 710 eiro minimālo likmi runājis vēl šī gada sākumā, norādot, ka to būs iespējams ieviest jau līdz ar jauno mācību gadu, proti, septembrī. Ministrs skaidroja, ka pašlaik, lai minimālo algu par likmi paceltu līdz 710 eiro, līdzekļus, kuru vidū ir arī no skolu tīkla ieekonomētie resursi, varētu mobilizēt šī gada četriem mēnešiem, kas savukārt radītu trīs reizes lielāku finansiālo ietekmi nākamajam gadam, kurā savukārt nav saskatāma nepieciešamo finanšu resursu pieejamība.

«Nav iespējams šogad pacelt līdz 710 eiro, bet nākamajā gadā atgriezties uz 680 eiro,» norāda Šadurskis, piebilstot, ka arī Finanšu ministrijas prasība bija trīs gados ietaupītos līdzekļus nedrīkst ietarificēt minimālajā algā par likmi, neredzot nākotnes perspektīvu. Tāpēc šī nauda tiks izmaksāta kā naudas balvas katra gada beigās līdz 2020.gadam.

Vienlaikus viņš uzsver, ka līdztekus ir jāskata arī jautājums par skolu tīklu, kas, spriežot pēc pašvaldību mēģinājumiem normatīvajā regulējumā aizvien iedabūt tām izdevīgus skolēnu skaita minimumus, pastāvēs vēl ilgi.

«Diemžēl gan migrācijas saldo, gan dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, līdz ar to pašvaldībām nav iespēju saglabāt tik daudz skolu, kāds bijis atstātajā mantojumā, kad laukos dzīvoja nesalīdzināmi vairāk cilvēku,» pauž ministrs.

Šadurskis uzsver, ka pašvaldības arvien uzsver, ka skola ir palicis pēdējais, kas piesaista cilvēkus dzīvei konkrētajā novadā, sakot, ka, ja novadā nav vidusskolas, tad no turienes aizies arī atlikušie iedzīvotāji. Ministra ieskatā tie ir būtiski jautājumi, kas ir jārisina, bet tie nav jākārto tikai vienīgi ar izglītības budžetu, jo, ja tiks mēģināts ar izglītības budžetu risināt iedzīvotāju iekšējās migrācijas jautājumus, tad vienmēr pietrūks naudas. Tas pamatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas un visas valdības kopējs jautājums, norādīja Šadurskis, paužot, ka nepieciešams pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas ir viens no instrumentiem, kas nodrošina valsts harmonisku un līdzsvarotu attīstību.

«Izglītības budžets to nevar pavilkt. Ja to visu liksim uz izglītības budžetu, tad nevar prasīt kvalitāti,» piekodināja politiķis.

Modelējot skolu tīkla sakārtošanas gaitu, Šadurskis secinājis, ka ap 2020.gadu tas varētu tikt sakārtots līdz tādai pakāpei, kas ļaus visiem pedagogiem nodrošināt minimālās algas par likmi kāpumu.

«Tad man ir ļoti liela iekšēja ticība, ka skolu tīkls būs nonācis daudz labākā stāvoklī un kļūs daudz atbilstošāks iedzīvotāju izvietojumam, nekā tas ir tagad,» teic politiķis, piebilstot, ka 77 pašvaldībās jau tagad minimālā alga par likmi pedagogiem ir 710 eiro un augstāka.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.