bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Viena no IZM nākamā gada budžeta prioritātēm – pedagogu atalgojums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKā vienu no nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi pedagogu darba samaksas kāpināšanu.

Kā noskaidrots, IZM, iesniedzot prioritāro pasākumu sarakstu 2019.-2020.gadam, kā pirmā prioritāte izvēlēts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu piemaksu, prēmiju un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma nodrošināšana.

Šim mērķim vairākiem resoriem kopumā 2019.gadā nepieciešami 5,834 miljoni eiro, 2020.gadā – 10,265 miljoni eiro, bet 2021.gadā – 26,963 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsver, ka viņam ir pilnīgi skaidrs, ka jāturpina darbs pedagogu atalgojuma palielināšanai. Patlaban IZM izskatīšanai valdībā iesniegusi rīkojuma projektu par papildu naudas balvu sadali vispārējā izglītībā to pašvaldību pedagogiem, kas ir kārtojuši savu skolu tīklu. Atbilstoši Trīspusējās sadarbības padomē panāktajai norunai pedagogu atalgojuma celšanai ir divi finansējuma avoti – valsts budžeta papildu dotācija un skolu tīkla rezultātā gūtais ietaupījums, atgādināja Šadurskis.

Šogad pieprasīti 1,5 miljoni eiro. Šo procedūru IZM vēlas veikt līdz 2020.gada septembrim. Šadurskis skaidroja, ka pašvaldības, sakārtojot skolu tīklu, ir ieekonomējušas arī trim turpmākajiem gadiem, līdz ar to arī nākamajos gados to pedagogiem piešķirams papildu finansējums vienreizēju prēmiju veidā.

Ministrs skaidro, ka, tā kā noteikta vienota minimālā alga par likmi visā izglītības sistēmā, proti, 680 eiro, pašreizējais ietaupījums no skolu tīkla kārtošanas nav bijis pietiekams, lai varētu celt minimālo likmi. Līdz ar to IZM patlaban vēlas nodrošināt papildu finanšu stimulus un atbalstīt tās pašvaldības, kas darbojas skolu tīkla kārtošanas virzienā. Šadurskis prognozēja, ka minimālo algas likmi varēs celt, sākot ar 2020.gadu, tad sākot pildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Vienlaikus Šadurskis arī uzsvēra, ka divu gadu laikā, kopš ieviests jaunais pedagogu darba samaksas modelis, atalgojumam no valsts budžeta būs novirzīti teju 60 miljoni eiro. «Gan efektīvāks skolu tīkls, gan papildu valsts finansējums ir nodrošinājis pedagogu atalgojuma pieaugumu. Vairākās pašvaldībās vidējais pedagogu atalgojums ir pieaudzis pat 100 līdz 250 eiro robežās, sasniedzot 1 000 eiro par likmi,» teic Šadurskis.

Šadurskis par 710 eiro minimālo likmi runājis vēl šī gada sākumā, norādot, ka to būs iespējams ieviest jau līdz ar jauno mācību gadu, proti, septembrī. Ministrs skaidroja, ka pašlaik, lai minimālo algu par likmi paceltu līdz 710 eiro, līdzekļus, kuru vidū ir arī no skolu tīkla ieekonomētie resursi, varētu mobilizēt šī gada četriem mēnešiem, kas savukārt radītu trīs reizes lielāku finansiālo ietekmi nākamajam gadam, kurā savukārt nav saskatāma nepieciešamo finanšu resursu pieejamība.

«Nav iespējams šogad pacelt līdz 710 eiro, bet nākamajā gadā atgriezties uz 680 eiro,» norāda Šadurskis, piebilstot, ka arī Finanšu ministrijas prasība bija trīs gados ietaupītos līdzekļus nedrīkst ietarificēt minimālajā algā par likmi, neredzot nākotnes perspektīvu. Tāpēc šī nauda tiks izmaksāta kā naudas balvas katra gada beigās līdz 2020.gadam.

Vienlaikus viņš uzsver, ka līdztekus ir jāskata arī jautājums par skolu tīklu, kas, spriežot pēc pašvaldību mēģinājumiem normatīvajā regulējumā aizvien iedabūt tām izdevīgus skolēnu skaita minimumus, pastāvēs vēl ilgi.

«Diemžēl gan migrācijas saldo, gan dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, līdz ar to pašvaldībām nav iespēju saglabāt tik daudz skolu, kāds bijis atstātajā mantojumā, kad laukos dzīvoja nesalīdzināmi vairāk cilvēku,» pauž ministrs.

Šadurskis uzsver, ka pašvaldības arvien uzsver, ka skola ir palicis pēdējais, kas piesaista cilvēkus dzīvei konkrētajā novadā, sakot, ka, ja novadā nav vidusskolas, tad no turienes aizies arī atlikušie iedzīvotāji. Ministra ieskatā tie ir būtiski jautājumi, kas ir jārisina, bet tie nav jākārto tikai vienīgi ar izglītības budžetu, jo, ja tiks mēģināts ar izglītības budžetu risināt iedzīvotāju iekšējās migrācijas jautājumus, tad vienmēr pietrūks naudas. Tas pamatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas un visas valdības kopējs jautājums, norādīja Šadurskis, paužot, ka nepieciešams pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas ir viens no instrumentiem, kas nodrošina valsts harmonisku un līdzsvarotu attīstību.

«Izglītības budžets to nevar pavilkt. Ja to visu liksim uz izglītības budžetu, tad nevar prasīt kvalitāti,» piekodināja politiķis.

Modelējot skolu tīkla sakārtošanas gaitu, Šadurskis secinājis, ka ap 2020.gadu tas varētu tikt sakārtots līdz tādai pakāpei, kas ļaus visiem pedagogiem nodrošināt minimālās algas par likmi kāpumu.

«Tad man ir ļoti liela iekšēja ticība, ka skolu tīkls būs nonācis daudz labākā stāvoklī un kļūs daudz atbilstošāks iedzīvotāju izvietojumam, nekā tas ir tagad,» teic politiķis, piebilstot, ka 77 pašvaldībās jau tagad minimālā alga par likmi pedagogiem ir 710 eiro un augstāka.


Pievienot komentāru

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.