Vienā likumā ietver visus atbalsta pasākumus COVID-19 seku novēršanai

Valdība izstrādājusi vienotu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatību, informē Finanšu ministrijā (FM).

Likumprojektā teikts, ka Ministru kabinets (MK) nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi, piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Tajā paredzēts, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.

Uzņēmumi var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Lai to saņemtu, nodokļu maksātājam motivēts iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiks aprēķināta nokavējuma nauda.

Attiecībā uz garantijām nosacījumos teikts, ka programmā uz katriem 10–15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Noteikts, ka atbalstāmi  mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi, un tie,  kas nav novākušu grūtībā līdz COVID-19 krīzei, nav nonākuši darba grūtībās.

Garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, finanšu līzingi), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem.

Savukārt, nosacījumi, lai saņemtu aizdevumu krīzes situācijās paredz, ka atbalstāmi mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas nav nonākuši finansiālās grūtībās līdz COVID-19 krīzei. Maksimālā summa ir viena miljona eiro apmērā ar maksimālo termiņu līdz trīs gadiem. Tāpat likumprojektā teikts, ka aizdevuma piešķiršanai tiek būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības, kā arī samazināta subsidētā likme, informē ministrijā.

Atbalsta pasākumi, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem, nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020.taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020.gada 1.janvāra, un tie veicami labprātīgi, stāsta ministrijā.

Lasiet arī: Izveido vadības grupu uzņēmējdarbības atbalstam COVID-19 radīto seku novēršanai

Laikā no šā gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka šis likums.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) trīs gadu periodā (2021.–2023.gadā) ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 radītā krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai, paredz likuma atbalsta pasākumi, informē ministrijā.

Tāpat atbalsta pasākumi COVID-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā papildus likumā par akcīzes nodokli noteiktajam no akcīzes nodokļa atbrīvo arī spirtu, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, VID var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.

Šiem komersantiem, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē VID par spirta ražošanas procesa sākšanu ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms spirta ražošanas procesa uzsākšanas.

Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas jomas jautājumi par civiltiesisko saistību kavējumiem. Tāpat ietverti arī nosacījumi par budžeta elastību, lai operatīvi risinātu jautājumu par līdzekļu piešķiršanu krīzes skartajās nozarēs.

Gadījumā, ja  krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), likums paredz, ka  MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Noteikts, ka dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, par likumu stāsta ministrijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas