bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

«Vienošanās» ar atpakaļejošu datumu, svītrots vārds no akcionāru saraksta – Lemberga tiesas sēdes turpinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Miegainums, garlaikoti apsūdzētie, diskusijas par to, cik daudz (vai maz) no apjomīgā apsūdzību teksta jau nolasīts, slēpto uzņēmumu akciju nosaukumu rindas un 90.gadu sākuma Ventspils, kurā ik uz stūra bija jūtama Aivara Lemberga ietekme, – ar šo augustā, beidzoties tiesnešu atvaļinājumu laikam, atsākās tiesu debates, kurās turpināja izskatīt apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli.

Sēdē piedalās tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un rezerves tiesnese Ārija Ždanova, kā arī prokurors Jānis Ilsteris, advokāti Jānis Rozenbergs, Oskars Rode un Irina Kauke, kā arī apsūdzētie – Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis.

Tiesu sēdes ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu notiek četras reizes nedēļā: no pirmdienas līdz ceturtdienai, no pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00. Sēdes norit jau deviņus ar pusi gadus un šobrīd ir pienācis posms, kad notiek tiesu debates.

Aizkrāsotais vārds akciju turētāju pilnsapulcē un, iespējams, nelikumīgi pieprasītās akcijas

Pirmajā sēdē, pēc ilgā pārtraukuma vasarā, vairāk tika apskatīta Lemberga 90.gadu aktivitāte un ietekme Ventspilī. Tāpat tika iztirzātas pietuvināto cilvēku liecības – cik tās patiesas, ietekmētas, neatkarīgas un ko no tām var secināt par izvirzītajām apsūdzībām. Nepilnu sešu stundu laikā no prokurora lasītā debašu teksta izskan vairāk nekā desmit uzņēmumu nosaukumi, kas dažādos veidos saistīti ar lietu – Lembergs esot ar draudiem pieprasījis to akcijas; uzņēmums dibināts, lai slēptu akciju īpašumtiesības izspiešanas rezultātā iegūtajām; juristu firmas, kas palīdzējušas ar tiesisko nodrošinājumu vairākiem Ventspils uzņēmumiem, kas nodarbojās ar bīstamu kravu pārvadāšanu.

Prokurors Jānis Ilsteris lasa, kā, piemēram, Lihtenšteinā reģistrētās kompānijas Ventk Limited pārstāvis Ventspilī Andrejs Damburgs liecinot teica, ka 90.gados visi rēķinājušies ar Lemberga viedokli. «Filozofiski runājot, Lemberga ietekmi varēja just visā pilsētas un ostas darbībā. Viņš [Aivars Lembergs] kā Ventspils domes priekšsēdētājs uzmanīgi sekoja un kontrolēja pilsētas uzņēmumu darbību. To varēja noprast pēc cilvēku runām, avīzēm, pēc sarunām ar cilvēkiem, ar uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem kontaktējos.»

Prokuratūra no tā secinājusi, ka, «ja personai ir šāda ietekme pilsētā, tad ir pamats domāt, ka viņš pieprasījis cietušajam Aināram Gulbim akcijas no Ventk Limited». Apsūdzībās minēts, ka Aivars Lembergs, izsakot draudus Aināram Gulbim, prettiesiski ieguvis jau minētās kompānijas akcijas.

Tāpat prokurors no debašu teksta lasa, ka, lai slēptu faktu, ka viņam, Aivaram Lembergam, pieder miljonu kompāniju Ventk Ltd., MultiNord AG un Ventamonjaks akcijas, 1994.gadā, kad notika Ventk Ltd. akcionāru pilnsapulce, viena dalībnieka vārds sarakstā tika aizkrāsots. Vēl arī esot ticis parakstīts viltots dokuments jeb «vienošanās» ar atpakaļejošu datumu starp Vladimiru Krastiņu un Aivaru Lembergu, kas slēpj Lemberga kā akcionāra statusu uzņēmumā MultiNord AG, teikts apsūdzībās.

Nelaiķis Juris Šķibelis esot bijis liecinieks par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu izspiešanu. No apsūdzību teksta izskan informācija, ka Aivars Lembergs precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā Ansim Sormulim uzdevis pieprasīt no uzņēmuma Naftas parks-100 direktora Jura Šķibeļa SIA Lat Transnafta kapitāla daļas. «Ja es neklausītu Ansim Sormulim, tad būtu bezdarbnieks. SIA Lat Transnafta nevarēju pārvaldīt, nevarēju neko lemt. Biju kā ieliktnis, kurš tikai pildīja, ko Lembergs un Sormulis lika. Darīju tehniskas dabas lietas. Parakstīju dokumentus, kurus man nolika priekšā,» savā liecībā teica Šķibelis. Uz prokurora jautājumu, vai Sormulis piekrīt sniegtajai liecībai, viņš atbildēja, ka nepiekrīt – un viņš nav draudējis Lemberga vārdā.

Jadviga Paškeviča, kas savulaik bijusi Ventspils domes kancelejas vadītāja, savā liecībā stāstījusi par dažādiem spiedogiem, zīmogiem, kas izmantoti, apstiprinot vairāk un mazāk likumīgus dokumentus. Tāpat viņa stāstījusi par to, kad un kā šie spiedogi iznīcināti. Prokuratūra pratināšanas laikā novērojusi, ka tie liecinieki, kuri strādājuši Aivara Lemberga pakļautībā 90.gados, tiek ietekmēti no sava bijušā darba devēja, tāpēc viņi melo par apstākļiem domes darbībā noziegumu veikšanas laikā – 90.gados.

Jāpiebilst, ka 1994.gada 2.augustā Ventspils domes kanceleja (kā struktūrvienība) vēl neeksistēja, bet daļai dokumentu parādās datumi, kas ir pirms šī laika.

Vai puse debašu teksta jau nolasīta?

Apspriedē starp Ilsteri un advokātiem par to, vai jau puse no debašu teksta ir nolasīta, prokurors saka: «Puse ir ļoti optimistiski, drīzāk kāda trešā daļa varētu būt.» «Nu jā, mums te tās desmit minūtes un desmit minūtes jau paņem laiku, tad vēl tas mēnesis izkrita, domāju, ka, ja šādi turpināsim, līdz Jaunajam gadam varētu pabeigt.»

Lai līdz Jaunajam gadam varētu pabeigt, prokurors turpina debašu teksta lasīšanu, kurā izklāstīts tas, ka Anrijs Lembergs dibinājis fondu Camden Stiftung, tomēr īpašnieka šim fondam nav, proti, tas nav norādīts, bet kā patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs. Prokurors turpina ar informāciju, ka caur šo fondu Lembergs vecākais slēpis, ka viņam pieder akcijas uzņēmumos Ventk Ltd. un MultiNord AG. Jautājums – ja akciju iegūšanas veids un pārvalde bija godīga, kāpēc jāslēpj īpašumtiesības? No «skaudīgas acs»? Apsūdzību teksts vēsta, ka visai Lembergu ģimenei tika uztaisītas kredītkartes, kuru rēķini tika apmaksāti no fonda Camden Stiftung līdzekļiem un ka pēc zināma laika perioda tika iznīcinātas visas četras VISA kredītkartes – Līgas, Anrija, Aivara un Ināras Lembergas. Ģimene kopā iztērēja pusotru miljonu ASV dolāru, lietojot fonda līdzekļus, teikts apsūdzībās.

Pēc pēdējā 15 minūšu lasījuma seko advokāta lūgums trešdienas sēdi beigt 14.45, jo viņam jābūt Jūrmalā uz sēdi par atkritumu apsaimniekošanu. BNN jau iepriekš izpētīja, ka dažādas «darīšanas» ir regulāras, jo ik pa laikam sēdes sākas pulksten 11.00 un beidzas ap pusčetriem. Pāris reižu tā beidzas nedaudz pēc vieniem dienā. Laikā no 17.janvāra līdz 5.jūnijam, sākot vēlāk un beidzot ātrāk sēdes, ir «ietaupītas» 20 stundas un 19 minūtes.

Uz šī paša viļņa arī Aivars Lembergs izsaka lūgumu nākamās dienas sēdi sākt stundu vēlāk – pulksten 11.00 –, jo viņam būtu ļoti svarīgi aiziet pie fizioterapeita. Iespējams, par daudz vaļību nevar atļauties – tiesnesis Geimans īsi noskalda, ka viens lūgums jau tika izpildīts, otra nebūs, sēde rīt pulksten 10.00.

Jau vēstīts, ka prokuratūra Lembergu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Tāpat ziņots, ka visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.


Pievienot komentāru

  1. adata teica:

    Ja nevar notiesāt,tad nav ko maksāt algas nekompetentiem tiesnešiem.Pārtraukt.. un ļaut cilvēkiem dzīvot.Nekas jau nemainīsies…

  2. Anda teica:

    Kaut nu tiesa buutu taisniiga un beidzot sis cilveeks savu sodu sanemtu pilniibaa.To vins ir pelniijis.

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.