bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

«Vienošanās» ar atpakaļejošu datumu, svītrots vārds no akcionāru saraksta – Lemberga tiesas sēdes turpinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Miegainums, garlaikoti apsūdzētie, diskusijas par to, cik daudz (vai maz) no apjomīgā apsūdzību teksta jau nolasīts, slēpto uzņēmumu akciju nosaukumu rindas un 90.gadu sākuma Ventspils, kurā ik uz stūra bija jūtama Aivara Lemberga ietekme, – ar šo augustā, beidzoties tiesnešu atvaļinājumu laikam, atsākās tiesu debates, kurās turpināja izskatīt apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli.

Sēdē piedalās tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un rezerves tiesnese Ārija Ždanova, kā arī prokurors Jānis Ilsteris, advokāti Jānis Rozenbergs, Oskars Rode un Irina Kauke, kā arī apsūdzētie – Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis.

Tiesu sēdes ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu notiek četras reizes nedēļā: no pirmdienas līdz ceturtdienai, no pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00. Sēdes norit jau deviņus ar pusi gadus un šobrīd ir pienācis posms, kad notiek tiesu debates.

Aizkrāsotais vārds akciju turētāju pilnsapulcē un, iespējams, nelikumīgi pieprasītās akcijas

Pirmajā sēdē, pēc ilgā pārtraukuma vasarā, vairāk tika apskatīta Lemberga 90.gadu aktivitāte un ietekme Ventspilī. Tāpat tika iztirzātas pietuvināto cilvēku liecības – cik tās patiesas, ietekmētas, neatkarīgas un ko no tām var secināt par izvirzītajām apsūdzībām. Nepilnu sešu stundu laikā no prokurora lasītā debašu teksta izskan vairāk nekā desmit uzņēmumu nosaukumi, kas dažādos veidos saistīti ar lietu – Lembergs esot ar draudiem pieprasījis to akcijas; uzņēmums dibināts, lai slēptu akciju īpašumtiesības izspiešanas rezultātā iegūtajām; juristu firmas, kas palīdzējušas ar tiesisko nodrošinājumu vairākiem Ventspils uzņēmumiem, kas nodarbojās ar bīstamu kravu pārvadāšanu.

Prokurors Jānis Ilsteris lasa, kā, piemēram, Lihtenšteinā reģistrētās kompānijas Ventk Limited pārstāvis Ventspilī Andrejs Damburgs liecinot teica, ka 90.gados visi rēķinājušies ar Lemberga viedokli. «Filozofiski runājot, Lemberga ietekmi varēja just visā pilsētas un ostas darbībā. Viņš [Aivars Lembergs] kā Ventspils domes priekšsēdētājs uzmanīgi sekoja un kontrolēja pilsētas uzņēmumu darbību. To varēja noprast pēc cilvēku runām, avīzēm, pēc sarunām ar cilvēkiem, ar uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem kontaktējos.»

Prokuratūra no tā secinājusi, ka, «ja personai ir šāda ietekme pilsētā, tad ir pamats domāt, ka viņš pieprasījis cietušajam Aināram Gulbim akcijas no Ventk Limited». Apsūdzībās minēts, ka Aivars Lembergs, izsakot draudus Aināram Gulbim, prettiesiski ieguvis jau minētās kompānijas akcijas.

Tāpat prokurors no debašu teksta lasa, ka, lai slēptu faktu, ka viņam, Aivaram Lembergam, pieder miljonu kompāniju Ventk Ltd., MultiNord AG un Ventamonjaks akcijas, 1994.gadā, kad notika Ventk Ltd. akcionāru pilnsapulce, viena dalībnieka vārds sarakstā tika aizkrāsots. Vēl arī esot ticis parakstīts viltots dokuments jeb «vienošanās» ar atpakaļejošu datumu starp Vladimiru Krastiņu un Aivaru Lembergu, kas slēpj Lemberga kā akcionāra statusu uzņēmumā MultiNord AG, teikts apsūdzībās.

Nelaiķis Juris Šķibelis esot bijis liecinieks par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu izspiešanu. No apsūdzību teksta izskan informācija, ka Aivars Lembergs precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā Ansim Sormulim uzdevis pieprasīt no uzņēmuma Naftas parks-100 direktora Jura Šķibeļa SIA Lat Transnafta kapitāla daļas. «Ja es neklausītu Ansim Sormulim, tad būtu bezdarbnieks. SIA Lat Transnafta nevarēju pārvaldīt, nevarēju neko lemt. Biju kā ieliktnis, kurš tikai pildīja, ko Lembergs un Sormulis lika. Darīju tehniskas dabas lietas. Parakstīju dokumentus, kurus man nolika priekšā,» savā liecībā teica Šķibelis. Uz prokurora jautājumu, vai Sormulis piekrīt sniegtajai liecībai, viņš atbildēja, ka nepiekrīt – un viņš nav draudējis Lemberga vārdā.

Jadviga Paškeviča, kas savulaik bijusi Ventspils domes kancelejas vadītāja, savā liecībā stāstījusi par dažādiem spiedogiem, zīmogiem, kas izmantoti, apstiprinot vairāk un mazāk likumīgus dokumentus. Tāpat viņa stāstījusi par to, kad un kā šie spiedogi iznīcināti. Prokuratūra pratināšanas laikā novērojusi, ka tie liecinieki, kuri strādājuši Aivara Lemberga pakļautībā 90.gados, tiek ietekmēti no sava bijušā darba devēja, tāpēc viņi melo par apstākļiem domes darbībā noziegumu veikšanas laikā – 90.gados.

Jāpiebilst, ka 1994.gada 2.augustā Ventspils domes kanceleja (kā struktūrvienība) vēl neeksistēja, bet daļai dokumentu parādās datumi, kas ir pirms šī laika.

Vai puse debašu teksta jau nolasīta?

Apspriedē starp Ilsteri un advokātiem par to, vai jau puse no debašu teksta ir nolasīta, prokurors saka: «Puse ir ļoti optimistiski, drīzāk kāda trešā daļa varētu būt.» «Nu jā, mums te tās desmit minūtes un desmit minūtes jau paņem laiku, tad vēl tas mēnesis izkrita, domāju, ka, ja šādi turpināsim, līdz Jaunajam gadam varētu pabeigt.»

Lai līdz Jaunajam gadam varētu pabeigt, prokurors turpina debašu teksta lasīšanu, kurā izklāstīts tas, ka Anrijs Lembergs dibinājis fondu Camden Stiftung, tomēr īpašnieka šim fondam nav, proti, tas nav norādīts, bet kā patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs. Prokurors turpina ar informāciju, ka caur šo fondu Lembergs vecākais slēpis, ka viņam pieder akcijas uzņēmumos Ventk Ltd. un MultiNord AG. Jautājums – ja akciju iegūšanas veids un pārvalde bija godīga, kāpēc jāslēpj īpašumtiesības? No «skaudīgas acs»? Apsūdzību teksts vēsta, ka visai Lembergu ģimenei tika uztaisītas kredītkartes, kuru rēķini tika apmaksāti no fonda Camden Stiftung līdzekļiem un ka pēc zināma laika perioda tika iznīcinātas visas četras VISA kredītkartes – Līgas, Anrija, Aivara un Ināras Lembergas. Ģimene kopā iztērēja pusotru miljonu ASV dolāru, lietojot fonda līdzekļus, teikts apsūdzībās.

Pēc pēdējā 15 minūšu lasījuma seko advokāta lūgums trešdienas sēdi beigt 14.45, jo viņam jābūt Jūrmalā uz sēdi par atkritumu apsaimniekošanu. BNN jau iepriekš izpētīja, ka dažādas «darīšanas» ir regulāras, jo ik pa laikam sēdes sākas pulksten 11.00 un beidzas ap pusčetriem. Pāris reižu tā beidzas nedaudz pēc vieniem dienā. Laikā no 17.janvāra līdz 5.jūnijam, sākot vēlāk un beidzot ātrāk sēdes, ir «ietaupītas» 20 stundas un 19 minūtes.

Uz šī paša viļņa arī Aivars Lembergs izsaka lūgumu nākamās dienas sēdi sākt stundu vēlāk – pulksten 11.00 –, jo viņam būtu ļoti svarīgi aiziet pie fizioterapeita. Iespējams, par daudz vaļību nevar atļauties – tiesnesis Geimans īsi noskalda, ka viens lūgums jau tika izpildīts, otra nebūs, sēde rīt pulksten 10.00.

Jau vēstīts, ka prokuratūra Lembergu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Tāpat ziņots, ka visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.


Pievienot komentāru

  1. adata teica:

    Ja nevar notiesāt,tad nav ko maksāt algas nekompetentiem tiesnešiem.Pārtraukt.. un ļaut cilvēkiem dzīvot.Nekas jau nemainīsies…

  2. Anda teica:

    Kaut nu tiesa buutu taisniiga un beidzot sis cilveeks savu sodu sanemtu pilniibaa.To vins ir pelniijis.

Siltais laiks veicinājis ceļu satiksmes negadījumu pieaugumu, secina eksperti

Siltais laiks šovasar veicinājis ceļu satiksmes negadījumu pieaugumu, notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina eksperti.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.