bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

«Vienošanās» ar atpakaļejošu datumu, svītrots vārds no akcionāru saraksta – Lemberga tiesas sēdes turpinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Miegainums, garlaikoti apsūdzētie, diskusijas par to, cik daudz (vai maz) no apjomīgā apsūdzību teksta jau nolasīts, slēpto uzņēmumu akciju nosaukumu rindas un 90.gadu sākuma Ventspils, kurā ik uz stūra bija jūtama Aivara Lemberga ietekme, – ar šo augustā, beidzoties tiesnešu atvaļinājumu laikam, atsākās tiesu debates, kurās turpināja izskatīt apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli.

Sēdē piedalās tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un rezerves tiesnese Ārija Ždanova, kā arī prokurors Jānis Ilsteris, advokāti Jānis Rozenbergs, Oskars Rode un Irina Kauke, kā arī apsūdzētie – Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis.

Tiesu sēdes ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu notiek četras reizes nedēļā: no pirmdienas līdz ceturtdienai, no pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00. Sēdes norit jau deviņus ar pusi gadus un šobrīd ir pienācis posms, kad notiek tiesu debates.

Aizkrāsotais vārds akciju turētāju pilnsapulcē un, iespējams, nelikumīgi pieprasītās akcijas

Pirmajā sēdē, pēc ilgā pārtraukuma vasarā, vairāk tika apskatīta Lemberga 90.gadu aktivitāte un ietekme Ventspilī. Tāpat tika iztirzātas pietuvināto cilvēku liecības – cik tās patiesas, ietekmētas, neatkarīgas un ko no tām var secināt par izvirzītajām apsūdzībām. Nepilnu sešu stundu laikā no prokurora lasītā debašu teksta izskan vairāk nekā desmit uzņēmumu nosaukumi, kas dažādos veidos saistīti ar lietu – Lembergs esot ar draudiem pieprasījis to akcijas; uzņēmums dibināts, lai slēptu akciju īpašumtiesības izspiešanas rezultātā iegūtajām; juristu firmas, kas palīdzējušas ar tiesisko nodrošinājumu vairākiem Ventspils uzņēmumiem, kas nodarbojās ar bīstamu kravu pārvadāšanu.

Prokurors Jānis Ilsteris lasa, kā, piemēram, Lihtenšteinā reģistrētās kompānijas Ventk Limited pārstāvis Ventspilī Andrejs Damburgs liecinot teica, ka 90.gados visi rēķinājušies ar Lemberga viedokli. «Filozofiski runājot, Lemberga ietekmi varēja just visā pilsētas un ostas darbībā. Viņš [Aivars Lembergs] kā Ventspils domes priekšsēdētājs uzmanīgi sekoja un kontrolēja pilsētas uzņēmumu darbību. To varēja noprast pēc cilvēku runām, avīzēm, pēc sarunām ar cilvēkiem, ar uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem kontaktējos.»

Prokuratūra no tā secinājusi, ka, «ja personai ir šāda ietekme pilsētā, tad ir pamats domāt, ka viņš pieprasījis cietušajam Aināram Gulbim akcijas no Ventk Limited». Apsūdzībās minēts, ka Aivars Lembergs, izsakot draudus Aināram Gulbim, prettiesiski ieguvis jau minētās kompānijas akcijas.

Tāpat prokurors no debašu teksta lasa, ka, lai slēptu faktu, ka viņam, Aivaram Lembergam, pieder miljonu kompāniju Ventk Ltd., MultiNord AG un Ventamonjaks akcijas, 1994.gadā, kad notika Ventk Ltd. akcionāru pilnsapulce, viena dalībnieka vārds sarakstā tika aizkrāsots. Vēl arī esot ticis parakstīts viltots dokuments jeb «vienošanās» ar atpakaļejošu datumu starp Vladimiru Krastiņu un Aivaru Lembergu, kas slēpj Lemberga kā akcionāra statusu uzņēmumā MultiNord AG, teikts apsūdzībās.

Nelaiķis Juris Šķibelis esot bijis liecinieks par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu izspiešanu. No apsūdzību teksta izskan informācija, ka Aivars Lembergs precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā Ansim Sormulim uzdevis pieprasīt no uzņēmuma Naftas parks-100 direktora Jura Šķibeļa SIA Lat Transnafta kapitāla daļas. «Ja es neklausītu Ansim Sormulim, tad būtu bezdarbnieks. SIA Lat Transnafta nevarēju pārvaldīt, nevarēju neko lemt. Biju kā ieliktnis, kurš tikai pildīja, ko Lembergs un Sormulis lika. Darīju tehniskas dabas lietas. Parakstīju dokumentus, kurus man nolika priekšā,» savā liecībā teica Šķibelis. Uz prokurora jautājumu, vai Sormulis piekrīt sniegtajai liecībai, viņš atbildēja, ka nepiekrīt – un viņš nav draudējis Lemberga vārdā.

Jadviga Paškeviča, kas savulaik bijusi Ventspils domes kancelejas vadītāja, savā liecībā stāstījusi par dažādiem spiedogiem, zīmogiem, kas izmantoti, apstiprinot vairāk un mazāk likumīgus dokumentus. Tāpat viņa stāstījusi par to, kad un kā šie spiedogi iznīcināti. Prokuratūra pratināšanas laikā novērojusi, ka tie liecinieki, kuri strādājuši Aivara Lemberga pakļautībā 90.gados, tiek ietekmēti no sava bijušā darba devēja, tāpēc viņi melo par apstākļiem domes darbībā noziegumu veikšanas laikā – 90.gados.

Jāpiebilst, ka 1994.gada 2.augustā Ventspils domes kanceleja (kā struktūrvienība) vēl neeksistēja, bet daļai dokumentu parādās datumi, kas ir pirms šī laika.

Vai puse debašu teksta jau nolasīta?

Apspriedē starp Ilsteri un advokātiem par to, vai jau puse no debašu teksta ir nolasīta, prokurors saka: «Puse ir ļoti optimistiski, drīzāk kāda trešā daļa varētu būt.» «Nu jā, mums te tās desmit minūtes un desmit minūtes jau paņem laiku, tad vēl tas mēnesis izkrita, domāju, ka, ja šādi turpināsim, līdz Jaunajam gadam varētu pabeigt.»

Lai līdz Jaunajam gadam varētu pabeigt, prokurors turpina debašu teksta lasīšanu, kurā izklāstīts tas, ka Anrijs Lembergs dibinājis fondu Camden Stiftung, tomēr īpašnieka šim fondam nav, proti, tas nav norādīts, bet kā patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs. Prokurors turpina ar informāciju, ka caur šo fondu Lembergs vecākais slēpis, ka viņam pieder akcijas uzņēmumos Ventk Ltd. un MultiNord AG. Jautājums – ja akciju iegūšanas veids un pārvalde bija godīga, kāpēc jāslēpj īpašumtiesības? No «skaudīgas acs»? Apsūdzību teksts vēsta, ka visai Lembergu ģimenei tika uztaisītas kredītkartes, kuru rēķini tika apmaksāti no fonda Camden Stiftung līdzekļiem un ka pēc zināma laika perioda tika iznīcinātas visas četras VISA kredītkartes – Līgas, Anrija, Aivara un Ināras Lembergas. Ģimene kopā iztērēja pusotru miljonu ASV dolāru, lietojot fonda līdzekļus, teikts apsūdzībās.

Pēc pēdējā 15 minūšu lasījuma seko advokāta lūgums trešdienas sēdi beigt 14.45, jo viņam jābūt Jūrmalā uz sēdi par atkritumu apsaimniekošanu. BNN jau iepriekš izpētīja, ka dažādas «darīšanas» ir regulāras, jo ik pa laikam sēdes sākas pulksten 11.00 un beidzas ap pusčetriem. Pāris reižu tā beidzas nedaudz pēc vieniem dienā. Laikā no 17.janvāra līdz 5.jūnijam, sākot vēlāk un beidzot ātrāk sēdes, ir «ietaupītas» 20 stundas un 19 minūtes.

Uz šī paša viļņa arī Aivars Lembergs izsaka lūgumu nākamās dienas sēdi sākt stundu vēlāk – pulksten 11.00 –, jo viņam būtu ļoti svarīgi aiziet pie fizioterapeita. Iespējams, par daudz vaļību nevar atļauties – tiesnesis Geimans īsi noskalda, ka viens lūgums jau tika izpildīts, otra nebūs, sēde rīt pulksten 10.00.

Jau vēstīts, ka prokuratūra Lembergu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Tāpat ziņots, ka visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.


Pievienot komentāru

  1. adata teica:

    Ja nevar notiesāt,tad nav ko maksāt algas nekompetentiem tiesnešiem.Pārtraukt.. un ļaut cilvēkiem dzīvot.Nekas jau nemainīsies…

  2. Anda teica:

    Kaut nu tiesa buutu taisniiga un beidzot sis cilveeks savu sodu sanemtu pilniibaa.To vins ir pelniijis.

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.