Viensētās manītie lāči pēc izšķiršanas nav redzēti cilvēku māju tuvumā

Šoruden krietnu jezgu Ziemeļlatvijā radīja divu lāču blēņošanās vairākās viensētās. Lai neapdraudētu cilvēkus, pusaudžu lāčus iemidzināja un izšķīra, taču viens no tiem atgriezās.

Tagad eksperti atzīst – vai nu lāči devušies ziemas miegā, vai arī pametuši Latviju.

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vadītājs Rolands Auziņš ReTV Ziņām stāstīja: «Labā ziņa tāda, ka nav ziņu. Tā iepriecina. Tas nozīmē, ka šie lāči nav traucējuši nevienu mājsaimniecību. Viņi vai nu kārto guļas vietas, vai arī devušies uz Igauniju vai Krieviju.»

Abiem lāčiem tika dota iespēja mainīt savus paradumus un mācīties izdzīvot savvaļā. Šobrīd viss liecina, ka tas varētu būt izdevies.

Alūksnes novada Liepnas pagasta pārvaldniece ReTV Ziņām stāsta, ka lācis ar kādu īpašu atzīmi ausī šajā pusē neesot manīts.

Liepnas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Paia: «Varbūt, ka tajos lielajos meža masīvos uz Medņasalas pusi, tur viņš varētu būt. No iedzīvotāju puses nekas nav saņemts, ka tur kas izpostīts, bišu dravas vai ābeļdārzi. Kaut gan ir daži teikuši, kad iet mežā staigāties vai ko lasīt, esot pēdiņas redzējuši.»

Arī Valkas novadā izlaisto lāci, kuram ausī ir īpaša atpazīšanas zīme, cilvēki neesot manījuši. Taču novada mežos mājvieta esot vairāk nekā desmit savvaļas lāčiem.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) komentē: «Atšķirībā no šiem diviem, kuri nebaidījās no cilvēkiem, šie no cilvēkiem baidās un apmeklē mājas, darvas, kūtis naktīs. Ja pēc tam, kad tā problēma skaļā tika atrisināta, bija ziņojumi, ka ir apmeklējuši mājas, tas gan vairāk bija Omuļu pusē, kas ir tuvāk Igaunijas robežai.»

Dabas aizsardzības pārvalde pēc šī rudens piedzīvojuma ar lāčiem esot nosūtījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu rosināt diskusiju, kā nākotnē rīkoties līdzīgās situācijās. «Viens ir šie te nemedījamie dzīvnieki, otrs – apdraudējums sabiedrības interesēm. Lai būtu noteiktas konkrētās atbildīgās iestādes, mēs šoreiz pieņēmām, ka dabas aizsardzības pārvalde šo jautājumu [atrisinās], bet apdraudējums sabiedrības interesēm – tas nav īsti mūsu jautājums,» pauž Rolands Auziņš.

Lai šādas situācijas nākotnē vairs neatkārtotos, svarīgi informēt un izglītot sabiedrību, kā rīkoties, dabā sastopoties ar bezpalīdzīgiem dzīvnieku mazuļiem. Cilvēkiem trūkst informācijas, kad iejaukties, kad tomēr neiejaukties dabas likumos.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas