Vīksna: privātie investori nenodarbojas ar labdarību

Privātie investori vienmēr iegulda tur, kur var gūt peļņu, nenodarbojoties ar pārprastu labdarību, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV atzīst uzņēmēja, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Aiva Vīksna

Tāpat arī viņa uzsver sieviešu pieaugošo lomu uzņēmējdarbībā, kā arī skaidro, ka biznesā ir «vilku likumi», taču jāspēj ar konkurentiem sadarboties, nevis karot ar viņiem vai atdarināt viņus. Viņasprāt, ir jārada jaunas nišas, lai spētu sekmīgi virzīties uz priekšu.

Kāpēc sievietes šobrīd pievēršas biznesam, vai viņas ir zaudējušas ticību vīriešu – apgādnieku lomai?

Iemesls nav tas, ka sievietes būtu zaudējušas ticību vīrietim kā galvenajam pelnītājam. Latvijā joprojām ir daudz šādu ģimeņu. Man šķiet, ka sievietes ir uzdrošinājušās pašas būt drosmīgākas un veidot biznesus, nevis strādāt par darba ņēmējām. Tendence pēdējos divos gados ir tāda, ka darba devēji nepiedāvā jaunas darbavietas. Tas nozīmē to, ka sievietei pašai jākļūst par darba devēju sev un citiem. Rezultāti «Sievietes biznesā» mums ir vieni no labākajiem visā Eiropas Savienībā. Ja 2009.gadā tie bija 39,4% no visu uzņēmēju kopskaita, tad šobrīd tuvojas 50%. Skatoties pa komercdarbības jomām, protams, ka tās pārsvarā ir mazais un mikrobizness. Jo novērojams rokdarbu, ekoproduktu izgatavošanas u.c. veida bums.

Kāpēc sievietēm paralēli algotajam darbam vajadzētu apsvērt personīgās uzņēmējdarbības sākšanu? Vai tas saistīts ar atalgojuma atšķirībām vīrietim un sievietei?

Ja mēs runājam par atalgojuma atšķirībām, tās ir no 10 līdz 17%. Tās jātulko divējādi: neba slikto darbadevēju dēļ sievietēm speciāli maksā mazāk. Ir arī tādi piedāvājumi jaunākajā karjeras posmā, kur sievietes atsakās uzņemties papildus pienākumus, lai pretendētu uz lielāku atalgojumu. Reizēm sievietes pašas nesaka, ka vēlētos šo nosacīti vienādo atalgojumu ar vīriešiem. Ir sektori, kur sievietes saņem tāpat – mazumtirdzniecība, izdevējdarbība. Mūsu aptaujas mentoringa programmā uzrāda to, ka sievietes ilgstoši sapņo par savu mazo biznesu, līdz nolemj, pienāk piemērots brīdis un viņas to dara. Nereti tas notiek tad, kad piedzimst bērni. Un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma zūd vēlme atgriezties pie bijušā darbadevēja.

Vai biedrības Līdere darbības rezultāts astoņos gados ir tas, ka attīstīti 72 esošie uzņēmumi, kā arī nodibināti 25 jauni?

Jā, tas ir tikai mūsu mentoringa programmas nopelns. Katru gadu uzņemam 10 jaunos uzņēmējus. Uz jauno programmu, kas sāksies 8.aprīlī, visas vietas jau aizpildītas. Konkurence bija liela – 50 pretendenti uz šīm 10 vietām. Iesācēji – uzņēmēji, kas vēlas gūt padomus un atbalstu, droši var rakstīt pieteikumus uz decembra programmu. Bieži vien tās ir ģimenes – vīrs un sieva, kas kopā dibina uzņēmumu. Decembrī mēs apkoposim iesūtītās anketas. Janvārī visus sauksim uz padziļinātām atlases intervijām. Februārī – martā tiek atlasīti mentori. Marta beigās vai aprīlī savedam viņus kopā.

Kādā ziņā mentorings ir drošs atbalsts un stiprs plecs ceļā uz mērķi?

Visā pasaulē līdzīgas programmas darbojas jau desmitiem gadu, tikai Latvijā tas bija jauninājums. Kad sāku strādāt par ķīmijas skolotāju 1991.gadā, man piestiprināja darbaudzinātāju, kas mācīja, kā vadīt stundas klasē. Eiropas Savienībā šī kustība sāka izplatīties 1990-tajos gados, lai uzņēmēji – seniori gūtu savai dzīvei jēgu pēc aiziešanas no aktīvā biznesa. Nododot savu dzīves pieredzi (bagāžu) jaunajiem uzņēmējiem. Arī Nokia, Lattelecom u.c. kompānijās šādi audzina jaunos kadrus. Pēc mūsu veiktajām aptaujām atklājās, ka viena trešā daļa komercdarbību nemaz nebūtu uzsākuši, ja viņus mentori neiedvesmotu un neatbalstītu ar savu klātbūtni. Sākotnēji uz daudziem jautājumiem pietrūkst atbilžu un nav lieku līdzekļu, ko maksāt privātiem konsultantiem, tāpēc ir tik svarīgs mentoru (5, 10, 15, 20 gadus uzņēmējdarbībā) stiprais plecs. Mentori palīdz ar mazākām kļūdām ieiet reālā biznesā, nesavtīgi dalās ar uzkrātajiem biznesa kontaktiem.

Kaut arī biznesā valda «vilku likumi», tomēr nav vērts pašiem kļūt par vilkiem?

Arī šo uzskatu pauž mūsu mentori, kas drīzāk ir psihologi un nevis skolotāji. Jo ir būtiski prast sabalansēt savu personīgo dzīvi ar biznesu. Biznesā ir «vilku likumi», taču jāspēj ar konkurentiem sadarboties, nevis karot ar viņiem vai atdarināt viņus. Jārada jaunas nišas, lai spētu sekmīgi virzīties uz priekšu.

Kad Latvijā pilnā mērā uzplauks «biznesa eņģeļu» kustība starta kapitāla sagādāšanai?

Mēs 2006.gadā nodibinājām Privāto investoru asociāciju šādam nolūkam – veicināt «biznesa eņģeļu» kustību. Tā ir pilnīgi cita tēma, bet, protams, ka investēšana notiek. Kad uzsāk biznesu, vēlams paša līdzfinansējums. Privātais investors vai komercbanka starta kapitālam neko nedos. Latvijā ir sekmīgi piemēri, jo privātajiem investoriem ir brīva nauda, ko pašlaik iegulda obligācijās un depozītos. Pietrūkst pārliecinošu biznesa ideju. Ja pie mums atnāk piecdesmitais interesents ar sociālo tīklu projektu, tad būsim reālisti… «Biznesa eņģeļi» nav naivi bagātnieki, kam mugursomas pilnas ar naudu. Dažkārt mums atraksta: «iedodiet man 300 000 Ls, vienu miljonu vai 50 miljonus latu, kas gan jums tas ir?!» Privātie investori vienmēr iegulda tur, kur var gūt peļņu, nenodarbojoties ar pārprastu labdarību. Lielai daļai iesācēju privātais investors nemaz nav nepieciešams. Vai nu jāatrod spēcīgs biznesa partneris, vai arī jāpiesaka līdzdalība LHZB programmā ALTUM, kas domāta startam. 2011.gada III.ceturksnī atsāksies mikrokreditēšanas programma līdz 3000 latiem, tāpat būs iespējams piesaistīt līdzekļus no Šveices finanšu instrumentiem. Pastāv dažādi konkursi – LIAA «Ideju kauss», Rīgas domes rīkotais «Atspēriens» u.c. Privātais investors biežāk iegulda tad, kad saskata biznesa idejas dzīvotspēju un kad jau veidojas biznesa modelis, ko var attīstīt, kļūstot par līdzīpašnieku.

Vai turpināsit sadarbību ar Nordea biznesa skolu «No idejas līdz investoram», kur pulcēti jau 140 jaunie uzņēmēji?

Es piedalījos gan žūrijā, gan atlasē, kā arī lasīju lekcijas. Maijā ceru uzklausīt, kā viņi prezentēs nobriedinātās idejas reāliem investoriem. Tāpat ceru, ka Nordea banka viņiem atvieglos kredītu piešķiršanu.

Vai ir pietiekama atsaucība LHZB organizētajā biznesa plānu konkursā «Lec biznesā!», kas orientēts uz vidusskolniekiem?

Jaunieši nevar būt kūtri, jo noteikumi ir stingri. 500 un 1000 Ls naudas balvas ieguva tikai tie, kas nodibināja mācību uzņēmumus un šo naudu nevar izlietot privātām vajadzībām. Apmēram trešdaļa vidusskolēnu uzņēmumu izskatās dzīvotspējīgi. Man prieks par viņu entuziasmu un, cik daudz bija izdarīts, pirms viņi tikās ar mentoriem. Šobrīd viņi aktīvi sarakstās ar mentoriem. Dzīve ir dzīve – ne visiem sanāks. Jaunieši spēj ģenerēt ļoti labas un konkurētspējīgas idejas.

Vai vēl būs jūsu rīkotie tirdziņi – kontaktbiržas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam?

Ceru, ka 2011.gada otrajā pusē uz to varēsim saorganizēties un ka būs pietiekama uzņēmumu atsaucība. Kontaktbiržas var notikt tikai tad, ja vērā ņemams uzņēmēju skaits vēlas tajās piedalīties.

Vai valsts nodokļu sistēma ir saprātīga?

Nē, ja vēlaties īsu atbildi. Par to liecina tas, ka piepildās uzņēmēju brīdinājumi – ja pacels nodokļus, valsts ieņēmumi samazināsies. Nav jālasa nevienu ekonomikas grāmatu, tas uzreiz bija skaidri redzams. Katra valsts gan izvēlas savu stratēģiju un politiku.

Jūs izdodat daudz izglītojošas literatūras un žurnālu Bilance. Vai uzņēmēji šobrīd ir zinātkāri un atvēl pietiekamu laiku pašizglītībai?

Ja salīdzina 2009. –2010.gadu periodu un tagadni, jāatzīst, ka interese pieaug. 2009.gadā bija vērojams krīzes šoks. Interese atjaunojās 2010.gada beigās un 2011.gada sākumā. Semināri grāmatvežiem ir kupli apmeklēti, jo neskaitāmām likumu izmaiņām, MK noteikumiem un to interpretāciju līkločiem reti kurš var izsekot. Mūsu biedres aktīvi organizē seminārus mārketingā, personāla vadībā u.c. jautājumos un grupas tiek nokomplektētas. Žurnālam Bilance, kas atspoguļo grāmatvedību un finanses, ir stabils abonentu loks. Mana redaktore arī lasa lekcijas biznesa augstskolas Turība studentiem, no kā gūstam atsauksmes, kāda informācija viņiem pietrūkst.

 

 

Saistītie raksti

3 KOMENTĀRI

  1. Sievietes biznesā jūtami sāk konkurēt ar vīriešu patriarhātu. Tas vienkārši tāpēc, ka mums ir maz stipru, gudru vīriešu Latvijā.

  2. Kāpēc tad lai viņi nodarbotos? Nesaprotu apgalvojuma jēgu, ja nav nekāda pamata domāt, ka privātie bārsta nabagiem zelta dālderus.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas