bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Vilkaste varētu izsprukt no soda kukuļošanas lietā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ināra Vilkaste

Augstākās tiesas Senāta lēmums – nosūtīt tā saukto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu otrreizējai izskatīšanai zemākas instances tiesā – pavēris cerību uzņēmējai Inārai Vilkastei izsprukt no soda.

Tā secinājuši Latvijas Televīzijas raidījuma De facto veidotāji. Iepriekš tiesa Vilkastei bija piespriedusi divus gadus aiz restēm.

Kopš pirmajām aizturēšanām kukuļošanas lietā pagājuši seši gadi, bet joprojām nav atrisināta spilgtākā no daudzajām lietas epizodēm – miljona eiro maksāšana par zemes zonējuma maiņu Mežaparkā, Rusova ielā 1, kur tagad top jaunā Valsts ieņēmumu dienesta mītne. Pilsētas attīstības plāns, kas bija spēkā līdz 2005.gadam, šajā vietā pieļāva 5-6 stāvus augstu māju būvniecību. Tagad uz zemes drīkst būvēt pat 25 un vairāk stāvus.

Tūlīt pēc pilsētas attīstības plāna izmaiņām zemes īpašniece Vilkaste zemi pārdeva par 40 miljoniem eiro. Pircējs bija Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam pastarpināti piederoša kompānija, ko vadīja bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

Darījums, iespējams, būtu palicis vien ziņu arhīvos kā pirmās vietas ieguvējs tā gada lielāko nekustamo īpašumu darījumu topā, ja vien pret Vilkasti nebūtu sācis runāt viņas kādreizējais biznesa partneris Raimonds Štālbergs, kuru tagad tiesā par naudas izspiešanu no Vilkastes.

To, ka Vilkaste devusi kukuli tā laika pilsētas attīstības departamenta darbiniekiem Vilnim Štramam un Pēterim Strancim «vīriešu kurpju kastē», apliecināja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenais liecinieks, kurjers Raimonds Janita.

Lai cik neatlaidīgi apsūdzēto advokāti nenorādītu uz pretrunām abu stāstītajā, lietas tiesneši vairākās instancēs kukuļdošanu uzskatīja par pierādītu. Tagad, kad Senāts licis epizodi izskatīt vēlreiz, Vilkaste atkārtoti mēģinās pierādīt, ka lieta pret viņu ir abu liecinieku un izmeklētāju safabricējums.

«Vilkastes epizode ir interešu sakritības rezultāts. No vienas puses bija noziedznieku interese izspiest no Vilkastes ievērojamas naudas summas, no otras puses – KNAB interese piedot lietai lielāku rezonansi,» saka Vilkastes aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Tomēr no Senāta sprieduma var saprast, ka tiesneši neapšauba kukuļa maksāšanu, bet liek izvērtēt – vai gadījumā kukulis no Vilkastes nav izspiests? Un tādā gadījumā, viņa no atbildības būtu jāatbrīvo, nosaka likums.

Par izspiešanu kukuļa prasīšanu traktē, ja amatpersonas naudu ņēmušas par likumīgām darbībām, kas ietilpsti viņu darba pienākumos. Senāta ieskatā tiesas līdz šim nav pienācīgi apsvērušas, vai Štrams un Strancis, kas bija atbildīgi par pilsētas attīstības plāna izstrādi, rīkojās tiesiski vai pretlikumīgi, atļaujot augstāku un intensīvāku apbūvi uz Vilkastei piederošās zemes.

Štrama un Stranča advokāti pauž, ka viņu klienti visu darījuši pareizi.

«Mūsu pozīcija, tāpat kā no citu apsūdzēto un viņu advokātu puses kopš sākta gala bijusi tāda, ka attīstības plāns ir likumīgs, pareizs un loģisks,» saka Štrama aizstāvis Jānis Rozenbergs.

Viņu papildina Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš: «Šīs darbības bija likumīgas, bet jautājums – vai bija vispār kukulis. Tiesai ir dīvaina pieeja – tā nesaskata baļķi problēmā, bet saskata skabargu.»

Prokurors Māris Leja ir pārliecināts gan par kukuļa došanu, gan par to, ka plāna mainīšana uz Vilkastei labvēlīgāku bijusi prettiesiska. Viņš norāda, ka Vilkastei bija piešķirtas īpašas privilēģijas – tika izslēgta prasība par detaļplānojumu pirms celtniecības darbu sākšanas, kaut arī īpašumiem blakus detaļplānojumu nepieciešamība tika saglabāta.

«Nav plānots tagad nedz celt smagāku apsūdzību Strancim un Štramam par kukuļa izspiešanu, nedz arī lūgt konstatēt, ka notikusi izspiešana un atbrīvot Vilkasti no kriminālatbildības,» par pierādījumu pietiekamību pārliecināts ir prokurors.

Vilkaste patlaban ir uz brīvām kājām – policijas uzraudzībā. Štrams un Strancis, kuru vainu tiesas uzskatījušas par pierādītu citās lietas epizodēs, atrodas apcietinājumā. Faktiski viņi vairākus gadus tiek turēti īslaicīgās aizturēšanas izolatoram līdzīgos apstākļos. Stranča advokāts Vārpiņš to uzskata par spīdzināšanu, par ko viņš apņēmies sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tomēr līdz apsūdzēto solam nenokļuva politiķi, kuru vārdi pavīdēja kukuļošanas lietas materiālos.

Izmeklētāju ierakstītajās Štrama un Janitas sarunās abi pārsprieda politiķu «piebarošanu». Kādā reizē, kad kāds projekts nebija izgājis cauri lemšanas mašīnai, kā solīts, piesaukts kādreizējais domnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), kuram Štrams esot teicis – «piķi tad paņēmām». Kādam Edmundam, kas varētu būt domes attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš, Štrams gribējis pateikt, ka no «politiķiem atpakaļ neņemsim». Tāpat minēts Andris Ameriks (GKR), kurš norādījis, ka «kustības ir pārāk lielas».

No lietas bija izdalīti arī atsevišķi procesi, kuros pavīdēja Bojāra padomnieks Armands Zeihmanis, kurš gan tagad nonācis uz apsūdzēto sola Mersedes autobusu lietā. Kā iespējamais kukuļu adresāts figurēja arī kāds «Bārda», ar ko Janita esot sapratis ekspremjeru Andri Šķēli. Abi atsevišķi izdalītie procesi izbeigti, jo pierādījumi nebija pietiekami. Štrams pret politiķiem neesot runājis.

Prokurors Leja atceras, ka Štrams teikto pasludinājis par joku un arī uz tiesu aicinātie domes deputāti visu nolieguši.

102.000.102.6442


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.