bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 15.10.2019 | Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs
LatviaLatvija

Viļums: Vai visi Valsts prezidenti ir ievēlēti «shēmojot»? Par Valsts prezidentu labāk paklusēt?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

«Kritikas vilnis par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kārtējo spēju vai, pareizāk, nespēju pārstāvēt godam savu valsti jau atkal liek uzdot jautājumus par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Vai Saeimas deputātu aizklātā balsojumā ievēlēts prezidents tiešām pārstāv Latvijas un tās iedzīvotāju intereses, ja pastāvošais ievēlēšanas mehānisms pieļauj negodprātīgu, manipulatīvu balsu izmantošanu vai pat pirkšanu? Mēs diemžēl esam pēdējos gados jau vairākas reizes pārliecinājušies, ka nevaram uz šādu kārtību paļauties,» uzskata Latvijas Reģionu Apvienība deputāts Juris Viļums.

Tādēļ par kārtējo Valsts prezidenta «izgāšanos» starptautiskā mērogā pilnībā ir atbildīgs jau gadiem Latviju pārvaldošais politmahināciju hibrīds –  Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Saskaņa, kuri atbalstīja viņiem ērto Vējoņa kandidatūru, turpina Viļums.

«Varam teikt «paldies» tiem 55 Saeimas deputātiem, kuri par to nobalsoja (acīmredzot, arī dažiem no Saskaņas vai citām draudzīgām partijām). Tā nu jau tradicionāli Saeimas vairākuma atbalstītie un ievēlētie prezidenti ir tādi, par kuriem jāsarkst. Kuri nespēj un neprot profesionāli organizēt nedz savas komandas darbu, nedz apjauš arī savus tiešos darba pienākumus, pat nerunājot par to atbildīgu un prasmīgu izpildi un profesionālu komandas darba vadību,» uzskata  Viļums.

Viņš apgalvo, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas visi Valsts prezidenti ir ievēlēti «shēmojot», bez sabiedrības vērtējuma un iesaistes procesos.  «Visai komiski bijuši argumenti un pat ievēlēšanas process praktiski visiem kandidātiem. Nav jau arī bijuši oficiāli izvirzīti izvēles kritēriji, kādam jābūt Valsts prezidentam, jo politiskā  «elite» vispirms selektē, pēc tam mēģina «pārdot sabiedrībai sev ērto kompromisa kandidātu. Gunti Ulmani «ievilka» «uzvārds», Vaira Vīķe-Freiberga bija «aizjūras» pārsteigums, Valda Zatlera ievēlēšanu nekavēja «zoodārza sarunas», savukārt Andris Bērziņš mantojumā atstāja atmiņas par aizdomīgi apgūtiem ES fondu līdzekļiem, prezidenta necienīgu komunikāciju ar medijiem un līdz sirds dziļumiem aizvainotā premjera Valda Dombrovska atkāpšanos pēc Zolitūdes traģēdijas,» turpina Viļums.

LRA deputāts uzsver: «Ja Valsts prezidents netur sākotnēji doto zvērestu vai ir apstākļi, kas kavē pienākumu veikšanu, cik godprātīgi ir palikt amatā kā dekoratīvam elementam – bez stājas, bez mugurkaula un bez valodas?  Nav vērts pat pieprasīt atskaiti attiecībā pret Prezidenta zvērestā teikto, jo kūstošie reģioni un Eiropā augstākā iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība ir arī Valsts prezidenta darba, bezdarbības vai pretdarbības rezultāts.»

Viļums uzskata, ka «stāsts» jau nav tikai par valodas prasmi, bet arī par Valsts prezidenta pašapziņu, gribu un spēju pārstāvēt godam savu valsti. Proti, skaidri apzināties savu misiju un savus uzdevumus, kas Latvijas Valsts prezidenta gadījumā lielā mērā ir valsts reprezentācija un kura rokās ir arī valsts drošības jautājumi. «Latvijai nepieciešams prezidents, kurš pārstāv valsti tā, lai varam lepoties,» uzsver LRA deputāts.

«Ir skumji, ka ir zaudēta lieliska iespēja starptautiskā līmenī miljonu auditorijai pieteikt Latviju – mazu valsti, bet lepnu, gudru un strādīgu cilvēku zemi. Zemi, no kuras nāk daudzi talantīgi cilvēki – mākslinieki, sportisti, izgudrotāji, ārsti, zinātnieki. Valsti, kur prot ne vien diedelēt aizņēmumus un finansēt banku izraisītas krīzes, bet arī radīt un realizēt inovatīvas, sabiedrībai nozīmīgas idejas, saglabāt tradīcijas un lepoties ar savu vēsturi un identitāti,» turpina Viļums.

Tāpat deputāts uzsver: «Ir skumji, ka labākais, ko var izdarīt ārvalstu mediji – neparādīt vispār vai smalkjūtīgi nekomentēt neko par Latvijas Valsts prezidentu un viņa uzstāšanos.»


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    …ja izvēlētos pēc prasmēm, tad būtu citas personas! Latvija ir maza valstiņa, un šeit toni nosaka, kam nauda kabatā!

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Budapeštas mēra vēlēšanas: Orbāna partijas kandidātu apsteidz liberālie opozicionāri

Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vēlēšanās valdošās partijas Fidesz kandidātu pārspējis opozīcijas pārstāvis Gergelijs Karacsonijs, vēsta BBC.

Latvija augustā starp deviņām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas apmēra kāpumu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 2,1%, tai esot starp deviņām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Notiesā Katalonijas neatkarības cīnītājus; vairumam piespriests cietumsods

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi cietumsodus deviņiem Katalonijas separātistu līderiem par mudināšu uz dumpi saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu 2017.gadā.

Zelenskis šonedēļ viesosies Latvijā

Tikšanās laikā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunās abu valstu bilaterālās attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pūce neizslēdz iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām.

Tartu tuvākajos gados varētu atvērt kinostudiju

Pieaugot interesei par Igauniju kā filmēšanas vietu, Tartu tuvāko gadu laikā varētu uzcelt kino studiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valsts budžetā nonāks 29 miljoni, ko tiesa noteikusi pa noziedzīgi iegūtiem

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Coffee Inn pievienos uzņēmumam Narvesen Baltija

Uzņēmumam SIA Narvesen Baltija tiks pievienots SIA Coffee Inn, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Raidījums: Rīgas kartes audits atklāj «uzpūstus» uzcenojumus un saikni arī Rīgas pašvaldības amatpersonām

Elektronisko norēķinu sistēmas Rīgas sabiedriskajā transportā ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar Rīgas kartes darbinieku Aleksandru Brandavu saistīts uzņēmējs.

Sīrijā kurdi vienojas ar Damasku par kopīgu cīņu pret Turciju

Sīrijas kurdiem cenšoties atvairīt Turcijas iebrukumu valsts ziemeļos, to vadītie spēki vienojušies ar Sīrijas valdību par kopīgu aizsardzību, tikmēr no aizturēšanas vietas reģionā izbēgušas 700 ar teroristisko grupējumu «Islāma valsts» saistītas personas.

Pēc dzīvokļa griestu iebrukšanas Rīgas dome sasauc ārkārtas sēdi

Kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Vairākos posmos uz rudens–ziemas sezonu pārtrauc remontdarbus

Saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos vairākos būvdarbu objektos, kur darbi turpināsies arī nākamgad, tiek ieviests tehnoloģiskais pārtraukums.

De facto: Gobzemam piederējusi valsts amatpersonas deklarācijā nenorādīta māja

Saeimas deputātam Aldim Gobzemam divus gadus piederējusi māja, ko viņš nav norādījis valsts amatpersonas deklarācija, informē Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzvaru Polijas parlamenta vēlēšanās piesaka valdošais Likums un taisnīgums

Pēc Polijas parlamenta vēlēšanām uzvaru tajās ir pieteikusi nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums, tās līderim Jaroslavam Kačiņskim paužot gatavību aizvadīt arī nākamos četrus gadus pie varas.

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

BNN nedēļas apkopojums: Finansējums partijām. Trūkst papildu naudas skolotājiem. Netīrais sports

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atbalsts, Aizrunāta nauda, Netīrais sports, Budžets, Izaugsme, Uz priekšu, Atvadas, Sadalīšana un Nostāja.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->