bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Viļums: Vai visi Valsts prezidenti ir ievēlēti «shēmojot»? Par Valsts prezidentu labāk paklusēt?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

«Kritikas vilnis par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kārtējo spēju vai, pareizāk, nespēju pārstāvēt godam savu valsti jau atkal liek uzdot jautājumus par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Vai Saeimas deputātu aizklātā balsojumā ievēlēts prezidents tiešām pārstāv Latvijas un tās iedzīvotāju intereses, ja pastāvošais ievēlēšanas mehānisms pieļauj negodprātīgu, manipulatīvu balsu izmantošanu vai pat pirkšanu? Mēs diemžēl esam pēdējos gados jau vairākas reizes pārliecinājušies, ka nevaram uz šādu kārtību paļauties,» uzskata Latvijas Reģionu Apvienība deputāts Juris Viļums.

Tādēļ par kārtējo Valsts prezidenta «izgāšanos» starptautiskā mērogā pilnībā ir atbildīgs jau gadiem Latviju pārvaldošais politmahināciju hibrīds –  Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Saskaņa, kuri atbalstīja viņiem ērto Vējoņa kandidatūru, turpina Viļums.

«Varam teikt «paldies» tiem 55 Saeimas deputātiem, kuri par to nobalsoja (acīmredzot, arī dažiem no Saskaņas vai citām draudzīgām partijām). Tā nu jau tradicionāli Saeimas vairākuma atbalstītie un ievēlētie prezidenti ir tādi, par kuriem jāsarkst. Kuri nespēj un neprot profesionāli organizēt nedz savas komandas darbu, nedz apjauš arī savus tiešos darba pienākumus, pat nerunājot par to atbildīgu un prasmīgu izpildi un profesionālu komandas darba vadību,» uzskata  Viļums.

Viņš apgalvo, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas visi Valsts prezidenti ir ievēlēti «shēmojot», bez sabiedrības vērtējuma un iesaistes procesos.  «Visai komiski bijuši argumenti un pat ievēlēšanas process praktiski visiem kandidātiem. Nav jau arī bijuši oficiāli izvirzīti izvēles kritēriji, kādam jābūt Valsts prezidentam, jo politiskā  «elite» vispirms selektē, pēc tam mēģina «pārdot sabiedrībai sev ērto kompromisa kandidātu. Gunti Ulmani «ievilka» «uzvārds», Vaira Vīķe-Freiberga bija «aizjūras» pārsteigums, Valda Zatlera ievēlēšanu nekavēja «zoodārza sarunas», savukārt Andris Bērziņš mantojumā atstāja atmiņas par aizdomīgi apgūtiem ES fondu līdzekļiem, prezidenta necienīgu komunikāciju ar medijiem un līdz sirds dziļumiem aizvainotā premjera Valda Dombrovska atkāpšanos pēc Zolitūdes traģēdijas,» turpina Viļums.

LRA deputāts uzsver: «Ja Valsts prezidents netur sākotnēji doto zvērestu vai ir apstākļi, kas kavē pienākumu veikšanu, cik godprātīgi ir palikt amatā kā dekoratīvam elementam – bez stājas, bez mugurkaula un bez valodas?  Nav vērts pat pieprasīt atskaiti attiecībā pret Prezidenta zvērestā teikto, jo kūstošie reģioni un Eiropā augstākā iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība ir arī Valsts prezidenta darba, bezdarbības vai pretdarbības rezultāts.»

Viļums uzskata, ka «stāsts» jau nav tikai par valodas prasmi, bet arī par Valsts prezidenta pašapziņu, gribu un spēju pārstāvēt godam savu valsti. Proti, skaidri apzināties savu misiju un savus uzdevumus, kas Latvijas Valsts prezidenta gadījumā lielā mērā ir valsts reprezentācija un kura rokās ir arī valsts drošības jautājumi. «Latvijai nepieciešams prezidents, kurš pārstāv valsti tā, lai varam lepoties,» uzsver LRA deputāts.

«Ir skumji, ka ir zaudēta lieliska iespēja starptautiskā līmenī miljonu auditorijai pieteikt Latviju – mazu valsti, bet lepnu, gudru un strādīgu cilvēku zemi. Zemi, no kuras nāk daudzi talantīgi cilvēki – mākslinieki, sportisti, izgudrotāji, ārsti, zinātnieki. Valsti, kur prot ne vien diedelēt aizņēmumus un finansēt banku izraisītas krīzes, bet arī radīt un realizēt inovatīvas, sabiedrībai nozīmīgas idejas, saglabāt tradīcijas un lepoties ar savu vēsturi un identitāti,» turpina Viļums.

Tāpat deputāts uzsver: «Ir skumji, ka labākais, ko var izdarīt ārvalstu mediji – neparādīt vispār vai smalkjūtīgi nekomentēt neko par Latvijas Valsts prezidentu un viņa uzstāšanos.»


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    …ja izvēlētos pēc prasmēm, tad būtu citas personas! Latvija ir maza valstiņa, un šeit toni nosaka, kam nauda kabatā!

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Klaipēdā slēdz slimnīcu koronavīrusa drošības pārkāpumu dēļ

Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā ir slēgta slimnīca pēc atklātībā nākušas informācijas par drošības pārkāpumiem darbā ar COVID-19 inficēto ārstēšanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Spānijā ceturto dienu krītas letālo vīrusa gadījumu skaits

Spānijā ceturto dienu pēc kārtas ir samazinājies to COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits, kuri reģistrēti ar letālu slimības iznākumu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Apšaubāmas reputācijas advokāts, kas iesaistīts Olainfarm sarunās, un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē.

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!