bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

LVSADA, Ilze Viņķele, mediķu algas, veselības nozares finansējums, budžets 2020

Veselības ministre Ilze Viņķele

Arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) protesta vēstījums, otrdien, 19.novembrī, žurnālistiem sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

LVSADA nākamnedēļ, 28.novembrī, nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Viņķele skaidroja, ka budžeta veidošana nav veselības ministres, bet gan visas valdības atbildība.

«Lai kā man gribētos, es nevaru viena nolemt par budžeta sadalījumu. Līdz ar to LVSADA protestu uzskatu vairāk par simbolisku rīcību, vai arī arodbiedrībai nebija dūšas prasīt visas valdības demisiju,» sacīja Viņķele.

Lūgta vērtēt situāciju, ja Valsts prezidents Egils Levits atsauktos arodbiedrības prasībai un atgrieztu 2020.gada budžetu otrreizējai caurlūkošanai, veselības ministre skaidroja, ka LVSADA kā nacionālā trīspusējā dialoga partnerim vajadzētu būt «pietiekami zinošam» normatīvo aktu aprites regulējumā, kas skaidri un gaiši pasaka, ka budžetu, kas pieņemts steidzamības kārtā, nevar atgriezt izskatīšanai Saeimā.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai ministre arī gaidāmajā protestā solidarizēsies ar mediķiem, kā to darīja iepriekšējā protesta akcijā, Viņķele atzina, ka šis ir jautājums par protesta vēstījumu.

«Man ir skaidrs, ar kādu vēstījumu startē Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija, bet to pašu nevaru teikt par LVSADA prasībām. Tomēr, runājot par protestiem, spiediens joprojām ir nepieciešams, lai nākamgad, veidojot 2021.gada budžetu, mēs nenonāktu situācijā, kad ir vajadzības un solījumi, bet nav konkrēta finansējuma avota. Tāpēc būs kritiski svarīga mediķu klātbūtne 2021.gada budžeta un gaidāmās nodokļu politikas izstrādē,» piebilda veselības ministre.

Kā ziņots, VSADA priekšsēdētājs Valdis Keris mediju pārstāvjiem paziņojis, ka līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiks iesniegts LVSADA ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.

Vienlaikus arī tikšot pieprasīta veselības ministres Viņķeles demisija un tiks izteikta neuzticība ministrei.

Tāpat arodbiedrību pārstāvji plāno lūgt Valsts prezidentam Egilam Levitam nodot likumus Par valsts budžetu 2020.gadam un Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam otrreizējai caurskatīšanai.

Sīkāk par nākamnedēļ gaidāmās protesta akcijas norisi vēl tiks lemts, norādīja Keris.

Lasiet arī: Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Savukārt LVSADA priekšsēdētājs Keris iepriekš pauda, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Arī LĀB prezidente Aizsilniece iepriekš sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks medicīnas darbinieku streiks. Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tika ignorēti, un tika izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija Viena diena bez ārstniecības personāla nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju Nolaid karogu, iededz sveci! – no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!