Virza noteikumus, kas atvieglotu koku ciršanu; Rīgas pilsētas būvvalde iebilst

Tiek plānots, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem, ziņo Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Viņa atzīmē, ka plānotie grozījumi ir pretēji būvvaldes ieteiktajam.

Būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams, ka pilsētās, kur jau tā ir samazināti apstādījumi, netiek vērtēta koku ciršanas nepieciešamība. Ja koki rada reālu apdraudējumu elektrotīkliem, tad objekta īpašniekam ir visas tiesības iesniegt speciālista slēdzienu par šādu apdraudējumu objektam un attiecīgi pašvaldībai šādā gadījumā nebūtu pamata atteikt cirst kokus.

«Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, redzam, ka valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai. Turklāt šādi likuma grozījumi samazina vietas, kur turpmāk varēs stādīt jaunus kokus un jau šobrīd Rīgas vēsturiskajā centrā situācija ir diezgan problemātiska. Pārsteidzoši ir arī tas, ka Rīgas pilsētas būvvalde faktiski ir vienīgā valsts pārvaldes institūcija, kas cīnās par šī jautājuma risināšanu un koku saglabāšanu,» saka Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Bašķere pauž, ka «diemžēl praksē ir gadījumi, kad elektrotīklu īpašnieks nevar pamatot koku bīstamību, bet vien atsaucas uz Aizsargjoslu likumā noteikto aizliegumu visā aizsargjoslas platumā audzēt kokus un krūmus un arī šobrīd plānotā grozījumu redakcija paredz, ka pēc elektrotīkla būvniecības pabeigšanas elektrotīkla īpašnieks uzreiz varēs visā jaunās aizsargjoslas platumā bez pašvaldības atļaujas izcirst tur augošos kokus».

Viņa arī atzīmē, ka būvvalde kopš 2014.gada vairākkārtīgi ir sniegusi priekšlikumu arī par to, ka vismaz trīskāršā apmērā nepieciešams palielināt zaudējumu atlīdzināšanu par patvaļīgu koku ciršanu.

Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka par patvaļīgu atmežošanas veikšanu kompensācija atlīdzināma trīskāršā apmērā, kamēr pilsētā nocirsta koka zaudējuma atlīdzības apmērs ir nemainīgs, neatkarīgi no tā vai koks ir ticis nocirsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai patvaļīgi.

Būvvaldes speciālisti uzsver, ka patvaļīga koku ciršana (īpaši koku ciršanas lieguma periodā) var radīt neatgriezeniskas sekas un ievērojami lielāku kaitējumu videi, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un pilsētas ainaviskajai kvalitātei, tādēļ būvvaldes priekšlikums, kas jau vairākus gadus netiek ņemts vērā, ir palielināt zaudējumu atlīdzināšanu par patvaļīgu koku ciršanu vismaz trīskāršā apmērā, tādā veidā panākot iedzīvotājos lielāku ieinteresētību koku ciršanas jautājumus risināt legāli un maksimāli samazinot dabai un pilsētvidei nodarīto kaitējumu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas