Virzās uz valstspilsētu apvienošanu ar piegulošajiem novadiem

Saeima ceturtdien, 21.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.

Saeimas debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka šie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepienācīgi izrunāti un pretrunā ar iepriekš pieņemtiem likuma grozījumiem. Politiķis prognozēja, ka piedāvātās izmaiņas kaitēs reģionu attīstībai.

Valainis norādīja, ka iepriekš Jelgavas un Jelgavas novada, Ventspils un Ventspils novada, kā arī Augšdaugavas novada pārstāvji esot iebilduši šādai apvienošanai. Viņš arī aicināja pieņemt faktos balstītus, nevis emocionālus lēmumus, norādot, ka pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, ļoti maz iedzīvotāji pozitīvi vērtē administratīvi teritoriālo reformu.

Tāpat šie grozījumi tiekot pamatoti ar viltus steidzamību, jo to virzītāji neminot konkrētas Satversmes tiesas (ST) sprieduma atziņas, atzīmēja ZZS deputāts. Šie grozījumi neizriet no ST sprieduma, jo tajā neesot rakstīts, ka steidzami jāveic Jelgavas un Jelgavas novada apvienošanu, norādīja parlamentārietis. Līdz ar to likuma virzītāji pēc būtības maldina Saeimu, pauda politiķis.

Valainis šajos grozījumos arī saskata politisko atriebību no partijām, kuras attiecīgajos novados guva labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās.

Deputāte Inga Goldberga (S) pauda, ka izveidojušos situāciju, ko plānots glābt ar šo likumprojektu, var raksturot ar vārdiem «nu gan esam savārījuši putru». Putras ievārīšanā piedalījušies visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem, lēmumu pieņēmējiem Saeimā un savu asumu tam pievienojusi arī ST, norādīja deputāte.

Politiķe norādīja, ka dažas valstspilsētas ir gatavas apvienoties ar novadiem, bet pilnīgi visi minētie novadi nē. Tas saistīts ar neticību, ka situācija varētu būt atšķirīga no kopējās valsts reģionālās politikas. «Nu ja jau centrs, tad, neskatoties uz solījumiem vārdos un skaisti sarakstītajiem attīstības plāniem, reģionālās atšķirības tikai padziļinās,» norādīja deputāte, kura konceptuāli gan pauda atbalstu piedāvātajiem grozījumiem.

Deputāte Ilga Šuplinska vērsa uzmanību, ka ļoti daudzas nelielās pašvaldības protestē nevis pret pašu reformu, bet tieši pret to, ka pietrūkst kompetenta, prognozēs balstīta, finansēs pamatota izvērsuma par nākotni. Piedāvātajos likuma grozījumos nepārdomāta pieeja ir tas, ka par vienīgo parametru tomēr izvēlas tikai iedzīvotāju skaitu, atzīmēja deputāte.

ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu,

uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

Kā pieļāva Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, likumprojektā varētu veikt korekcijas, to skatot otrajā lasījumā. Tad gaidāma diskusija gan par ar reģionālas nozīmes centriem saistītiem jautājumiem, gan par to, kurus novadus un pilsētas vajadzētu apvienot, kā arī vai to darīt 2025., vai arī, piemēram, 2029.gadā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks spriests, vai Satversmes tiesas (ST) spriedums, kurš attiecas uz Jelgavas un Augšdaugavas novadu, būtu jāattiecina arī uz Liepāju, Ventspili un Rēzekni, norādīja politiķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas sagatavotas saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

Kā vasarā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.

VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.

Jau vēstīts, ka iepriekš iespējamo apvienošanos ar kaimiņu novadiem 2025.gadā no piecām valstspilsētām atbalstījusi tikai Rēzekne un Daugavpils.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas