Vispārējās valdības budžeta pārpalikums – 3,4 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums pērn bija 3,4 miljoni eiro jeb 0,01% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds uz 2016.gada beigām bija 10,038 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017.gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Vispārējās valdības sektorā pērn vērojams uzlabojums salīdzinājumā ar 2015.gadu. Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājās par 402,0 miljoniem eiro jeb 1,6 procentpunktiem no IKP un bija 20,4 miljoni eiro. To sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugums, kā arī visu Eiropas Savienības fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas.

Pašvaldību apakšsektora budžeta pārpalikums 2016.gadā bija 30,5 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2015.gadu, tas samazinājās par 49,3 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP sakarā ar nodokļu ieņēmumu palielināšanos un izdevumu samazināšanos. Sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 43,8 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP un uzrādīja 6,7 miljonu eiro deficītu sakarā ar izdevumu pieaugumu bezdarbnieku, slimības un citiem pabalstiem

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājās par 1,1 miljardiem eiro jeb 12,8% un bija 10,0 miljardi eiro. Pamatā pieaugums bija no ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas rezultāta.
Valsts kases operatīvie naudas plūsmas dati par 2016.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 101,7 miljonu eiro apmērā, bet CSP atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātie vispārējās valdības sektora dati uzrādīja budžeta pārpalikumu.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 123,8 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 41,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 23,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 18,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanas (Valsts kases dati) – 11,4 miljoni eiro jeb 0,05% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu: korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 70,6 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP; korekcija par 2.līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 19,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 14,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija par Latvijas nacionālās bibliotēkas būvniecības ārpus budžeta līdzekļu izlietojumu (Valsts kases dati) – 8,9 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP; korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 6,2 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Ref:224.000.103.975

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas