Padziļinās plaisa starp Igaunijas prezidentu un premjeri

Ziemeļu kaimiņvalsts premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallasa) uzskata, ka prezidents Alars Kariss (Alar Karis) ir nostājies parlamenta opozīcijas pusē, atsakoties izsludināt tādus likumus, kas tiek sasaistīti ar uzticības balsojumiem valdībai – ja vien tie neattiecas uz valsts budžetu.

“Prezidents ļoti skaidri pauda atbalstu opozīcijai,” valdības vadītāja teica Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR, piebilstot, ka likumdošanas procesa iestrēgšanu Valsts domē  (Riigikogu) nav izraisījusi koalīcija. “Parlamenta darbu kavē opozīcija. Tas grauj uzticamību demokrātijai, nav neviena interesēs un nekādā ziņā nav konstitucionāli,” skaidro Kallasa.

Pirms tam Kariss ERR sacīja – viņam nepatīk, ja koalīcija visus likumus sāk pieņemt, izmantojot uzticības balsojuma procedūru, jo

tas apdraud parlamentāro demokrātiju.

Tāpēc, izsludinot šādi pieņemtus tiesību aktus, viņš pārbaudīs, vai likumprojekts ir saistīts ar budžetu un vai tas atbilst konstitūcijai.

Taču tieši šī procedūra ļauj valdībai pārvarēt opozīcijas rīkotu obstrukciju, bremzējot likumu pieņemšanu ar debašu runām un priekšlikumu iesniegšanu. Šobrīd parlamenta opozīcijas kareivīgākā pārstāve Igaunijas Konservatībā tautas partija (EKRE) ir iesniegusi tūkstošiem grozījumu budžetā un saistītajos tiesību aktos, kas katrs ir jāizskata. Tādējādi EKRE cer novērst budžeta pieņemšanu, kas

savukārt novestu pie ārkārtas vēlēšanām.

Divas citas opozīcijas partijas ir atteikušās no šādas taktikas.

Ja likumprojektu sasaista ar uzticības balsojumu valdībai, tad tā izskatīšanā izlaiž parlamenta komitejas posmu – šo lomu uzņemas valdība, uzreiz nododot projektu uz Rīgikogu sēdi galīgam balsojumam. Tajā deputāti var debatēt par tiesību aktu un balsot par to. Ja šāds likumprojekts netiek pieņemts, valdībai ir jāatkāpjas.

“Piesaistīšana uzticībai ir likumā noteikts instruments, ko valdība var izmantot, lai likvidētu šķēršļus. Mēs to nepielietojam vieglprātīgi, bet mums ir jāspēj pārvaldīt valsti, jo valdība ir izpildvara, un mums ir jābūt šādām svirām,” sacīja bijusī juriste Kallasa. “Tomēr ceru, ka visi rīkosies saskaņā ar konstitūciju. Ja prezidents kaut ko noraida, tas [arī viņam] ir jāpamato ar pamatlikumu”.

Kallasa ceturtdien, 23.novembrī, valdības iknedēļas preses konferencē sacīja, ka koalīcija uzticības balsojumam piesaistīs vēl sešus ar valsts budžetu saistītus projektus. Paredzams, ka tie tiks izskatīti Rīgikogu sēdē decembra otrajā nedēļā. Šādā veidā koalīcija šonedēļ pieņēma četrus likumus, bet diskusijas par trim citiem tika atliktas.

Lasiet arī: Igaunijas prezidents “būtu gribējis”, lai premjere atkāpjas

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas