VK: Aizvien nav izdevies uzlabot ģimenes ārstu pieejamību

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība, secinājusi VK.

Ieteikumi tika sniegti ar mērķi veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un profilaksi, nodrošināt pacientiem visus pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē un mazināt nosūtījumus pie speciālistiem, kad primāri palīdzību var sniegt ģimenes ārsts, norāda VK.

Veselības ministrijai (VM) jāturpina šajā jomā uzsāktais darbs un rūpīgi jāuzrauga veikto izmaiņu ietekme, lai nepieciešamības gadījumā meklētu jaunus risinājumus,  uz rezultātu vērstas veselības aprūpes sistēmas veidošanai, norāda VK.

VK revīzijas ieteikumu ieviešanas termiņu pagarina līdz 1. septembrim.

«VM ieviestā ģimenes ārstu darba kvalitātes novērtēšanas metodika vēl nespēj nodrošināt sākotnējo mērķi – veicināt labāku pacientu aprūpi. To apliecina arī Nacionālā veselības dienesta veiktās ģimenes ārstu aptaujas rezultāti,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Kaut arī par šo situāciju ir atbildīga VM kā nozares vadošā institūcija, bez ģimenes ārstu iesaistīšanās procesos un konstruktīva atbalsta būs grūti sagaidīt jelkādus uzlabojumus. Pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas tikai visu iesaistīto pušu sadarbības rezultātā,» norāda Krūmiņa.

Naudas vairāk, prasību mazāk

No 2018.gada VM par 63% paaugstināja ģimenes ārstu kapitācijas naudu (valsts budžeta maksājums par vienu praksē reģistrēto personu mēnesī), gada darbības novērtējuma maksājums pieauga par 56%, kā arī tika paaugstināti ģimenes ārstiem apmaksājamo manipulāciju tarifi. Tomēr VK ieskatā nav pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes pieejamība ir būtiski uzlabojusies.

2017.gadā VM veica izmaiņas ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas sistēmā, kvalitātes kritēriju skaitu būtiski samazinot (no 13 uz astoņiem) un izslēdzot tādus pacientu aprūpē nozīmīgus rādītājus kā vēža skrīninga uzraudzība, kardiovaskulārā riska noteikšana un veselības stāvokļa novērtēšana.

Tātad kvalitātes vērtēšanas kritēriji kļuva «finansiāli vērtīgāki», ģimenes ārsti tiek atalgoti dāsnāk, bet ārstiem izvirzītās prasības tika pazeminātas, secina VK.

Ja 2015.gadā maksājumi par ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanu bija turpat 700 000 eiro par 13 kvalitātes kritērijiem, tad 2018.gadā, kvalitātes kritēriju skaitam samazinoties par trešdaļu (līdz astoņiem), ģimenes ārstiem tika izmaksāti turpat divi miljoni eiro jeb par 171% vairāk nekā iepriekš, atzīmē VK.

Tai pat laikā 2018.gada rezultāti nepārprotami liecināja, ka jaunā sistēma nav raisījusi ārstos pietiekamu motivāciju, jo visus astoņus kvalitātes vērtēšanas kritērijus izpildīja vien 4% ārstu, bet 60% ārstu izpildīja mazāk par pusi no visiem kritērijiem, secina VK.

Arī ģimenes ārstu aptaujas rezultāti liecina, ka vēl joprojām 36% ģimenes ārstu šo sistēmu vērtē kā grūti saprotamu vai vispār nav ar to iepazinušies, 32% no ārstiem pacientu mērķa grupām pievēršas tikai tad, kad ir mazāks citu pacientu pieplūdums un tam atliek laika, bet 18% šo darbu veic epizodiski, informē VK.

Jaunieviestie pasākumi pagaidām nedod cerēto rezultātu

Atsakoties no vairākiem ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem, to vietā netika ieviesti jauni pasākumi vai arī piedāvātie risinājumi ir dārgāki, bet būtiski uzlabojumi nav panākti, atzīmē VK.

Piemēram, izslēgtais kritērijs Mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīnings ir aizstāts ar pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstam ir iespēja saņemt papildu maksājumu (500 eiro ceturksnī), ja praksē reģistrēto pacientu skrīninga atsaucība ir 50% dzemdes kakla vēža skrīningam un 60% krūts vēža skrīningam. Tomēr 46% no 424 ģimenes ārstiem, kas piedalījās pilotprojektā, neizpildīja nevienu no abiem skrīninga rādītājiem. Arī saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kopējie vēža skrīninga atsaucības rādītāji uzlabojas nebūtiski.

Izslēgtā kvalitātes kritērija Kardiovaskulārā riska noteikšana vietā izveidota sirds un asinsvadu slimību profilakses programma, lai motivētu ģimenes ārstus īpašu uzmanību pievērst šo slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai un atslogotu augstāku veselības aprūpes līmeņu pakalpojumu sniedzēju darbu, paredzot atbilstošu samaksu. Tomēr sirds un asinsvadu slimību profilakse un agrīna diagnostika primārās veselības aprūpes līmenī netiek īstenota plānotajā apjomā – pacientu aptvere ir 18% (1.posms – primārās veselības aprūpes praksē) un 3% (2.posms – tālākie izmeklējumi) no plānotā.

Lasiet arī: Ģimenes ārsta apmeklējums šogad varētu būt dārgāks arī 47 700 pensionāru

Izslēgtā kritērija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izbraukumu skaits, ja pacientu nepārved uz slimnīcu vietā nav neparedzēti citi mehānismi neatliekamās medicīniskās palīdzības sekundāro izsaukumu samazināšanai un ģimenes ārstu aktivitātes palielināšanai, lai veicinātu veselības aprūpei pieejamo valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu.

Joprojām nav atrasti pietiekami efektīvi instrumenti, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, norāda VK. Nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt. Nemainīgi gadu no gada nosūtījumu skaits gadā uz 1 000 reģistrētajiem pacientiem pārsniedz 2 000.

VK vērš uzmanību, ka ģimenes ārstu skaits valstī joprojām turpina samazināties, ceturtajā daļā ārstu prakšu pacientu skaits ievērojami pārsniedz ministrijas iecerēto optimālo – 1 500 pacientu robežu un ir virs 1 800. Ne vienmēr lielajās ārstu praksēs ir otrā māsa vai ārsta palīgs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas