bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

VK: Tiesu namu aģentūra pretēji MK nolemtajam pārdevusi īpašumus Jūrmalā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti valsts akciju sabiedrības Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tomēr, kā norāda Valsts kontrole, nopietnas iesaistes no Tieslietu ministrijas puses aģentūras darbības izvērtējumā, ilgtermiņa mērķu un sasniedzamo rezultātu noteikšanā nav bijis.

Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus. Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja. Tomēr nopietnas iesaistes no Tieslietu ministrijas puses aģentūras darbības izvērtējumā, ilgtermiņa mērķu un sasniedzamo rezultātu noteikšanā nav bijis, informē Valsts kontrole (VK).

Revīzijā konstatēts, ka Tiesu namu aģentūra tiešām ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus divu miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā.

Ilgtermiņa perspektīvā tieslietu nozares nekustamo īpašumu attīstībai veicamie pasākumi nav noteikti. Tiesu namu aģentūra līdz šim ir īstenojusi trīs jaunu tiesu ēku būvniecību, šim nolūkam piesaistot aizņemto kapitālu, taču tikai viens no projektiem ir bijis iepriekš paredzēts Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs, pārējie divi iekļauti kā kārtējā gadā veicami pasākumi.

Tiesu administrācija 2009.gadā ir izstrādājusi normatīvo aktu par tiesu ēku un telpu aprīkojuma prasībām. Tomēr ne ministrijā, ne Tiesu namu aģentūrā līdz šim nav izstrādāts ilgtermiņa plāns pasākumiem, kā tieslietu nozares vajadzībām esošajās ēkās nodrošināt minimālo prasību ievērošanu, neraugoties uz to, ka esošo īpašumu stāvoklis nav teicams. Daudzas būtiskas prasības tiesu namiem attiecībā uz piekļuves nodrošinājumu iedzīvotājiem, konvojēšanas prasībām un citām jomām nav ieviestas, norāda VK.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārraudzībā joprojām ir 60 objekti, kuri netiek izmantoti pārvaldes tiešo funkciju veikšanai. Nenododot šos objektus Tiesu namu aģentūras pārvaldībā, ministrija nav pilnībā sasniegusi mērķi – atslogot pakļautības iestādes no neraksturīgu funkciju veikšanas nekustamo īpašumu pārvaldības jomā.

«Redzam vairākas jomas, kurās valsts izdevumi pēc šā īpašumu modeļa ieviešanas ir pieauguši. Piemēram, Valsts zemes dienesta izdevumi par četru nekustamā īpašuma objektu apsaimniekošanu ir palielinājušies divas reizes. Tomēr ne Tieslietu ministrija, ne Tiesu namu aģentūra nav veikusi mērķtiecīgu darbu, lai izmaksu pieaugums, kas, iespējams, virknē pozīciju ir objektīvs, kompensētos ar apsaimniekošanas efektivitātes ieguvumiem, kopumā valsts izmaksas samazinot salīdzinājumā ar periodu pirms īpašumu ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā,» komentē Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Vērtējot Tiesu namu aģentūras darbību, pozitīvi izceļami sasniegumi iekšējās kontroles sistēmā attiecībā uz jomām, kuras ir problemātiskas citās kapitālsabiedrībās – līdzekļu izlietojuma pamatotība, iepirkuma procedūras, transporta izmantošanas pamatojuma dokumentācija un citas. Tomēr, runājot par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, ir aspekti, kuri nopietni jāizvērtē, uzskata VK.

Tiesu namu aģentūras noslēgtajos līgumos noteiktās nomas maksas pretēji normatīvajam aktam ne vienmēr ir pamatotas ar konkrētiem aprēķiniem. Maksa arī netiek pārskatīta atbilstoši nekustamā īpašuma faktiskajiem uzturēšanas izdevumiem.

Rezultātā divas trešdaļas jeb 67% iznomāto īpašumu faktiski ir nerentabli, atsevišķos gadījumos uzturēšanas izmaksām pat līdz 60% pārsniedzot iekasētās nomas maksas. Zaudējumi savukārt tiek segti ar nepamatoti augstu nomas maksu, kas noteikta atlikušajai trešdaļai objektu. Tā kā Tiesu namu aģentūras nomnieki pārsvarā ir valsts iestādes un 95% no Tiesu namu aģentūras ienākumiem ir no valsts budžeta, veidojas nosacīts savienoto trauku princips – zaudējumus, kādus valsts cieš, pārmaksājot nomu vienos objektos, sedz ieguvumi no nepamatoti zemas nomas maksas citos. Valsts kontroles ieskatā šādas šķērssubsīdijas nav pieļaujamas, jo šāda prakse nav vērsta uz valsts ilgtermiņa ieguvumiem no namu apsaimniekošanas.

Tiesu namu aģentūrai būtu jāuzlabo nerentablo objektu ienesīgums, gan veicot ieguldījumus, kas ļautu samazināt uzturēšanas izmaksas, gan izvērtējot un nosakot pamatotu nomas maksu. Savukārt rentablajiem īpašumiem būtu jānosaka atbilstošas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas nomas maksas bez mākslīga sadārdzinājuma valsts budžetam.

Valsts kontrole pievērsusi uzmanību arī īpašumu pārdošanas praksei. 2012.gadā kapitālsabiedrība pārdevusi divus vērtīgus nekustamos īpašumus Jūrmalā – biroja telpas Jomas ielā 46 un zemes īpašumu Pilsoņu ielā 12. Pamatojums īpašumu pārdošanai bija augstās uzturēšanas izmaksas (par biroja telpām Jomas ielā 46 tie bija 1 800 eiro mēnesī, savukārt ieņēmumi par zemi Pilsoņu ielā 12 faktiski divas reizes pārsniedza apsaimniekošanas izdevumus). Abos gadījumos īpašumi pārdoti izsolē par nepilnu pusi no cenas, kāda sākotnēji tikusi noteikta. Vēlākās darbības ar vismaz vienu no nekustamajiem īpašumiem liecina, ka vairāku īpašnieku maiņas rezultātā īpašuma pārdošanas cena nepilna gada laikā sasniegusi faktisko tirgus cenu, divas reizes pārsniedzot to, par kādu īpašums sākotnēji tika pārdots. Tādējādi valsts no šiem darījumiem nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā miljonu eiro apmērā.

Turklāt jānorāda, ka īpašumu pārdošana ir pretrunā ar Ministru kabinetā nolemto, ka šie īpašumi ir izmantojami kā aģentūras kredītsaistību nodrošinājums. Ministrijas rīcība, piekrītot īpašumus pārdot tikai sešus mēnešus pēc to ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā, liecina, ka īpašumi tieslietu nozarei nemaz nav vajadzīgi un ka īpašumu ieguldīšana, iespējams, ir tikai iegansts, lai tie nebūtu jāpiedāvā citām budžeta iestādēm vai pašvaldībai. Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar rosinājumu izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību šajos darījumos.

Ref: 102.000.102.11828


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.