bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 14.10.2019 | Vārda dienas: Minna, Vilhelmīne
LatviaLatvija

VK neapmierināta ar gauso pirmstiesas izmeklēšanas jomas «kārtošanu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvijā patlaban nepietiekami tiek risinātas pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošās problēmas, tāpēc nepieciešams sagatavot rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas uzlabošanai, vēstulē premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) atkārtoti vērsusies pie premjera, atgādinot būtiskākos pagājušā gada revīzijas secinājumus un sniegtos ieteikumus, kā arī aicinot rīkoties aktīvāk.

VK aicina izvērtēt nepieciešamību sagatavot un valdībā apstiprināt rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas uzlabošanai, paredzot tam nepieciešamos pasākumus, konkrētus uzdevumus, par to izpildi atbildīgās un iesaistītās institūcijas, termiņus un nepieciešamības gadījumā arī tam nepieciešamo finansējumu un avotus.

Būtisks šajā plānā iekļaujams pasākums ir izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti kavējošo faktoru izvērtēšana, kas notiek prokuratūras, Tieslietu ministrijas, izmeklēšanas institūciju pārstāvju un pieaicināto jomas ekspertu sadarbībā, uzsver VK. Tās vērtējumā pētījums nebūtu vienkārši nododams kādam ārpakalpojuma veicējam, jo gatavus risinājumus valsts tik nozīmīgas jomas sakārtošanai nevarēšot nopirkt.

VK atgādina, ka tā pērn pabeidza lietderības revīziju par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā, kurā norādīja uz būtiskiem trūkumiem kriminālprocesa uzraudzībā un Valsts policijas iekšējo procesu vadībā. Pēc revīzijas VK jau iepriekš vērsās pie Ministru prezidenta. Tad tieslietu un iekšlietu ministriem tika uzdots nodrošināt VK ieteikumu ieviešanas izpildi noteiktajos termiņos.

Tomēr VK vērtējumā iestāžu līdzšinējā darbība ieteikumu ieviešanā nav bijusi pietiekami produktīva. Lai arī VK priekšlikumi ir apspriesti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā, aizvien nav veikta vispusīga pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošo faktoru analīze un nav izstrādāti kvalitatīvi risinājumi situācijas uzlabošanai, uzsver VK.

Uz to, ka Latvijā ir nopietnas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā, pēdējā laikā ir norādījuši arī eksperti no starptautiskajām organizācijām, vērtējot Latvijas institūciju darbības efektivitāti atbilstoši starptautiskajām saistībām kukuļošanas apkarošanā starptautiskajos biznesa darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, atgādina VK.

Lai arī valstī ir īstenoti pasākumi, lai ieviestu ārvalstu ekspertu sniegtos ieteikumus un novērstu to norādītās problēmas konkrētās ārvalstu ekspertu vērtētās jomās, tomēr VK vērtējumā nepietiekami tiek risinātas kopumā pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošās problēmas. Ārvalstu ekspertu norādītās problēmas nav raksturīgas tikai konkrēto jomu kriminālprocesu izmeklēšanai, bet gan kriminālprocesu izmeklēšanai kopumā.

Problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā pastāv ilgstoši un arī 2005.gadā pieņemtais Kriminālprocesa likums tās nav atrisinājis, lai gan tieši tas bija likuma uzdevums, uzsver VK.

Tās vērtējumā Valsts policijā kriminālprocesa efektivitāti būtiski ietekmē nespēja efektīvi piemērot Kriminālprocesa likuma normās ieviestos kriminālprocesa ātrumu, ekonomiju un efektivitāti veicinošos risinājumus. «Šeit būtiska nozīme ir ilgstoši nerisinātām problēmām procesa virzītāju kvalifikācijas iegūšanas un profesionālās pilnveides sistēmā, ko papildina trūkumi izmeklēšanas darba organizācijā un metodiskajā vadībā,» teikts vēstulē.

Tāpat VK secinājusi, ka līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos uzraugošā prokurora faktiskais kompetences apjoms un saturs ir sašaurināts. Arī tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav panākti plānotie uzlabojumi – ātrāka, efektīvāka un ekonomiskāka pirmstiesas izmeklēšana un lietu uzkrājuma samazināšana, pieļauj VK.

Ņemot vērā iepriekšminēto, VK šonedēļ atkārtoti vērsusies pie Ministru prezidenta, atgādinot būtiskākos pagājušā gada revīzijas secinājumus un sniegtos ieteikumus un aicinot veikt kompleksu pasākumu kopumu pirmstiesas izmeklēšanas jomas sakārtošanai. Par vēstules saturu Krūmiņa informējusi arī iekšlietu un tieslietu ministrus.


Pievienot komentāru

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

Vācijas aizsardzības ministre: Nordstream 2 projekta pārtraukšana ir diezgan nereāla

Gāzes vada Nordstream 2 projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, piektdien, 11.oktobrī, žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.

Miera Nobelu piešķir par Austrumāfrikas «iesaldēto» konfliktu risināšanu

Nobela miera prēmija 2019 piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali par miera un izlīguma veicināšanu Āfrikas otrajā lielākajā valstī un tās konfliktā ar Eritreju, tā piektdien, 11.oktobrī, pavēstījusi Norvēģijas Nobela Komiteja.

Trakajās dienās 50 darbinieki saslimuši ar vēdera infekciju

Aptuveni 50 Stockmann darbiniekiem akcijas Trakās dienas laikā parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi – vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums Baltic Restaurant Latvia.

Valdība pārsūdzēs tai nelabvēlīgo tiesas pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā

Valdība nolēmusi pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.

2020.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumi – desmit miljardi

Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Lietuva ceļā uz aizliegumu sašķidrināta CO2 uzglabāšanai pazemē

Liegums uzglabāt savāktu oglekļa dioksīdu Lietuvas zemes dzīlēs – šādu ieceri paredz likumprojekts, kas ir guvis Lietuvas Seima atbalstu. Pret aizliegumu ir Enerģētikas ministrija, kura sadarbojas ar amerikāņu investoriem, kas valstī plāno izmēģināt šo tehnoloģiju.

Par narkotiku kontrabandu aiztur Ieslodzījumu vietu pārvaldes apsargu

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumā pret 1989.gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Eigims ticis uz brīvām kājām – atbrīvots no izolatora

Piektdienas, 11.oktobra, rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais – kāds uzņēmējs.

Igaunijā pie stūres dzērumā noķerts tiesnesis atkāpjas no amata

Igaunijā tiesnesis, kuru policija ir notvērusi, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir iesniedzis atlūgumu no ieņemamiem amatiem.

Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju vadīs Ašeradens

Saeima par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināja Arvilu Ašeradenu.

Aizdomas par sporta naudas ceļiem caur LOK prezidenta un izpildkomitejas locekļa kabatām

Aizdomu ēna par nekorektu sportistiem paredzētā finansējuma izlietojumu savelkas arvien drūmāka. Latvijas sportam atvēlētā nauda, iespējams, tiek tērēta nevis sportistu attīstībai, bet likta LOK prezidenta Aldona Vrubļevska un LOK izpildkomitejas locekļa Aivara Lemberga kabatās.

Rumānijā krīt sociāldemokrātu valdība

Rumānijas valdība, ko trīs gadus vadīja sociāldemokrāte Viorika Dancila, ir zaudējusi parlamenta atbalstu neuzticības balsojumā.

Vēsturnieks: Tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikā, nekas nemainīsies

Latvijai vajag «nemēģināt cīnīties ar vējdzirnavām», jo skaidrs, ka tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikas vajadzībām, nekas nemainīsies, izteicies vēsturnieks un pētnieks Valdis Kuzmins.

Sīrijā pēc Turcijas iebrukuma bēgļu gaitās devušies 60 000 cilvēku

Sīrijas ziemeļos vairāk nekā 60 000 cilvēki devušies bēgļu gaitās pēc Turcijas uzbrukuma valstij ar mērķi izveidot zonu, kur atgriezties trim miljoniem Turcijā mītošu sīriešu bēgļu.

Piektdien Latvijas lielākajā daļā līs

Piektdien, 11.oktobrī, laika apstākļus noteiks ciklona dienvidaustrumu mala, dienas pirmajā pusē debesis brīžiem skaidrosies un lietus ir gaidāms vien dažviet.

Akciju cenu kāpums cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā

Pasaules fondu biržās akciju cenas pārsvarā pieaugušas cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā, savukārt britu mārciņas vērtība palielinājusies pēc optimisma par lūzumu Brexit sarunās.

Petraviča atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Maršruts nedēļas nogalei: Skaņu mežs, Senioru balle un ziemas peldēšanas atklāšana

Šajā nedēļas nogalē zelta rudens ne tikai kļavu lapās, bet arī pasākumos visā Latvijā.

Ar Nobelu literatūrā godina poļu un austriešu rakstniekus

Zviedrijā ceturtdien, 10.oktobrī, paziņoti uzreiz divu gadu Nobela prēmijas literatūrā laureāti. Tie ir poļu rakstniece Olga Tokarčuka un austriešu autors Peters Handke.

No Lietuvas eirokomisāra gaida grūdienu Baltijas reģiona vides politikā

Pēc iztaujāšanas Eiropas Parlamentā Virgīnijam Sinkevičam, Lietuvas 28 gadus vecajam eirokomisāra amata kandidātam, ir iespēja kļūt par jaunāko Eiropas Komisijas locekli tās vēsturē, bet arī, uzņemoties atbildību par vides un okeānu politiku, palīdzēt Baltijas jūrai un stimulēt ilgtspējīgu politiku mūsu reģionā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->