VK norāda uz trūkumiem valsts iestāžu finanšu uzskaitē un naudas izlietojumā

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Noslēdzot finanšu revīzijas par aizvadīto gadu, Valsts kontrole (VK) finanšu uzskaites kvalitāti vērtē kā stabilu. Savukārt budžeta izlietojuma atbilstība noteiktajam mērķim joprojām «klibo» – vairāki miljoni eiro ir tērēti neatbilstoši plānotajiem mērķiem.

BNN Valsts kontrolē norāda, ka vērtējot iestāžu gada pārskatus, VK ir secinājusi, ka arī 2016.gadā situācija uzskaites jautājumos neatšķiras no iepriekšējo gadu tendences – valsts iestādes kopumā prot pareizi uzskaitīt resursus. Tomēr darvas karotes medus mucā ik pa laikam parādās – atšķirībā no 2015.gada, kad finanšu revīzijās pirmo reizi ilgākā laika periodā tika sniegti tikai pozitīvi atzinumi, šogad ir sagatavoti četri atzinumi ar iebildi.

Kā iemeslu VK min, ka divus gadījumus – Izglītības un zinātnes ministrija un VARAM  nav risinājušas problēmas, kuras revidentu uzmanību bija piesaistījušas jau agrāk. «Lai gan problēmas ir novēršamas, ieteikumu ieviešanas process ir ievilcies. Iebilde ir sniegta arī Aizsardzības ministrijai, jo tās pakļautības iestāde nespēj nodrošināt tādu uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par tās ieņēmumiem un izdevumiem, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iekšējās kontroles vide nav iekārtota tā, lai varētu pārbaudīt, vai visi uzskaitē esošie pamatlīdzekļi eksistē dabā un gada pārskatā nav nepieciešamas korekcijas,» turpina VK.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa:«Lai arī finanšu uzskaite nereti asociējas tikai ar grāmatvediskām formalitātēm, tomēr tai ir būtiska nozīme, lai iestāde spētu likumīgi un jēgpilni pārvaldīt tai uzticētos resursus – vai tās būtu dabas bagātības, īpašumi vai naudas līdzekļi. Nevaram cerēt, ka īpašums, manta vai nauda tiks pārvaldīti labi, ja iestāde nezina, kas tai vispār pieder. Nepareizi uzskaitīti naudas līdzekļi neļauj iestādes vadībai objektīvi novērtēt, vai iestādes sniegtie pakalpojumi ir rentabli vai zaudējumus nesoši, vai iestāde veic savus pienākumus efektīvi, vai tomēr nē. Tāpēc Valsts kontrole ik gadu pievērš pastiprinātu uzmanību tam, lai uzskaite būtu precīza.»

VK uzsver, ka regulāri, jau kopš 2013.gada, aicina sakārtot vienoto atlīdzības sistēmu, taču revīzijās tika konstatēts, ka daudzās iestādēs, piemēram, piemaksas par personīgo darba ieguldījumu vai darba kvalitāti tiek piešķirtas teju visiem darbiniekiem, maksimāli izmantojot Atlīdzības likumā atļautās iespējas, tādējādi padarot tās par garantētu darba samaksas sastāvdaļu, nevis izmantojot spējīgāko un lielāko darba ieguldījumu sniedzošo darbinieku motivēšanai.

Izlases veidā vērtējot šo piemaksu piešķiršanu, VKneguva pārliecību par piešķirtās piemaksas pamatojumu kopumā par vairāk nekā seši miljoni eiro. «Piemaksu piešķiršanas process par personisko darba ieguldījumu vai kvalitāti daudzās iestādēs ir formāls un nerada pārliecību, ka izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķa sasniegšanā. Ir arī gadījumi, kad šīs piemaksas tikušas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei,» norāda Krūmiņa.

Gada nogales drudzis jeb vēlme gada nogalē piemaksu veidā maksimāli izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus atsevišķās iestādēs ir konstatēts arī 2016.gada nogalē. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 54 % no 2016.gadā izmaksātās piemaksas kopsummas ir izmaksāti gada pēdējā ceturksnī.

Ref:224.000.103.1226

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas