VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē. 2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti un privatizācija joprojām turpinās, norāda Valsts kontrole (VK).

Kā konstatēja Valsts kontrole veiktajā revīzijā «Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā», privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, norādot uz zemo privātpersonu interesi tos privatizēt. Starp tādiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali.

Privatizācijas aģentūra veic arī dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu atsavināšanu. Atsavināmo (privatizācijas process ir beidzies) objektu apjoms ir lielāks nekā privatizējamo objektu apjoms, tomēr revīzijā konstatētie nesekmīgie mēģinājumi īpašuma objektus atsavināt vairāku gadu garumā liecina, ka iedzīvotāju interese arī par atsavināmiem īpašumu objektiem nav liela. Attiecīgi samazinās arī valsts ieņēmumu apjoms.

Arī neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir tikai nedaudz virs 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk kā viens sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju visticamāk savas tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā par privatizācijas politiku atbildīgajai valsts iestādei būtu jāizvērtē privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšana, veicot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitātes un īstenotās politikas analīzi. Tas sniegtu iespēju plānot tālākās darbības un nepieciešamo rīcību privatizācijas pabeigšanai prognozējamā termiņā. Ilgstoša nespēja rast risinājumu privatizācijas pabeigšanai un lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanas termiņu nākotnē var radīt papildus izdevumus valsts budžetam.

Privatizācijas aģentūras ieņēmumi veidojas kā atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem kopš 2013.gada tie vairs nesedz aģentūras saimnieciskās darbības izdevumus. Piemēram 2014.gadā no kopējiem Privatizācijas aģentūras izdevumiem 2,3 miljonu eiro apjomā, ieņēmumi no privatizācijas 918 tūkstošu apmērā sedza vien aptuveni trešdaļu. Pārējā izdevumu daļa tika segta no iepriekšējos gados veiktajiem uzkrājumiem rezerves fondā, kurš lēnām izsīkst. Lai nodrošinātu Privatizācijas aģentūrai nepieciešamos līdzekļus, valdība, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, 2015.gadā ir palielinājusi atskaitījumus Privatizācijas aģentūrai līdz pat 50%, kas septiņas reizes vairāk par sākotnēji noteiktajiem 7%. Tā rezultātā valsts budžetā iemaksājamie līdzekļi samazināsies.

Sekojoši Valsts kontrole rosina Ekonomikas ministriju vērtēt aktuālo situāciju privatizācijas jomā un atkarībā no privatizācijas pabeigšanai veicamo darbu apjoma arī to vai un cik ilgi Privatizācijas aģentūra ir saglabājama tās pilnā kapacitātē – 65 darbinieki, trīs valdes locekļi, algu fonds turpat divu miljonu eiro apmērā u.c.

Ekonomikas ministrija ir informējusi Valsts kontroli, ka Privatizācijas aģentūra ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģijas 2016.-2018.gadam projektu, ko plānots virzīt apstiprināšanai. Privatizācijas aģentūra iecerējusi kļūt par vienotu valsts aktīvu pārdošanas platformu, kas esot atbilstoša tās pamatkompetencēm un līdzšinējai darbībai ne tikai saistībā ar valsts aktīvu privatizāciju, bet arī to pārvaldīšanu un atsavināšanu. Ekonomikas ministrija nav sagatavojusi un iesniegusi dokumentus Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai par Privatizācijas aģentūras turpmāko darbību, norāda VK.

«Šis ir tas gadījums, kad rati iet pa priekšu zirgam. Lai kāds arī nebūtu Ekonomikas ministrijas vai pašas Privatizācijas aģentūras nodoms attiecībā uz aģentūras turpmākās darbības mērķiem, darbības ir veicamas secīgi un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā – vispirms valdībā apstiprinot Privatizācijas aģentūras vispārējo stratēģisko mērķi un tikai izrietoši no tā izstrādājot Privatizācijas aģentūras darbības stratēģiju,» komentē Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju vērtēt Privatizācijas aģentūras darbības turpināšanas lietderību, pirmkārt ņemot vērā tās darbības pamatmērķi – privatizācijas procesa īstenošanu. Laika gaitā citu uzdevumu deleģēšana Privatizācijas aģentūrai nepārprotami norāda, ka privatizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams arvien mazāk Privatizācijas aģentūras resursu. Ja Privatizācijas aģentūrai tās darbības laikā ir uzkrātas citas ar privatizāciju nesaistītas kompetences, tad būtu izvērtējams, kādā veidā šīs kompetences visefektīvāk ir izmantojamas. Viens no izvērtējamiem aspektiem cita starpā ir arī tas, vai uzkrātā papildus kompetence nav pievienojama citām institūcijām vai valsts kapitālsabiedrībām, tā izslēdzot iespējamu funkciju pārklāšanos starp institūcijām, piemēram nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, valsts kapitāla daļu pārvaldības jautājumos.

Uzlabojumi nepieciešami arī Ekonomikas ministrijas īstenotajā Privatizācija aģentūras pārvaldībā. Daži no trūkumiem – ministrija nav apstiprinājusi Privatizācijas aģentūrai konkrētus un izmērāmus sasniedzamos darbības rezultātus un nav vērtējusi rezultatīvo rādītāju izpildi, savukārt Privatizācijas aģentūras pašas definētie sasniedzamie rādītāji nav orientēti uz drīzu privatizācijas procesa pabeigšanu, piemēram 2014.gadam tie salīdzinot ar iepriekšējo gadu par 70% ir samazināti, uzsver VK.

Kaut arī Privatizācijas aģentūrai nav definēti konkrēti, izmērāmi sasniedzamie darbības rādītāji un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā, valdei piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tajā skaitā par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.

Atļaujot valdes locekļiem savienot amatus, ministrija nav vērtējusi, vai valdes locekļu sagaidāmais ieguldījums Privatizācijas aģentūras darbības rezultātu sasniegšanai ir samērojams ar citu amatu pienākumu pildīšanu. Vienlaikus bez pamatojuma ir palielināts valdes locekļu skaits, radot Privatizācijas aģentūrai papildu izmaksas vismaz 36 tūkstoši eiro gadā, secināts revīzijā.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā Privatizācijas aģentūras 100% kapitāla daļu turētāju uzlabot Privatizācijas aģentūras pārvaldību, nosakot salīdzināmus un izmērāmus Privatizācijas aģentūras darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kā arī nosakot skaidri definētus, salīdzināmus un izmērāmus kritērijus valdes locekļu skaita noteikšanai un atlīdzības sistēmas izveidei.

Revīzijā kopumā ir sniegti 13 ieteikumi, kuru izpildei Valsts kontrole sola sekot līdzi.

Ref: 102.000.102.12582

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas