bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

VK: Reforma ieslodzīto resocializēšanai nav sasniegusi savus mērķus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms desmit gadiem ieviestā pieeja krimināli sodīto personu atgriešanai sabiedrībā nav sasniegusi savus mērķus un lielākā daļa notiesāto cietumā nonāk atkārtoti, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Kaut arī ir mainījusies izpratne par sodu, kā galveno uzdevumu izvirzot resocializāciju – personas uzvedības maiņu –, VK revīzijā atklāja, ka šobrīd sabiedrība faktiski maksā par procesu, nevis par iecerēto rezultātu. Lai gan ieslodzījuma vietās ir paredzēti dažādi instrumenti notiesāto motivēšanai piedalīties resocializācijas pasākumos, tomēr daļu notiesāto tā arī neizdodas iesaistīt nekādās aktivitātēs, jo tās balstītas brīvprātības principā.

Statistika liecina, ka no 2013. gada līdz 2018.gadam vidējais ieslodzīto skaits gadā samazinājies par 35%, tomēr tas pamatā saistīts ar izmaiņām kriminālsodu politikā. Notiesāto personu sastāva analīze atklāj pavisam citu ainu. Tā liecina, ka 2018.gadā Latvijas ieslodzījuma vietās 55% bija atkārtoti sodītas personas, tajā skaitā, 38% personu sodu izcieta trešo, ceturto un vairāk reižu.

«Personai, kura pēc soda izciešanas nonāk brīvībā, ir divas iespējas: atrast savu ceļu likumpaklausīgā dzīvē vai atgriezties cietumā, izdarot kārtējo noziegumu,» tā valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Lai arī ieslodzījuma vietās tiek pieliktas ievērojamas pūles darbā ar notiesātajām personām, tomēr sistēmas, kā nodrošināt atbalstu personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, valstī nav. Tā īstenotie resocializācijas pasākumi zaudē jēgu. Vienlaikus ir nepieciešami uzlabojumi resocializācijas rezultātu mērīšanā. Šobrīd īstenoto resocializācijas pasākumu kvalitāti un efektivitāti novērtēt nav iespējams, jo trūkst kvalitatīvu datu par resocializācijas pasākumu ietekmi,» atzīst Krūmiņa.

Formāli sistēma darbojas, valsts cietumiem turpina tērēt desmitiem miljonu eiro

Revīzijā konstatētais liecina, ka formāli viss ir paveikts – resocializācijas modelis ir ieviests, pārņemot ārvalstu labāko praksi, programmas ir izstrādātas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbinieki ir apmācīti un savus pienākumus veic pēc labākās pieejas. Tai pašā laikā Latvijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vidēji četras reizes vairāk ieslodzīto nekā Ziemeļvalstīs. Lielākā daļa personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu, noziegumus izdara atkārtoti.

Lasiet arī: Kavējoties Liepājas cietuma celtniecībai, Bordāns pieļauj likvidētā Brasas cietuma darbības atjaunošanu

Uz vienu ieslodzīto pašlaik valsts dienā tērē teju 41 eiro, un, ņemot vērā atalgojuma un pakalpojumu cenu izmaiņas valstī, laikā kopš 2013. gada šī summa ir divkāršojusies.

Vienlaikus pieaug valsts kompensāciju apmērs cietušajiem par smagos noziegumos radīto kaitējumu, no tā atgūt izdodas ne vairāk kā piekto daļu izdevumu, norāda VK.

Nav arī skaidrības par īstenotajiem resocializācijas pasākumiem un to ietekmi uz konkrētu notiesāto personu uzvedības izmaiņām, jo kopš resocializācijas modeļa ieviešanas neviena institūcija tā arī nav veikusi vispusīgu analīzi par resocializācijas pasākumu ietekmi uz notiesātajiem. Arī VK revīzijas gaitā nevarēja novērtēt to ietekmi uz notiesāto personu uzvedību datu trūkuma dēļ.

Valsts budžeta dotācija Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam 2018.gadā kopumā sasniedza 63,5 miljonus eiro, kam jāpieskaita vēl divi miljoni ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Kritiskā stāvoklī esošā cietumu infrastruktūra – būtisks šķērslis veiksmīgai resocializācijai

Resocializācijas modeļa ieviešana ir tieši saistīta ar ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstību un notiesāto personu nodarbinātību.

«Diemžēl daļa labo ieceru finansējuma trūkuma dēļ tā arī palikušas «uz papīra». Šobrīd ieslodzījumā esošajiem nav iespējams izvairīties no cietuma «subkultūras» ietekmes, bet jauna cietuma būvniecība  joprojām nav uzsākta,» atzīmē VK.

«Šobrīd vienā cietuma kamerā atrodas līdz pat 15 personām. Šādā vidē valda kriminālo «autoritāšu» likumi, kas vai nu kavē notiesāto dalību resocializācijas pasākumos, vai mazina panākto efektu, jo personai vienmēr jāatgriežas pārapdzīvotajā kamerā,» skaidrot revīzijas autori.

Kritiskā stāvoklī esošā cietumu infrastruktūra neraisa arī komersantu interesi veidot tur jaunas darba vietas, kas ir viens no būtiskākajiem sekmīgas resocializācijas priekšnoteikumiem. Šobrīd nodarbināto skaits komersantu izveidotajās darba vietās ir ap 12%, kas ir ļoti zems rādītājs, secināts revīzijā.

Pirmā jaunā cietuma būvniecību sākotnēji tika plānots pabeigt 2018.gadā, bet nu valdība lēmusi, ka jauna cietuma būvniecības uzsākšana tiek atlikta uz 2022.gadu. Tikmēr vecā un savu laiku nokalpojusī infrastruktūra prasa arvien vairāk līdzekļu – 2018.gadā Ieslodzījuma vietu pārvalde cietumu kārtējiem un kapitālajiem remontiem izlietoja 2,2 miljonus eiro, bet tuvākajā nākotnē būs nepieciešami vēl vismaz 13 miljoni eiro, informē VK.

Resocializācijas darbā jāiesaistās plašākam valsts un pašvaldību institūciju lokam

Laikā no 2013. gada līdz 2018.gadam vidēji 60% no ieslodzījumā esošajām personām ir garīga rakstura traucējumi, savukārt apmēram 85% no visiem ieslodzītajiem cieš no narkotiku vai alkohola atkarībām. Kā ieslodzījuma vietās, tā Valsts probācijas dienestā trūkst speciālu resocializācijas instrumentu darbam ar personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi un atkarību problēmas, noskaidrots revīzijā.

VK uzskata, ka veiksmīgas resocializācijas nodrošināšanai šajos gadījumos būtu jāiesaistās arī citām valsts un pašvaldību institūcijām, kuru kompetencē ir minēto problēmu risināšana.

«Katru gadu no ieslodzījuma brīvībā atgriežas vidēji 2 500 personas, taču nevar uzskatīt, ka Latvijā ir izveidota vienota resocializācijas sistēma, jo iztrūkst ļoti nozīmīgs posms – personu iekļaušana sabiedrībā pēc tās atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas,» atzīst VK.

Situācijās, kad notiesātajam pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas nav ģimenes atbalsta,  nav iztikas līdzekļu, nav dzīvesvietas, bijušais ieslodzītais var vērsties pēc palīdzības pašvaldībā, skaidro revīzijas autori.

Vēl par šo tematu: Spure: Jaunais Liepājas cietums ļautu reformēt soda izpildi Latvijā

Revīzijā analizētā informācija liecina, ka no 88 personām, kuras 2018. gadā pašvaldībās lūgušas palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā, 67% tika piedāvāta vieta patversmē vai naktspatversmē. Savukārt sociālās rehabilitācijas centru skaits bijušajiem notiesātajiem valstī ir nepietiekams un galvenokārt tie pieejami tikai Rīgas apkaimē. Šāda situācija samazina ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienestā īstenoto resocializācijas pasākumu pozitīvo ietekmi.

VK ieskatā ir nepieciešams izveidot sistēmu, kādā notiek valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbība. Attīstot notiesāto sociālās rehabilitācijas sistēmu, būs iespējams atslogot ieslodzījuma vietas un nākotnē samazināt to uzturēšanas izdevumus.


Pievienot komentāru

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!