bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 06.12.2019 | Vārda dienas: Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
LatviaLatvija

Atbalsta vēl stingrākus ierobežojumus valsts kompensējamo zāļu uzcenojumam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No nākamā gada 1.aprīļa cenu starpība starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm nedrīkstēs pārsniegt 100% slieksni, otrdien, 16.jūlijā, lēma valdība, atbalstot grozījumus Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.

Veselības ministrija (VM) iecerējusi no nākamā gada 1.aprīļa īstenot dažādus pasākumus, lai mazinātu pacienta līdzmaksājuma apmēru par kompensējamo zāļu iegādi. Viens no pasākumiem ir cenu starpības ierobežojuma noteikšana starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm.

Kā skaidroja VM, Latvijā šī cenu starpība dažkārt ir pat virs 300%. Tikmēr valsts apmaksātā daļa tiek aprēķināta no lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu cenas.

Piemēram, asinsrites slimību gadījumā valsts apmaksā zāles 75% apmērā, bet realitātē valsts kompensācijas apmērs vidēji ir tikai 44% no zāļu cenas, jo daudzi pacienti lieto dārgākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles.

No pagājušā gada oktobra zālēm, kuru cena vairāk nekā par 100% pārsniedza lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu cenu, tā bija jāsamazina par 20% vai līdz 100% atšķirības slieksnim, savukārt no šī gada oktobra cena jāsamazina vēl par 20% vai līdz šim atšķirības slieksnim.

Nacionālā veselības dienesta dati gan rāda, ka līdz 2018.gada beigām būtiskas atšķirības pacientu līdzmaksājumos vēl netika novērotas, kā rezultāta, ministrijas ieskatā, cenu mazināšanas process ir turpināms.

VM uzsvēra, ka izmaiņas stājas spēkā pakāpeniski, proti, iesniedzējiem iesniegums cenas samazinājumam jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.februārim. VM uzskata, ka tādējādi iesniedzējiem tiek dots samērā garš laika periods, kādā pielāgoties paredzētajām izmaiņām.

Cenu starpības ierobežošana nav vienīgais pasākums, kuru VM iecerējusi, lai mazinātu kompensējamo zāļu cenu. Vēl VM iecerējusi noteikt, ka, veicot kompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citu valstu cenām, zāļu vai medicīnisko ierīču cena nedrīkst būt augstāka par šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Veicot grozījumus, VM ņēmusi vērā zāļu ražotāju iebildumus, kuros teikts, ka zemākā cena starp šīm valstīm nebūtu samērīga un kavētu jaunu medikamentu ienākšanu. Šī iemesla dēļ VM saglabājusi principu, ka cena nedrīkst pārsniegt lētāko cenu Baltijā un tai jābūt otrajai lētākajai starp pārējām references valstīm.

Tāpat ar grozījumiem VM noteikusi, ka no nākamā gada 1.aprīļa, izrakstot kompensējamās zāles, jālieto zāļu vai vispārīgais nosaukums. Saskaņā ar grozījumiem ārsts, izrakstot recepti, var lietot firmas nosaukumu tikai gadījumos, kad ir medicīniska rakstura nosacījumi, piemēram, zināma blakusparādību rašanās, lietojot kompensējamo zāļu sarakstā esošās lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles vai, piemēram, šaura terapeitiskā indeksa zāļu izrakstīšanas gadījumā.

VM uzsvēra, ka zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanai jābūt vismaz 70% gadījumu no visa gada laikā kopējā izrakstīto zāļu daudzuma.

Grozījumi arī paredz – ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums ir savos krājumos turēt visas lētākās zāles. VM uzskata, ka ar šādu soli tiek stiprināta iespēja pacientam veikt izvēli no visa kompensējamo zāļu sarakstā esošā lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu klāsta.

Nacionālais veselības dienests vairākus gadus rīkojis kampaņu Ārstējies nepārmaksājot!, lai atgādinātu iedzīvotājiem par iespēju ietaupīt līdzekļus, izvēloties lētāko no līdzvērtīgas iedarbības medikamentu klāsta. Pērn oktobrī dienesta pārstāvji informēja, ka Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā teju 25 miljonus eiro par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti.


Pievienot komentāru

  1. Māra teica:

    Kāpēc arī nav no valsts kompensētas sāpju zāles , piemēram muguras ceļu , locītavu sāpju remdināšanai ? Tā jau cena ir uzkāpusi tik augstu , ka pensionārs nevar iegādāties , un ja nopērk , tad neēdam .

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!