bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 14.10.2019 | Vārda dienas: Minna, Vilhelmīne
LatviaLatvija

VMD meža ugunsdzēsībai nepieciešami papildu 9,757 miljoni eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valsts meža dienestam (VMD) turpmākajiem trijiem gadiem ir nepieciešami papildu 9,757 miljoni eiro atlīdzību nodrošināšanai darbiniekiem, materiāltehniskās bāzes atjaunošanai un uzturēšanai, liecina ceturtdien, 11.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju VMD meža ugunsdzēsības jomā.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka pēdējo četru gadu laikā nav mainījusies situācija attiecībā uz ugunsdzēsībai pieejamiem papildu finanšu resursiem, kas VMD dotu iespēju risināt jautājumu par personāla un optimāla sezonas darbinieku skaitu ugunsnedrošā laikposmā, nodrošinot tiem darba tirgū konkurēt spējīgu atalgojumu. Ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekams skaits meža uguns novērošanas torņu dežurantu, meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju.

Pēc VMD aprēķina sezonā ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā būtu jāpieņem 680 sezonas darbinieku, bet reāli tiek pieņemti vidēji 320–380 nodarbinātie.

Tostarp trūkst finanšu meža uguns novērošanas torņu dežurantu algošanai. ZM norāda, ka visefektīvāk torņi tiek izmantoti tad, kad no diviem vai vairākiem blakus esošiem torņiem vienlaikus tiek saņemta informācija par dūmiem, kas ļauj precīzi noteikt ugunsgrēka vietu mežā un operatīvi izbraukt uz to. Patlaban, nenodrošinot uzraudzību no visiem stratēģiski nozīmīgiem torņiem, pastāv liels risks, ka ugunsgrēks tiks atklāts novēloti, tā palielinoties iespējai, ka izdegs lielāka meža zemes platība.

Informatīvajā ziņojumā arī teikts, ka, strādājot ar nepietiekamu darbinieku skaitu, ir nopietni apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad palielinās meža ugunsgrēku skaits. Šādās situācijās gan pastāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā nodarbinātie tiek pakļauti pārslodzei un ir apdraudēta viņu dzīvība, kā arī veselība. VMD nepieciešams papildu finansējums sezonas darbinieku atlīdzībai, lai varētu nokomplektēt nepieciešamo uguns apsardzības sezonā nodarbināto skaitu, tā samazinot un novēršot meža ugunsgrēku draudus sabiedrībai un nodrošinot sezonas nodarbinātajiem konkurētspējīgu darba samaksu.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka VMD īpašumā joprojām ir novecojusi tehnika meža ugunsgrēku dzēšanai, kas būtu jānomaina pret jaunu. Atzīmēts, ka 2018.gada lielākajos ugunsgrēkos gūtā pieredze apliecina to, ka VMD rīcībā esošais tehniskais nodrošinājums purvu un pārmitru teritoriju ugunsgrēku operatīvai atklāšanai un dzēšanai ir nepietiekams. Ir nepieciešamas iegādāties arī kvadriciklus, lai efektīvāk varētu nodrošināt meža ugunsgrēku vietas apsekošanu, ūdens līniju izvilkšanu, ēdiena piegādi vietās, kur ar citu tehniku nav iespējams piekļūt.

Tāpat jāiegādājas droni, lai operatīvāk varētu iegūt informāciju par meža ugunsgrēku un ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvāko rīcību.

Ziņojumā uzsvērts, ka meža ugunsgrēki ir nozīmīgs meža nozares apdraudējums ar lielu iestāšanās varbūtību, tāpēc ir nepieciešams stiprināt VMD kapacitāti ugunsdzēsības jomā, lai nesamazinātu koksnes resursu ieguvi un meža kapitāla vērtību. VMD, ilgstoši strādājot ar nepietiekamu finansējumu, zūd iespējas un motivācija kvalitatīvi pildīt meža ugunsdzēšanas funkciju, bet tas ietekmē valsts iekšējo drošību, meža nozares ekonomisko attīstību, dabas vērtības un iedzīvotāju drošību un rekreācijas iespējas.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VMD ir iesniedzis finansējuma pieprasījumu ZM prioritārajiem pasākumiem 2020.–2022.gadam prioritātei Meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības funkcijas nodrošināšanai. Nepieciešamais finansējums vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020., 2021. un 2022. gadam kopumā ir 9,757 miljoni eiro, tostarp 2020.gadā – 2,854 miljoni eiro, 2021.gadā – 3,023 miljoni eiro un 2022.gadā – 3,88 miljoni eiro.

Jautājums par ZM papildu nepieciešamo finansējumu meža ugunsdzēsībai tiks skatīts kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojektu Par valsts budžetu 2020.gadam un Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.


Pievienot komentāru

Pēc dzīvokļa griestu iebrukšanas Rīgā evakuē četrstāvu nama iedzīvotājus

Kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Vairākos posmos uz rudens–ziemas sezonu pārtrauc remontdarbus

Saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos vairākos būvdarbu objektos, kur darbi turpināsies arī nākamgad, tiek ieviests tehnoloģiskais pārtraukums.

De facto: Gobzemam piederējusi valsts amatpersonas deklarācijā nenorādīta māja

Saeimas deputātam Aldim Gobzemam divus gadus piederējusi māja, ko viņš nav norādījis valsts amatpersonas deklarācija, informē Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzvaru Polijas parlamenta vēlēšanās piesaka valdošais Likums un taisnīgums

Pēc Polijas parlamenta vēlēšanām uzvaru tajās ir pieteikusi nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums, tās līderim Jaroslavam Kačiņskim paužot gatavību aizvadīt arī nākamos četrus gadus pie varas.

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

BNN nedēļas apkopojums: Finansējums partijām. Trūkst papildu naudas skolotājiem. Netīrais sports

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atbalsts, Aizrunāta nauda, Netīrais sports, Budžets, Izaugsme, Uz priekšu, Atvadas, Sadalīšana un Nostāja.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

Vācijas aizsardzības ministre: Nordstream 2 projekta pārtraukšana ir diezgan nereāla

Gāzes vada Nordstream 2 projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, piektdien, 11.oktobrī, žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.

Miera Nobelu piešķir par Austrumāfrikas «iesaldēto» konfliktu risināšanu

Nobela miera prēmija 2019 piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali par miera un izlīguma veicināšanu Āfrikas otrajā lielākajā valstī un tās konfliktā ar Eritreju, tā piektdien, 11.oktobrī, pavēstījusi Norvēģijas Nobela Komiteja.

Trakajās dienās 50 darbinieki saslimuši ar vēdera infekciju

Aptuveni 50 Stockmann darbiniekiem akcijas Trakās dienas laikā parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi – vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums Baltic Restaurant Latvia.

Valdība pārsūdzēs tai nelabvēlīgo tiesas pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā

Valdība nolēmusi pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.

2020.gadā budžeta ieņēmumos prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumos – desmit miljardi

Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Lietuva ceļā uz aizliegumu sašķidrināta CO2 uzglabāšanai pazemē

Liegums uzglabāt savāktu oglekļa dioksīdu Lietuvas zemes dzīlēs – šādu ieceri paredz likumprojekts, kas ir guvis Lietuvas Seima atbalstu. Pret aizliegumu ir Enerģētikas ministrija, kura sadarbojas ar amerikāņu investoriem, kas valstī plāno izmēģināt šo tehnoloģiju.

Par narkotiku kontrabandu aiztur Ieslodzījumu vietu pārvaldes apsargu

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumā pret 1989.gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Eigims ticis uz brīvām kājām – atbrīvots no izolatora

Piektdienas, 11.oktobra, rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais – kāds uzņēmējs.

Igaunijā pie stūres dzērumā noķerts tiesnesis atkāpjas no amata

Igaunijā tiesnesis, kuru policija ir notvērusi, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir iesniedzis atlūgumu no ieņemamiem amatiem.

Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju vadīs Ašeradens

Saeima par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināja Arvilu Ašeradenu.

Aizdomas par sporta naudas ceļiem caur LOK prezidenta un izpildkomitejas locekļa kabatām

Aizdomu ēna par nekorektu sportistiem paredzētā finansējuma izlietojumu savelkas arvien drūmāka. Latvijas sportam atvēlētā nauda, iespējams, tiek tērēta nevis sportistu attīstībai, bet likta LOK prezidenta Aldona Vrubļevska un LOK izpildkomitejas locekļa Aivara Lemberga kabatās.

Rumānijā krīt sociāldemokrātu valdība

Rumānijas valdība, ko trīs gadus vadīja sociāldemokrāte Viorika Dancila, ir zaudējusi parlamenta atbalstu neuzticības balsojumā.

Vēsturnieks: Tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikā, nekas nemainīsies

Latvijai vajag «nemēģināt cīnīties ar vējdzirnavām», jo skaidrs, ka tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikas vajadzībām, nekas nemainīsies, izteicies vēsturnieks un pētnieks Valdis Kuzmins.

Sīrijā pēc Turcijas iebrukuma bēgļu gaitās devušies 60 000 cilvēku

Sīrijas ziemeļos vairāk nekā 60 000 cilvēki devušies bēgļu gaitās pēc Turcijas uzbrukuma valstij ar mērķi izveidot zonu, kur atgriezties trim miljoniem Turcijā mītošu sīriešu bēgļu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->