bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 22.07.2019 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

VMD meža ugunsdzēsībai nepieciešami papildu 9,757 miljoni eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valsts meža dienestam (VMD) turpmākajiem trijiem gadiem ir nepieciešami papildu 9,757 miljoni eiro atlīdzību nodrošināšanai darbiniekiem, materiāltehniskās bāzes atjaunošanai un uzturēšanai, liecina ceturtdien, 11.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju VMD meža ugunsdzēsības jomā.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka pēdējo četru gadu laikā nav mainījusies situācija attiecībā uz ugunsdzēsībai pieejamiem papildu finanšu resursiem, kas VMD dotu iespēju risināt jautājumu par personāla un optimāla sezonas darbinieku skaitu ugunsnedrošā laikposmā, nodrošinot tiem darba tirgū konkurēt spējīgu atalgojumu. Ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekams skaits meža uguns novērošanas torņu dežurantu, meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju.

Pēc VMD aprēķina sezonā ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā būtu jāpieņem 680 sezonas darbinieku, bet reāli tiek pieņemti vidēji 320–380 nodarbinātie.

Tostarp trūkst finanšu meža uguns novērošanas torņu dežurantu algošanai. ZM norāda, ka visefektīvāk torņi tiek izmantoti tad, kad no diviem vai vairākiem blakus esošiem torņiem vienlaikus tiek saņemta informācija par dūmiem, kas ļauj precīzi noteikt ugunsgrēka vietu mežā un operatīvi izbraukt uz to. Patlaban, nenodrošinot uzraudzību no visiem stratēģiski nozīmīgiem torņiem, pastāv liels risks, ka ugunsgrēks tiks atklāts novēloti, tā palielinoties iespējai, ka izdegs lielāka meža zemes platība.

Informatīvajā ziņojumā arī teikts, ka, strādājot ar nepietiekamu darbinieku skaitu, ir nopietni apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad palielinās meža ugunsgrēku skaits. Šādās situācijās gan pastāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā nodarbinātie tiek pakļauti pārslodzei un ir apdraudēta viņu dzīvība, kā arī veselība. VMD nepieciešams papildu finansējums sezonas darbinieku atlīdzībai, lai varētu nokomplektēt nepieciešamo uguns apsardzības sezonā nodarbināto skaitu, tā samazinot un novēršot meža ugunsgrēku draudus sabiedrībai un nodrošinot sezonas nodarbinātajiem konkurētspējīgu darba samaksu.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka VMD īpašumā joprojām ir novecojusi tehnika meža ugunsgrēku dzēšanai, kas būtu jānomaina pret jaunu. Atzīmēts, ka 2018.gada lielākajos ugunsgrēkos gūtā pieredze apliecina to, ka VMD rīcībā esošais tehniskais nodrošinājums purvu un pārmitru teritoriju ugunsgrēku operatīvai atklāšanai un dzēšanai ir nepietiekams. Ir nepieciešamas iegādāties arī kvadriciklus, lai efektīvāk varētu nodrošināt meža ugunsgrēku vietas apsekošanu, ūdens līniju izvilkšanu, ēdiena piegādi vietās, kur ar citu tehniku nav iespējams piekļūt.

Tāpat jāiegādājas droni, lai operatīvāk varētu iegūt informāciju par meža ugunsgrēku un ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvāko rīcību.

Ziņojumā uzsvērts, ka meža ugunsgrēki ir nozīmīgs meža nozares apdraudējums ar lielu iestāšanās varbūtību, tāpēc ir nepieciešams stiprināt VMD kapacitāti ugunsdzēsības jomā, lai nesamazinātu koksnes resursu ieguvi un meža kapitāla vērtību. VMD, ilgstoši strādājot ar nepietiekamu finansējumu, zūd iespējas un motivācija kvalitatīvi pildīt meža ugunsdzēšanas funkciju, bet tas ietekmē valsts iekšējo drošību, meža nozares ekonomisko attīstību, dabas vērtības un iedzīvotāju drošību un rekreācijas iespējas.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VMD ir iesniedzis finansējuma pieprasījumu ZM prioritārajiem pasākumiem 2020.–2022.gadam prioritātei Meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības funkcijas nodrošināšanai. Nepieciešamais finansējums vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020., 2021. un 2022. gadam kopumā ir 9,757 miljoni eiro, tostarp 2020.gadā – 2,854 miljoni eiro, 2021.gadā – 3,023 miljoni eiro un 2022.gadā – 3,88 miljoni eiro.

Jautājums par ZM papildu nepieciešamo finansējumu meža ugunsdzēsībai tiks skatīts kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojektu Par valsts budžetu 2020.gadam un Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.


Pievienot komentāru

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Igaunijas prezidente nobrauc 135 kilometrus amatieru Tour de France

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, rādīdama sportiska dzīvesveida piemēru, piedalījusies Francijas velobrauciena Tour de France amatieru braucienā.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.


-->