VNĪ Austrumu robežas projektēšanas un būvniecības līgumus plāno noslēgt 2022.gada sākumā

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) no Saeimas ir saņēmusi uzdevumu veikt Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi. Kapitālsabiedrība jau ir veikusi virkni priekšdarbu un uzsāks sadarbību ar Saeimas noteiktajām projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm, lai to sekmīgi paveiktu, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, VNĪ vadīs, īstenos un uzraudzīs visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īstenos būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēgs iepirkuma līgumus. Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāveic zemes īpašnieku informēšana un, sadarbībā ar AS Latvijas Valsts meži, jāveic zemes attīrīšanu no apauguma un koku ciršanu, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam. Projekta pārraudzību un koordināciju veiks Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuru vadīs Iekšlietu ministrija ministres vadībā.

«Austrumu robežas izbūves projekts būs starpinstitūciju sadarbības spējas rādītājs. Tā sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams, lai visām ar likumu noteiktajām atbildīgajām institūcijām ir rīcības plāns augstākajā gatavības pakāpē un iespējami īsā laikā tiek veikti visi nepieciešamie saskaņojumi. VNĪ ir jau uzsākuši nepieciešamos priekšdarbus un izpēti, lai nodrošinātu būvniecības īstenošanu,» stāsta Griškevičs.

«Projekta ātrākai īstenošanai esam iecerējuši vairāku posmu īstenošanu veikt paralēli, piesaistot vairākus būvniekus. Tas mazinās tik novēlotā fāzē uzsāktā projekta īstenošanas riskus.»

Līdz šim VNĪ ir izskatījusi tai nodoto 2018.gadā AS Ceļuprojekts izstrādāto būvprojektu, secinot, ka tas ir nepilnīgs un nesatur informāciju par visiem 387 robežzīmju posmiem, jo kopš 2018.gada mainījusies faktiskā situācija dabā, tādējādi risinājumi vairs nav aktuāli un papildus ir nepieciešams uzsākt fiziskos apsekojumus dabā.

Notiek tikšanās ar iesaistītajām institūcijām – Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts vides dienestu, Zemkopības ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts robežsardzi, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Būvniecības valsts kontroles biroju u.c.

Kapitālsabiedrība ir izpētījusi arī kaimiņvalsts – Lietuvas risinājumus un strādā pie iespējamā pretendentu loka izveides iepirkumā.

Darbu pie projekta īstenošanas jau ir uzsākusi VNĪ ekspertu komanda – projektu vadības nodaļas vadītājs, būvuzraudzības nodaļas vadītājs, būvuzraugs, sertificēts tāmētājs, iepirkumu speciālists, jurists, pēc nepieciešamības tiek piesaistītas citas uzņēmuma kompetences. Projekta būvniecības fāzē komandu nepieciešamajā apjomā plānots papildināt ar vēl sešiem ekspertiem.

Kapitālsabiedrība plāno līdz 2021.gada nogalei veikt tehniskās specifikācijas izstrādi un uzsākt sarunas ar iespējamiem pretendentiem, lai jau 2022.gada sākumā varētu noslēgt līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu posmos, paredzot darbu secību sākt ar augstākās gatavības posmiem.

VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai valdības lēmumi ir saistoši un, ņemot vērā, ka VNĪ resursi ir piesaistīti šobrīd īstenošanā esošajiem projektiem, tostarp augstas gatavības projektiem, iesaiste tik novēlotā ieceres realizācijas posmā kapitālsabiedrībai prasa gan resursu, gan darbības procesu pārstrukturēšanu apjomīgā sadarbības projekta īstenošanai.

Lasiet arī: ANO Drošības padomē Rietumvalstis nosoda Baltkrieviju par migrācijas krīzi

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 136 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, un tā kopējais finansējums ir indikatīvi 28 miljoni eiro.

Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023.gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas